Broņislava Markēviča, Jelgavas katoļu katedrāles draudzes komitejas locekle: Tas bija sevišķs pārdzīvojums. Tik augsti godātu personu nekad savā dzīvē nebijām redzējuši.
Broņislava Markēviča, Jelgavas katoļu katedrāles draudzes komitejas locekle:
Tas bija sevišķs pārdzīvojums. Tik augsti godātu personu nekad savā dzīvē nebijām redzējuši. Lielajā sajūsmā daudzas notikuma detaļas ir piemirsušās. Es biju gan uz Svēto Misi Rīgā Svētā Jēkaba katedrālē, gan Aglonā, gan arī lielajā Mežaparka estrādē. Toreiz no Jelgavas uz Mežaparku organizēti no katedrāles brauca astoņi lielie pilsētas autobusi. To priekšējā loga stiklā bija ielikta pāvesta fotogrāfija, lai satiksmes regulētājiem būtu tūlīt skaidrs, kurp mēs dodamies. Jelgavniekiem veicās atrasties diezgan tuvu paaugstinājumam, no kura runāja pāvests. Redzējām, kā īsi pirms Svētā Tēva atnākšanas tribīni pārmeklēja sargs ar suni. Pāvests nāca, tuvāk stāvošajiem dalot rožu kroņus. Uz lielās skatuves stāvēja vairāki mūsu procesiju karogi.
Liene Antonija, Jelgavas katoļu katedrāles draudzes locekle:
Man toreiz bija divpadsmit gadu un dzīvoju Balvu rajonā Baltinavā. Uz Aglonu atbraucām jau iepriekšējā vakarā. Tur notika ļoti skaists garīgās mūzikas koncerts un visu nakti pirms pāvesta ierašanās cilvēki lūdzās. Mēs arī gulējām tikai vienu stundu. No rīta kādi ārzemnieki, liekas, poļi mums dalīja sarkanus lakatiņus. Uzreiz tāds reflekss: «Maksāt vajag?» Atbildēja, ka nevajagot. Es ļoti labi atceros to brīdi, kad gaisā parādījās trīs helikopteri. Sagaidīšanas ceremonijas vadītājs mikrofonā teica apmēram šādus vārdus: «Un tagad mūsu Māras zemi ir pagodinājis Viņa eminence Romas pāvests. Sveiksim viņu, pamājot ar lakatiņiem!» Un tiešām visi, visi tur klātesošie cilvēki māja helikopteriem, no kuriem vienā atradās Jānis Pāvils II. Droši vien no augšas tas lieliski izskatījās. No pāvesta teiktā man atmiņā iekrita vārdi par atgriešanos pie Dieva, kas ir vienīgais, kas var mūs glābt.
