Napoleoniskais plāns pārcelties uz Jelgavu mums bija jau pirms pusotra gada, taču trūka līdzekļu. Kad nopelnījām naudiņu, sākām remontēt jaunās telpas.
«Napoleoniskais plāns pārcelties uz Jelgavu mums bija jau pirms pusotra gada, taču trūka līdzekļu. Kad nopelnījām naudiņu, sākām remontēt jaunās telpas. Nu Dobeles ielā 41, kaimiņos citām lauksaimniecības organizācijām, esam jau iejutušies,» teic Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja (LKB) vadītāja Anna Liscova.
Lielu paldies par pozitīvajām pārmaiņām LKB vadītāja teic savam draudzīgajam un atsaucīgajam kolektīvam, jo visi kopīgi spējuši nopietnā darbā, izstrādājot projektus, nopelnīt līdzekļus jaunās mājvietas remontam.
Vienmēr jau neesot gludi gājis. Ir bijuši kuriozi. Vienu tādu atceras LKB ekonomiste un grāmatvede Inga Grīnfelde: «Tas bija mans pirmais SAPARD projekts. Atnāca viens kungs. Izskatījās laipns un priecīgs, izsmeļoši visu stāstīja par savu saimniecību. Šķita, ka mums izveidojies labs kontakts, bet izrādījās, ka patīkamais iespaids vienam par otru nav abpusējs. Vēlāk dabūjām dzirdēt dažādas nepatīkamas atsauksmes, ka mēs esot nekompetenti, nemākot strādāt un tā tālāk. Vēl pirms pašas projekta iesniegšanas biznesa plānā atklājām nepilnības. Domāju: «Ārprāts, ko es tagad darīšu? Līdz iesniegšanai pusstunda, bet man jāpārtaisa viss projekts!» Biju tiešām uztraukusies. Par laimi, konsultāciju centrā tika kārtota šā kunga vadītās saimniecības grāmatvedība. Viņš bija patvaļīgi paņēmis pērno deklarāciju, norādījis, ka tā ir īstā. Kļūmi atšifrējām, un pārpratums tika atrisināts. Projektu iesniedzām. Taču saimnieks vēl joprojām bija neapmierināts un piktojās, ka manis dēļ nesaņems SAPARD līdzfinansējumu, bet viss beidzās laimīgi. Viņa projekts tika akceptēts.»
LKB ekonomiste Edīte Bendika strādā tikai ar SAPARD projektiem. Viņa stāsta, ka ievērojami augušas prasības pret SAPARD pretendentu biznesa plāniem. «Vairs neietu cauri tādi kā sākumā. Varu tikai uzslavēt tos zemniekus, kas realizējuši jau vairākus projektus.» Tā kā valsts augstākās amatpersonas pieļauj iespēju no SAPARD ņemt līdzekļus, ko izmaksāt kompensācijās par šogad nenovākto labību, LKB speciālisti aicina lauksaimniekus ātrāk nākt izstrādāt savus projektus, lai kļūtu par SAPARD finansējuma pretendentiem.
Vienu mērķi LKB darbinieki sasnieguši – pārcēlušies no Ozolniekiem uz Jelgavu un ir saviem klientiem sasniedzamāki, taču tas nenozīmē, ka darba lietās var atslābt. «Cītīgi turpināsim strādāt arī jaunajās telpās. Domāju, ka Latvija Eiropas Savienībai teiks «jā!», līdz ar to zinām, kādas tuvākajā nākotnē būs atbalsta programmas. Noteikti izglītosim lauku ļaudis, lai viņi ātrāk tās apgūtu. Vissmagākais darbs, pirmkārt, būs cilvēkus iedrošināt un motivēt sakārtot sava uzņēmuma grāmatvedību, lai viņi varētu pretendēt uz dažādu strukturālo fondu finansējumu,» skaidro A.Liscova.
LKB darbinieki runās pagastos par augkopību, lopkopību attiecīgo finansējuma programmu kontekstā, atgādinās par grāmatvedību, kas jāsakārto, uzsvērs arī to, ka vajag savus ienākumus deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā. «Informēsim par priekšreģistrāciju, ko mūsu zemniekiem no 1. oktobra ieteicams izdarīt Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, lai bez aizķeršanās nākamgad saņemtu tiešos maksājumus. Nākamais aktuālais jautājums, par ko obligāti jārunā, ir pusnaturālās saimniecības, kā tās var saņemt finansējumu, kādi dokumenti jāsakārto. Protams, turpināsies iniciatīvas grupu veidošana un citas lietas. Tas viss šogad jāizdara. Ir ļoti daudz darba, un mēs pret to neizturamies vieglprātīgi. Svarīgi, lai katrs mūsu speciālists spētu dot savas zināšanas otram,» domā LKB vadītāja.
Konsultāciju birojam arī ir sācies jaunais mācību gads, jo iestādes speciālisti sniedz konsultācijas, daudzos jautājumos ir erudīti.
Lai visu plānoto sekmīgi paveiktu, LKB vajadzīgi papildspēki, tālab jau izsludināts konkurss uz divām vakantām darba vietām. «Gribam pieņemt vēl divus speciālistus. Viens būs agronoms, kas tieši nodarbosies ar nitrātu direktīvām, bet otrs – ekonomists, kas strādās ar nevalstiskajām organizācijām, veidos iniciatīvas, palīdzot mūsu rajona iedzīvotājiem izlemt, ar ko īsti nodarboties savā pagastā. Agrāk runājām tikai par lauksaimniecības attīstību, tagad būtiska ir lauku attīstība. Iespēju ir visai daudz. Tikai cilvēkam pašam jābūt radošam, sabiedriskam un komunikablam,» uzsver A.Liscova.
Visi LKB darbinieki atzīst, ka jaunajā darba vidē jūtas ļoti labi. Beidzot izveidota normāla darbavieta. Starp citu, LKB ir ļoti labi kaimiņi. Kā zināms, Dobeles iela 41 ir zemniekiem labi zināms lauksaimniecības centrs pilsētā, jo tur ir Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde, Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta Jelgavas nodaļa un citas ar lauksaimniecību saistītas iestādes.
