Ik pa laikam sabiedrībā uzplaiksna valodas par slimnīcām, tiek izteikta neuzticība to vadītājiem. Nereti viņus pat apsaukā par zagļiem un korumpantiem.
Ik pa laikam sabiedrībā uzplaiksna valodas par slimnīcām, tiek izteikta neuzticība to vadītājiem. Nereti viņus pat apsaukā par zagļiem un korumpantiem. Nav ne glaimojoši, ne tīkami nepārtraukti mazgāties baltiem tiem, kuriem nezin kādēļ jājūtas bez vainas vainīgiem.
Varbūt tomēr valsts mērogā jāmeklē tādas slimnīcu pārvaldīšanas iespējas, kas vienlaikus gan maksimāli nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus, gan nebūtu kā nepanesams slogs pašvaldībām, gan arī slimnīcu vadītājiem kā uzņēmējiem neliktu balansēt uz likumu un bankrota draudu asmens?
Diemžēl valstī šajā ziņā nekas netiek darīts. Pašlaik vienlaikus un līdztekus «sadzīvo» trīs īpašuma formu – valsts, pašvaldību un privātās – slimnīcas. Ar privātajām viss skaidrs, attiecībā uz tām it kā nav ko apspriest. Savukārt valsts un pašvaldību slimnīcas īpaši neatšķiras un darbojas pēc līdzīgiem noteikumiem. Daļa slimnīcu ir pašvaldību īpašums, kas atbilstoši Komerclikumam jāpārveido par komercsabiedrībām. Ir bijuši vairāki piedāvājumi, kā to izdarīt, bet visiem ir kopīgs trūkums: tie ļoti maz atbilst slimnīcu darbības nozīmīgākajiem principiem. Taču iespējams arī cits paņēmiens – pašvaldību kapitāla nodošana koncesijā. Tieši tā darbojas slimnīcas, piemēram, Anglijā un Austrijā. Latvijā, iespējams, arī nevajadzētu no jauna izgudrot divriteni, bet būtu jāizmanto citu valstu slimnīcu darba organizācijas pieredze.
Viens no pašreizējiem variantiem paredz slimnīcas pārveidot par komercsabiedrībām. Taču pašlaik tas būtu grūti izpildāms, jo slimnīcas strādā lielākoties ar zaudējumiem – maksa par pakalpojumiem ir krietni zemāka par to pašizmaksu. Līdz ar to faktiski jau iepriekš tiktu «ieprogrammēts» uzņēmuma darbs ar deficītu. Ar to arī ir izskaidrojama pilnīgi saprotamā parādība: ja slimnīcas mēģina izpildīt visas tām uzticētās prasības, tās nenovēršami iestieg parādos. Cits variants paredz izveidot aģentūras, kas atrastos «saimnieka» (valsts, pašvaldības) tiešā pakļautībā.
Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība vēlas sabiedrību informēt arī par citām iespējām valstī sakārtot slimnīcu darbu. Tādas noteikti ir rodamas, kaut pamācoties no Eiropas Savienības valstīm, kurām Latvija grasās pievienoties. Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības ekspertu atzinuma, viena no efektīvām iespējām varētu būt tieši jau pieminētā slimnīcu nodošana koncesijā.
Latvijā ir jau pat radīti attiecīgie likumi, taču nezināmu iemeslu dēļ līdz šim tie nav strādājuši un koncesiju prakse nav attīstījusies. Pa kaktiem dažbrīd gan ir runāts, ka, tādā veidā pārkārtojot slimnīcu darbu, ieguvēji būtu visi – pacienti, pašvaldības un koncesionāri. Tā uzskata Latvijas Slimnīcu biedrības speciālisti. Viņi vēlas iekustināt sabiedrību, speciālistus un pievērst arī pašreizējās valdības uzmanību iespējai, kas līdz šim diemžēl palikusi novārtā – kopš to likumu sliedēs ievirzīja iepriekšējā, Andra Bērziņa vadītā valdība. Gads apkārt, bet slimnīcas joprojām iztiek pa vecam, pārmaiņas kavējas.
Protams, nav jēgas arī skriet ar pieri sienā, tomēr slimnīcu jautājumā derētu ne tikai nemitīgi meklēt vainīgos, bet arī ielūkoties «vainas saknēs» un rast iespējas situāciju radikāli mainīt, kaut iepazīstoties ar citu valstu pieredzi.
Slimnīcu biedrības pārstāvji uzskata, ka slimnīcu nodošana koncesijā būtu prātīgi jāapsver, nevis tikai apriori jākritizē: attiecīgs likums (labs vai slikts) pagājušā gada nogalē pieņemts, taču tas nestrādā, tātad nav precedenta tā izmantošanai, un tad jau arī nav iespējams spriest par likuma nepilnībām vai priekšrocībām.
Koncesijas metodes būtība ir nevis valsts vai pašvaldību īpašuma (slimnīcu) formu maiņa, bet īpašuma tiesību nodošana, piešķirot koncesionāram pietiekami plašas pilnvaras, taču paturot iespēju pie kaut kādiem nosacījumiem (piemēram, «spēles noteikumu» neievērošanas gadījumā) nodoto arī paņemt atpakaļ. Tādā veidā valsts vai pašvaldība nekad nezaudētu savu kontroli un ietekmi, jo koncesijas ņēmējam vienmēr ir saistoši zināmi ierobežojumi un obligātas saistības. Var pieņemt, ka pašreizējam valdības vadītājam Eināram Repšem vienkārši neienāca prātā tuvāk iepazīties ar šādu slimnīcu restrukturizēšanas variantu. Būdams enerģisks un atjautīgs cilvēks, kas valsts intereses izvirza priekšplānā, viņš noteikti saskatītu koncesiju variantā labu iespēju, kā reizi par visām reizēm sakārtot tik nozīmīgu veselības aprūpes sistēmas posmu.
Kādā no turpmākajiem numuriem «Ziņas» mēģinās uzskatāmi salīdzināt ieguvumus un zaudējumus, kādi rastos, slimnīcas privatizējot, un kādi – tās nododot koncesijā.
