Vēstuli rakstīt mani pamudināja pārdzīvojumi, kas mums ar mazmeitu bija, kad viņa kopā ar bērnu grupu atgriezās no vasaras nometnes.
Vēstuli rakstīt mani pamudināja pārdzīvojumi, kas mums ar mazmeitu bija, kad viņa kopā ar bērnu grupu atgriezās no vasaras nometnes. Kad vecāki iemaksāja dalības maksu, tika izskaidrots, kādas mantas drīkst, kādas nedrīkst ņemt līdzi un kas nepieciešams obligāti.
Grupa no nometnes atgriezās ļoti vēlu vakarā – ap pusdivpadsmitiem. Autobuss piestāja vāji apgaismotā vietā. Bērnus sagaidīja vecāki un vecvecāki. Gājām pie autobusa, lai palīdzētu bērniem saņemt bagāžu, taču grupas vadītāja aizrādīja, lai dodamies uz telpu, kur paredzēts visiem pulcēties. Tur skolotāja pateicās par to, ka bērni nometnē labi uzvedušies, viņiem tur paticis. Mana mazmeita uz pulcēšanās vietu neatnāca, izrādījās, viņa meklēja savu somu. Bagāžas izsniegšana Jelgavā notika tā, ka šoferis izlika mantas uz trotuāra un arī uz ielas, un katrs meklēja savējās. Uz ielas valdīja pustumsa, to varēja izmantot kāds garnadzis, jo kontroles mantu izsniegšanā nebija. Kad uzzināju, ka soma pazudusi, devāmies pie grupas vadītājas. Diemžēl sastapāmies ar neiejūtību, skolotāja ironizēja par somas satura nenopietno vērtību. Es gan iebildu, ka līdzi nevarēja būt tikai zobu suka un savalkāta pidžama, ja cilvēks uz nedēļu izbrauc no mājas. Vēl tika izteikts pieņēmums, ka mazmeitas soma varbūt izlikta uz ielas vēl pirms galapunkta, kad izkāpa kāda no grupas meitenēm. Lai mēs braucam paskatīties. Bet kas tad par to ir atbildīgs, ja tika atstāta kļūdas pēc izņemta soma?
Tā arī nesagaidījām cerēto grupas vadītājas sapratni. Svarīgs taču ir pats fakts, ka iespēja somu nozagt tika pieļauta, nepareizi organizējot bagāžas saņemšanas kārtību un drošību.
Manuprāt, nelaimīgais gadījums nebūtu noticis, ja grupa nebūtu atgriezusies Jelgavā tik vēlu, ja sagaidītājiem būtu atļauts piedalīties bagāžas saņemšanā un ja visu bagāžas saņemšanas laiku grupas vadītāja pati būtu bijusi kopā bērniem pie autobusa.
Mana mazmeita darbojās vasaras nometnē arī pirms gada. Tad, atgriežoties mājās, pie bagāžas izsniegšanas bija klāt skolotāja, un nekādu starpgadījumu nebija. Rūgtums mūsu ģimenē mazinājies, taču gribējās bēdīgo pieredzi izstāstīt, jo arī nākamgad būs nometnes. Lai citiem neatgadītos līdzīgas situācijas un gan skolotāji, gan bērni un vecāki būtu uzmanīgāki.
P.A.
