«Ziņu» redakcijas viesis bija uzņēmējs un parijas «Jaunais laiks» ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. Par valstī aktuālām problēmām viņu izjautāja «Ziņu» komentētāji Edgars Sauka un Andrejs Janavs.
«Ziņu» redakcijas viesis bija uzņēmējs un parijas «Jaunais laiks» («JL») ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. Par valstī aktuālām problēmām viņu izjautāja «Ziņu» komentētāji Edgars Sauka un Andrejs Janavs.
Ko jūs varētu sacīt tās ligas sakarā, kas šoruden skārusi zemniekus, un kāds būtu situācijas risinājums?
Pats esmu zemnieks, posts skāris arī manu biznesu. Valdībai būtu jānošķir divas problēmas. Pirmā – ko darīt pašlaik, kad raža gājusi bojā, bet nauda zemniekiem vajadzīga nākamā gada sējai. Neesmu pārliecināts, ka bankas nāks pretī un iesaldēs kredītprocentus, jo tās ir privāti uzņēmumi. Manuprāt, procenti tomēr ir mazākā nelaime, jo tos var iesaldēt, pagarināt to atmaksu. Galvenā problēma ir kredīta pamatsummas atdošana, un te jārunā par daudz lielākām summām. Vai zemnieki spēs izgrozīties, lai apsētu laukus? Manuprāt, viens no ilgtermiņa risinājumiem, ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus, būtu apdrošināšanas sistēmas izveide. Taču pašlaik zemnieki lielākoties nespētu «pavilkt» prēmiju maksu. Arī ar apdrošināšanas firmām neviens līdz šim par to nav runājis kā par sistēmas ieviešanu. Domāju, ar zināmu valsts līdzdalību to varētu risināt.
Ar ko būtu jāsāk?
Pirmkārt būtu jāuzklausa zemnieku, Zemkopības ministrijas speciālistu viedoklis. Mēs esam gatavi runāt par to. Uzskatu, ka vienkārši nevaram atļauties šo jautājumu stiept garumā līdz, teiksim, nākamā gada maijam.
Vai tāpēc, ka valdības rīcība vai vismaz nostāja šajā jautājumā tagad, referenduma priekšvakarā, varētu būt ļoti būtisks arguments zemnieku balsojumam?
Es to nesaistītu. Zemnieku problēma risināma pati par sevi. Tur ir vēl viens aspekts. Vēlēšanu kampaņas laikā pa Latgali nobraucu ap 30 000 kilometru. Un principā nesaskatīju iemeslus, kādēļ Latvijā lauki izskatās tā, kādi tie pašlaik ir. Jā, zemniekiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, viņi atkarīgi no laika apstākļiem. Bet ir rentabli virzieni, kuros lauksaimniecība varētu attīstīties, kur riska pakāpe ir ļoti minimāla. Minēšu enerģētiskās ražas – kārklu kā kurināmā audzēšanu (tā ir izplatīta Zviedrijā, Holandē, Dānijā). Laika apstākļi to neietekmē. Būtu jāpārstrukturējas. Latvijas laukos milzīga problēma ir kooperēšanās – ne kolhozu variantā, bet mūsdienīgā izpratnē. Diemžēl kolhozu pieredze lielai zemnieku daļai ir «atsitusi nieres» un vēlēšanos kooperēties.
Sabiedrība satraukusies par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) finanšu «negadījumu». Vai tas var būtiski ietekmēt valdošo partiju savstarpējo uzticību?
Pilnībā pievienojos Eināram Repšem, ka, paldies Dievam, pirmoreiz atjaunotās Latvijas vēsturē kāds ķēries klāt politisko partiju finansēšanas problēmai. Otrs aspekts ir… akmentiņš informācijas līdzekļu lauciņā. Vēstīts, ka ierosināta krimināllieta pret ZZS. Bet krimināllieta ierosināta par faktu. Secinājumus varēs izdarīt tikai pēc tam, kad būs beigusies izmeklēšana. Tikai tiesa var konstatēt X vai Y personas vainu vai nevainīgumu.
Koalīcijai tomēr tas ir nepatīkami?
Tas nav patīkami, taču es nekādā ziņā nedramatizētu situāciju, kamēr nav pierādīts pārkāpums un atrasti vainīgie.
Pirmā partija ir distancējusies no «JL». Kā to vērtējat?
Tādēļ jau koalīcija, partneri nemainās. Koalīcijā var būt dažādi viedokļi.
Vai tagad jūsu partija jūtas izdevīgā situācijā tieši tādēļ, ka sākumā netika rakstiski noslēgts koalīcijas līgums?
Esmu uzņēmējs. Manos darījumos mans godavārds ir simtreiz svarīgāks par visu, ko esmu parakstījis. Pietiek, ja partneri, acīs lūkodamies, paspiež rokas.
Cepuri nost! Piekrītam. Bet jūs piederat partijai, kas solījusi daudzkārt vairāk nekā jebkura cita… Tajā pašā laikā solījumi jau līdz absurdam hipertrofējušies slavenajā premjera teicienā: «Kā gan var nesolīt!»
Ko no solītā neesam izpildījuši? Šogad pensionāriem bez indeksēšanas ir lielākais pensiju pielikums daudzu gadu laikā. Kad beidzamo reizi pielikts daudzbērnu pabalstiem? Kad tik daudz pielikts mediķu, skolotāju algām? Paskatieties nodokļu iekasēšanas skaitļos. Akcīzes nodoklis par degvielu pirmajā pusgadā palielinājies par 25 procentiem. Auguši individuālā ienākuma un sociālā nodokļa iekasējumi – daudz ātrāk nekā valsts IKP. Nodokļi tiek labāk iekasēti, turklāt ir dilušas uzņēmumu ienākuma un sociālā nodokļa likmes.
Kā jūs vērtējat partiju finansēšanu no valsts budžeta?
Dalīti. No vienas puses, teorētiski tas ļautu izbēgt no atkarības no sponsoriem. Mums, starp citu, nav neviena ģenerālsponsora. No otras puses, skaidrs, ka partiju finansējums divpadsmit gadu laikā netika deklarēts. Cita problēma, ko saskatu, ir budžeta finansējuma mehānisms. Mēs finansējam partijas pēc reitingiem, pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem… Jārada mehānisms. Principā es neko sliktu nesaskatu. Taču pat, piemēram, Vācijā, kaut gan partijas tiek finansētas no budžeta, Kols neizvairījās no finanšu skandāla. Bet mēs ar padomju laika rūdījumu jau ar mātes pienu esam iezīduši tieksmi apiet sistēmu. Problēmu šajā ziņā ir daudz, un man tiešām nav viennozīmīgas atbildes.
Kā Latvijas iestāšanās ES varētu ietekmēt valdības darbu? Piemēram, vai būs mazāk skandālu? Ko iegūs vai zaudēs Latvijas valdība, ierēdņu armija?
Tas ir vēlētāju saprāta un izvēles jautājums. Bieža valdību maiņa nekādā ziņā neveicinās stabilitāti valstī, vēlētāju uzticību. Esmu pārliecināts, ka šai valdībai ir iespēja nostrādāt visus četrus gadus, lai gan bieži ir pareģoti citi, daudz īsāki termiņi. Šajā sakarā varētu citēt Marka Tvena teicienu, ka «runas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas». Nezinu, vai pašreizējai valdībai bijuši tādi skandāli, par kādiem jūs runājat.
Par Eiropas Savienību – Latvijas pievienošanās ES noteikti sagādās valdībai, visām administratīvajām struktūrām daudz vairāk darba. Būs jāpaspēj izstrādāt projektus, tos administrēt, turklāt – sekmīgi. Jo jau pašreizējā ES atrodami gan pozitīvi, gan negatīvi piemēri. Lūk, Īrija perfekti pratusi pārkārtot administrēšanu, līdz ar to prasmīgi piesaistījusi lielus ES finanšu līdzekļus. Savukārt Grieķija to nav spējusi.
Vai ar Āri Auderu nebija skandāla?
Tas bija pavisam citas dimensijas, cita mēroga skandāls. Jā, mums ir skandāls ar Privatizācijas aģentūras valdi: tikai šogad valstij garām aizgāja trīs līdz pieci miljoni latu. Bet tas nav ar šo valdību saistīts skandāls, tā ir iepriekšējo valdību veidota sistēma. Mums ir milzīgs skandāls ar digitālo televīziju, kas manā skatījumā ir mēģinājums veikt Latvijas vēsturē lielāko afēru. Ir skandāls ar Rīgas brīvostu, bija mēģinājums izraisīt Krājbankas privatizācijas skandālu…
Kādēļ jūs izvēlējāties partiju «Jaunais laiks» un kļuvāt par vienu no tās veidotājiem?
Tas notika 21. augustā pirms diviem gadiem, kad E.Repše paziņoja par jaunas partijas veidošanu. Tobrīd bija acīmredzami, ka labējās partijas Latvijā ir pietiekami sevi diskreditējušas vēlētāju acīs. Pirmkārt, es ļoti gribu dzīvot sakārtotā valstī. Bet draudēja briesmas: ja valdību veidotu «bites» ar sociāldemokrātiem, tas labākajā gadījumā apturētu, bet sliktākajā – pagrieztu pavisam pretējā virzienā Latvijas ārpolitiskos mērķus – iestāšanās NATO un ES. Es negribētu Saeimā redzēt Rīgas Domes variantu.
Jūs esat dēvēts par «pelēko kardinālu». Kāda ir jūsu attieksme pret šo apzīmējumu?
Pēc definīcijas pelēkais kardināls ir cilvēks, kas strādā politiskajās aizkulisēs, lai īstenotu savas, galvenokārt ekonomiskās intereses. Esmu uzņēmējs, taču mans bizness ir pilnīgi «caurspīdīgs», nekad neko neesmu privatizējis.
Ko jūs novēlētu lasītājiem referenduma priekšvakarā?
Vienīgi balsot par ES. Citādi Latviju piemeklēs lielākā katastrofa. Vēl novēlu ikvienam uzdrīkstēšanos. Ir kāda grāmata, kurā apkopota informācija par dažādu etnisko grupu pārstāvju panākumiem emigrācijā. Vai zināt, kuru vietu mazo tautu grupā ieņem izceļotāji vai viņu pēcteči no Latvijas? Otro! Ar to vēlos sacīt, ka mūsu spējas ir sekmīgi piemērojamas pasaulē, ir tikai jāuzdrīkstas tās likt lietā.
Paldies par sarunu!
