Bērnībā ik vasaru devos ciemos pie vecvecākiem. Viņu garajā grāmatplauktu rindā bija daudz dažāda izmēra un krāsu grāmatu. It kā jau nekas īpašs, parasta aina.
Bērnībā ik vasaru devos ciemos pie vecvecākiem. Viņu garajā grāmatplauktu rindā bija daudz dažāda izmēra un krāsu grāmatu. It kā jau nekas īpašs, parasta aina. Tomēr man vienmēr rokas niezēja visas grāmatas izņemt no plauktiem ārā un sakārtot sevis paša izdomātā sistēmā – liekot lielās sarkanās vienā rindā un zaļās, kuras bija mazākas un ar dzeltenu strīpu, citā. Nākamgad ierodoties, es varēju visu savu darbu sākt no jauna, jo grāmatas pa to laiku jau bija pārkārtotas pilnīgi citā kārtībā, par pamatu ņemot to izmantošanas biežumu.
Skatoties uz to, kas (ne-)norisinās Jelgavā, šķiet, ka arī te uzdarbojas «vecvecāki», kas dažādu sabiedriski aktīvo censoņu darbības mēģina pārkārtot sev pieņemamākā kārtībā, kas nebūt nav tāda, kādu daudzi to vēlētos. Teiksim tagad, kad klāt ir jaunais mācību gads un vajadzētu mobilizēt visus spēkus, lai varētu nogurdināt studentus, kas, visu dienu sēdēdami lekcijās, vakarā vairs nezina, kā iztērēt sakrājušos enerģiju, vienīgais, ko piedāvā studentiem vistuvāk stāvošā iestāde – studentu pašpārvalde – ir izmēģinājuma versija balsošanai par ES. Gribētos gan zināt, vai studentiem tas šķita aizraujoši un noderīgi.
Pilsētas un rajona kultorgi savukārt piepildījuši līdz malām savu pasākumu programmu tuvākajām nedēļām ar dažādām izstādēm, sākot ar dālijām un beidzot ar akvareļiem. Lai priecīga lūkošanās!
