Tagadējais jelgavnieks Jānis Ābele ir vienīgais (kā viņam pašam šķiet) no pašreizējās Saeimas deputātiem, kas tika izsūtīts 1949. gada 25. martā.
Tagadējais jelgavnieks Jānis Ābele ir vienīgais (kā viņam pašam šķiet) no pašreizējās Saeimas deputātiem, kas tika izsūtīts 1949. gada 25. martā.
Tēvabrālis Pēteris Ābele bijis latviešu leģionā, bet vēlāk viens no latviešu partizāniem, kas cīnījās pret padomju varu, 1952. gadā viņš ticis nošauts. Ābeļu ģimene bijusi pārtikusi, dzīvojusi Cēsu rajona Taurenes pagastā.
Ābeļu ģimenes izsūtīšanas dokumentus parakstījis pats Alfons Noviks.
25. martā ap pusčetriem no rīta ieradušies vietējās varas darbinieki un divi zaldāti. Likuši stundas laikā savākties. Jāņa tēvs piedāvājis viņiem šņabīti, un tā nu varējuši kravāties ilgāk.
Jānis Ābele arestēts vēlāk internātskolā, kur mācījies otrajā klasē. Bijusi literatūras stunda, kad ienākuši bruņoti cilvēki formas tērpos.
Aizveda viņu uz pagasta namu, kur atradās ģimene – tēvs Rūdolfs, māte Elza, māsa Gaida, pats Jānis, arī vecāmāte Marija, divas tēvamāsas Elza un Olga Ābeles un mātesbrālis Kārlis Lukstiņš.
Uz Tomsku brauca nepilnu mēnesi. Pa ceļam daudzi bija saslimuši, pat miruši. Taurenes, Dzērbenes un Drustu pagasta iedzīvotājus norīkoja uz Molčanovas rajonu 220 km no Tomskas.
Ābeles nokļuva Kņazevskas sādžā kolhozā «Krasnoje znamje» 30 km no Molčanovas.
Krievu puišeļi saukuši: «Fašistov privezļi» (fašistus atveda kr.v.), vēlāk «Latiš, kuda ļeķiš, pod krovaķ gavno kļevaķ» (latvieti, kurp lido, zem gultas sūdu knābāt kr.v.).
Vietējie brīnījušies, kad latvieši būvējuši kūtis, jo sādžā govis dzīvojušas savā vaļā.
Valdīja nabadzība, vienīgā pārtika bija kartupeļi. Sādžā bija gandrīz tikai sievietes vien, no kara atgriezās tikai trīs vīrieši. Sievas ara, sievas sēja.
Jānis sāka mācīties Kolbinkas (3 km no Kņazevskas) pamatskolā, turpināja Ņižņijtjuvinkas septiņgadīgajā, pamatizglītību pabeidza Tungusovas skolā. No tiem, kas palika Taurenē, augstskolā mācījās viens vai divi, bet no septiņiem izvestajiem bērniem tikai viens nebeidza augstskolu.
Jānis Ābele pats rakstīja Klementam Jefremovičam Vorošilovam 1956. gada sākumā, lai pārskata viņu ģimenes lietu. 1956. gada 12. novembrī pienāca ziņa, ka var atgriezties dzimtenē.
