Tauta taimalā, tauta šaimalā. Arvien vairāk tomēr šaimalā. Pagājušajā gadā repatriējušās aptuveni 300 ģimeņu no austrumiem un rietumiem, un Repatriācijas centra vadītāja vietniece Iveta Paupe rēķina, ka tie varētu būt kādi deviņi simti cilvēku.
Tauta taimalā, tauta šaimalā. Arvien vairāk tomēr šaimalā. Pagājušajā gadā repatriējušās aptuveni 300 ģimeņu no austrumiem un rietumiem, un Repatriācijas centra vadītāja vietniece Iveta Paupe rēķina, ka tie varētu būt kādi deviņi simti cilvēku.
Repatriācijas centrs izveidojies 1995. gadā, kad tika pieņemts Repatriācijas likums. Tajā rakstīts, ka «Latvijas Republika atbalsta latviešu tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un līvus, kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā dzimtenē».
Likums paredz materiālo palīdzību pirmkārt tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un fašistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti. Pēc Repatriācijas centra vērojumiem, aptuveni puse no tiem, kuri atgriežas dzimtenē, ir no austrumiem (tātad liela daļa izsūtīto), bet otra puse no rietumiem (tātad galvenokārt bēgļi).
No austrumiem pēdējos gados vairāk repatriējoties jauni cilvēki izsūtījumā palikušo bērni. No rietumiem lielākoties atgriežas vecākā paaudze, kas grib dzimtenē pavadīt mūža nogali, kamēr jaunie mītnes zemēs paspējuši iedzīvoties, izveidojuši ģimenes un savu biznesu.
Pagaidām repatriantiem paredzēto pabalstu pārcelšanās izdevumus, materiālu atbalstu, ja sešu mēnešu laikā nav izdevies atrast darbu, nodrošina valsts budžetā šim nolūkam gadā atvēlētais 51 tūkstotis latu. Līdzekļi, kuru apjomu un izlietojuma veidu strikti nosaka likums. Repatriācijas centra darbinieki pārliecināti, ka daudz lielākas iespējas atbraukušajiem palīdzēt dotu Repatriācijas fonds, kura dibināšanai pašlaik tiek izstrādāts projekts. Fondā valsts budžeta ieskaitītos līdzekļus papildinātu juridisko un fizisko personu, arī citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi.
Vajadzētu veidot adaptācijas centrus, valodas kursus, piesaistīt sabiedriskos konsultantus, Iveta Paupe un viņas kolēģi Repatriācijas centrā ir pārliecinājušies, ka šīs institūcijas, īpaši jau no austrumiem atbraukušajiem jaunajiem cilvēkiem, ir ļoti nepieciešamas. Tās būtu pirmās, kam centrs censtos atrast līdzekļus, ja kļūtu par juridisku personu un fonda pārvaldītāju.
Pašlaik centrs darbojas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes paspārnē. Nodrošina repatriantus ar informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem, pieņem šos dokumentus, lemj par atļaujas izsniegšanu iebraukšanai Latvijā. Jā, veic arī ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus, kā tas rakstīts likumā. Sazinās ar attiecīgajām pašvaldībām, lai meklētu atbraucējiem apmešanās iespējas. Taču pašreizējā darba tirgus situācijā, kā uzskata centra darbinieki, ar to vien ir par maz.
