Biju saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas nodaļas darbinieku ielūgumu 5. septembrī piedalīties sadraudzības pēcpusdienā jaunuzceltajās telpās blakus Veterinārmedicīnas fakultātes galvenajam korpusam.
Biju saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Jelgavas nodaļas darbinieku ielūgumu 5. septembrī piedalīties sadraudzības pēcpusdienā jaunuzceltajās telpās blakus Veterinārmedicīnas fakultātes galvenajam korpusam.
Šo fakultāti esmu beigusi jau sen – 1952. gadā –, tāpēc biju patiesi pārsteigta, ka mani vēl atceras. Darbā pavadīts vairāk nekā 40 gadu, uzaudzināti trīs savi bērni un māsas meita. Paveikts daudz.
Sadraudzības pēcpusdienas organizatori, kā sapratu, bija PVD vadītājs Arnolds Žilvinskis, fakultātes dekāns Arnis Mugurēvičs un LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīniskā institūta direktors profesors Alberts Auzāns. Tikšanās gaitā bija jūtama arī viņu vadīto kolektīvu līdzdalība un atbalsts.
Izstaigājām fakultāti. Mani izbrīnīja daudzās laboratorijas, operāciju zāles un citas mācību telpas, to inventārs. Esmu pārliecināta, ka tas, ko redzējām, dod iespēju studentiem padziļināti apgūt mācību programmu, izdarīt to labāk, nekā bija iespējams mums, mācoties Rīgā, Pērnavas ielā. Taču, izrādās, fakultātē redzētais esot tikai puse no tā, kas ir dažu Eiropas valstu augstskolās. Tas liek kolektīvam cīnīties tālāk.
Patīkami bija izjust labo attieksmi pret cilvēkiem, tostarp arī pret pensionāriem. Esmu pateicīga, ka neesmu aizmirsta. Paldies par koncertu, ko sniedza Ā.Alunāna Tautas teātra aktieri un fakultātes studenti, par gardo mielastu un fotografēšanos.
V.Frančenko, pensionāre
