Ir ziņas, kas nepaliek nepamanītas, jo nemitīgi nokļūst laikrakstu slejās. Pirmkārt, tās ir krāsaino metālu zādzības, kuru spilgtākais piemērs ir nesen Tērvetē nozagtās Anneles bronzas skulptūras, kā arī regulāras elektrības vadu zādzības.
Ir ziņas, kas nepaliek nepamanītas, jo nemitīgi nokļūst laikrakstu slejās. Pirmkārt, tās ir krāsaino metālu zādzības, kuru spilgtākais piemērs ir nesen Tērvetē nozagtās Anneles bronzas skulptūras, kā arī regulāras elektrības vadu zādzības. Otrkārt, runa ir jau par stihisku nelaimi kļuvušiem nelegālajiem pieslēgumiem maģistrālajam naftas vadam no Polockas uz Ventspili. Pērn tika konstatēti 210 nelegālu pieslēgumu naftas vadam, bet šogad līdz 12. augustam tādu bijis 118! Tātad nesankcionēto pieslēgumu skaits nav mazinājies, bet gan ir izveidojusies kritiska situācija, kas rada ievērojamus zaudējumus un var izraisīt dabas katastrofu.
Uz krāsaino metālu zādzībām lielā mērā mudināja līdz šim nesakārtotā likumdošana. Šī nelaime daļēji novērsta, veicot grozījumus atbilstošos noteikumos.
Par otro Latvijas «dabas stihiju» – nelegālajiem pieslēgumiem – pēdējo ziņu var izlasīt pirmajā lappusē. Var tikai pateikties laimīgai nejaušībai, ka nav cietis neviens cilvēks, toties bez dabasgāzes uz nezināmu laiku palikuši daudzi jo daudzi iedzīvotāji. Tā vien liekas, ka visa «truba» tagad sastāv no vieniem ielāpiem. Kas zina, cik vēl ir neatklāto pieslēgumu. Ja paseko līdzi informācijai par šāda veida zādzībām, jāatzīmē, ka Jelgavas rajons izceļas ar īpaši nelāgu slavu gluži kā tāds «Bermudu trīsstūris», kurā naftas produkti var izgaist bez pēdām.
Domājams, ka dažu cilvēku vēlme gūt peļņu ar pretlikumīgu darbību būs neizskaužama, tāpēc likumsargiem jādara viss iespējamais, lai zagļu «darbu» maksimāli apgrūtinātu. Jāšaubās, vai tiešām tur tā vaina, ka trūkst līdzekļu un iemaņu, lai pieslēgumus naftas vadam nepieļautu.
Pagājušās nedēļas radioraidījumā «Krustpunkti» iekšlietu ministrs Māris Gulbis teica, ka viņa rīcībā esot informācija par to, ka lielākā daļa dīzeļdegvielas tiekot nozagta pašā Ventspilī, ar to tiekot uzpildīti veseli tankkuģi. Var jau būt, ka tā, tomēr pilnībā negribas piekrist, jo visiem labi zināmi ir fakti, ka tepat mūsu rajonā atklāti pieslēgumi un nozagtā dīzeļdegviela mērāma desmitos tonnu. Pat vairāk. Nav jābūt apveltītam ar Šerloka Holmsa izcilajām dotībām, lai varētu saprast, ka zagt dīzeļdegvielu tādos apmēros nevar nemanīti. Galu galā nezog, lai tikai piepildītu cisternas. Tās jāizved un jāpārdod. Un šī ir tā reize, kad iecirkņu inspektoriem būtu jāpajautā, ko tad viņi īsti savā atbildības zonā uzmana. Pārāk daudz ir dīvainu sakritību, lai notikušajam pievērstu uzmanību. Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aivars Grigulis augusta vidū izteica neapmierinātību ar savu padoto darbu, apkarojot naftas produktu zādzības no bēdīgi slavenā naftas vada, un pat uzsvēra, ka tā iemesls ir Kārtības policijas dienestu darba organizācijas un kontroles formālais raksturs. Turklāt pat viņš atzīst, ka iecirkņu inspektoru darbs ir, maigi sakot, neapmierinošs. Secinājumus varam izdarīt paši, tikai negribētos, lai pēc pāris dienām mūs sasniegtu ziņa, ka zagļu darbošanās jau noritējusi ar cilvēku upuriem.
