Šonedēļ kārtējo reizi bija brīdis, kad četru partiju veidotās koalīcijas valdības kuģis, ja ne gluži taisījās nogrimt, tad sašūpojās pamatīgi.
Šonedēļ kārtējo reizi bija brīdis, kad četru partiju veidotās koalīcijas valdības kuģis, ja ne gluži taisījās nogrimt, tad sašūpojās pamatīgi. Nevar noliegt, ka tas ir jau sasmēlies ūdeni. Šķēpi tika lauzti par jautājumiem, kas saistīti ar Rīgas brīvostu, jo grozījumi ostu likumā paredz samazināt Rīgas ostas valdes locekļu skaitu uz pusi, tā palielinot valsts ietekmi ostā. Turklāt šie grozījumi varētu ietekmēt arī citu Latvijas lielo ostu darbību. Pašlaik ir panākts zināms līdzsvars, jo lēmuma par grozījumiem izskatīšana Saeimā ir atlikta uz laiku pēc 20. septembra referenduma.
Ja palūkojas atpakaļ, līdzīgās situācijās valdības šūpošanās dēļ domstarpības dažādos jautājumos bija daudz ilgstošākas, bet nebūt mazāk asas. Pirms kāda laika, kad partijas nevarēja sadalīt valsts budžetā papildus atrastos miljonus, vajadzēja pat iejaukties prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai. Viņa strīdniekiem sadeva pa pirkstiem un atgādināja, ka tāds tirgus pirms Latvijai nozīmīgā balsojuma referendumā varot galīgi sajaukt prātus vēlētājiem. Zināmā mērā prezidentei taisnība, jo vēlētājs pie mums tā iekārtots, ka, gribot ieriebt šķietamam pāridarītājam, sajauc cēloņus ar sekām. Viņam liekas, ka, referendumā sakot «nē» Eiropas Savienībai, viņš ieriebs netīkamajai valdībai, kas nav palielinājusi pensijas, iedevusi pabalstus, un vispār «nepatīk viņu ģīmji».
Šīsnedēļas koalīcijas partiju domstarpības varbūt nebija tik ilgas, tomēr nopietnākas gan. Ticamākais, ka grozījumi ostu likumā, kas daudz lielākā mērā samazinātu pašvaldību ietekmi Latvijas lielākajās ostās, visai būtiski varētu skart viņu vitālās biznesa intereses. To nu premjeram vajadzētu saprast. Tikai veids, kā viņš to kārtējo reizi ir izdarījis, vēlreiz pierāda, ka komunikācija nav premjera un viņa cilvēku stiprā puse. Visaugstāko vilni domu apmaiņā par grozījumiem likumā sita polemika ar Rīgas mēru Gundaru Bojāru. Bija gan tieši, gan netieši mājieni par vieniem pārāk izdevīgiem, bet citiem neizdevīgiem lēmumiem. Turklāt tika doti mājieni gluži vai par klajām nelikumībām, gan tās tieši neprecizējot. It kā beidzot šo polemiku, ceturtdien atskanēja frāze: «Ja viņam (G.Bojāram – red.) ir tikai sabiedrisko attiecību problēmas, lai viņa sabiedrisko attiecību nodaļa vēršas mūsu Komunikācijas departamentā.» Dīvaini, ka to iznāk dzirdēt no premjerministra Eināra Repšes palīga Dana Titava. Lai nu ko, bet izcila komunikācija no viņa nav manīta. Pat Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Arnolds Laksa atzīst, ka premjera palīgs Titavs draudējis citu koalīcijas partiju pārstāvjiem, ka tiks atlaists pa vienam ministram valdībā no tām partijām, kuras nebūs atbalstījušas «Jaunā laika» nostāju jautājumā par grozījumiem ostu likumos. To pašu apstiprināja arī apvienības «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» politiķi. Tā ka ticamākais, premjera izteikumi par partiju iespējamo saistību ar noziedzīgo pasauli ir pēdējais piliens koalīcijas partneru pacietības traukā. Pēc Laksas vārdiem, koalīcijas partnerus sākot uztraukt «šāda koalīcijas vadības forma, kas iet roku rokā ar autoritatīvu vadības stilu». Varam ar nepacietību gaidīt referenduma iznākumu, un gan jau drīz pēc tam atsāksies valdības kuģa šūpošanās. Ja nu nogrimst?
