Jelgavas virsmežniecībā līdz septembrim ir izveidoti četri mikroliegumi īpaši aizsargājamām putnu sugām – ūpim, mazajam ērglim, baltmugurdzenim un vidējam dzenim.
Jelgavas virsmežniecībā līdz septembrim ir izveidoti četri mikroliegumi īpaši aizsargājamām putnu sugām – ūpim, mazajam ērglim, baltmugurdzenim un vidējam dzenim –, bet sagatavošanas procesā ir vēl pieci mikroliegumi melnajam stārķim, divi baltmugurdzenim un viens mazajam ērglim.
Mikroliegumi – no 0,1 līdz 200 ha lielas teritorijas, kas juridiski nodrošina īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību. Īpaši aizsargājamiem augiem, sēnēm, ķērpjiem un biotopiem platība var tikt noteikta no 0,1 līdz 20 ha. Putniem šīs teritorijas ir lielākas. Melnajam stārķim – 10 – 30 ha, bet jūras ērglim – 50 – 200 ha. Ap putnu mikroliegumiem var tikt noteikta buferzona, kurā ir sezonāli saimniecisko darbu ierobežojumi, lai nodrošinātu noteiktās putnu sugas sekmīgu un netraucētu ligzdošanu.
Ministru kabineta (MK) Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumos ir aprakstītas sugas un biotopi, kuriem izveidojami mikroliegumi, un noteikta to izveidošanas un apsaimniekošanas kārtība.
Mikroliegumi var tikt izveidoti teritorijās neatkarīgi no īpašuma formas. Tos atšķirībā no dabas liegumiem, ko apstiprina MK, apstiprina attiecīga valsts institūcija. Piemēram, meža zemēs ar lēmumu – Valsts meža dienests vai virsmežniecība. Lai lēmumu pieņemtu, jāsaņem attiecīgā nozares eksperta atzinums un tas jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem vai lietotājiem.
Pārsvarā mikroliegumu teritorijām jau bijis aizsardzības statuss, piemēram, īpaši aizsargājami meža iecirkņi (IAI). Pašreiz Jelgavas virsmežniecības teritorijā valsts un privātajos mežos notiek intensīva IAI platību izvērtēšana, pēc kuras aizsardzības statuss mežaudzei tiek noņemts vai izveidots mikroliegums. Tas tiek darīts, lai nerastos situācija, kad tiek aizsargātas bioloģiski nenozīmīgas teritorijas, tajās ierobežojot saimniecisko darbību.
Jelgavas rajonā visi izveidotie un plānotie putnu mikroliegumi atrodas valsts mežu platībās, izņemot mikroliegumu ūpim, kas ir trīs meža īpašnieku meža zemēs. Tas gan nenozīmē, ka privātajās zemēs nav mikroliegumu sugu. Šādu situāciju var skaidrot tā, ka līdz šim eksperti galvenokārt apmeklējuši valsts mežus. Un tam ir sava motivācija – valsts mežos bioloģiskai daudzveidībai draudzīga politika, precīzāka un plašāka informācija par meža zemēm, to apsaimniekošanas plāniem un vēsturi, lielākas vienlaidu meža platības un to apsaimniekošanas prognozējamība. Lielajiem aizsargājamiem putniem labvēlīgāki ligzdošanas apstākļi ir valsts mežos, bet arī privātajās meža platībās, kur ir vecās mežaudzes, ligzdo līdz 40% aizsargājamo putnu. Tāpēc arī privāto mežu īpašnieki ir atbildīgi par sugu saglabāšanos ne tikai rajona, bet visas Latvijas un Eiropas mērogā. Piemērs ir mazie ērgļi, kas 30 – 40% ligzdo tieši privātajos mežos.
2003. gadā Jelgavas virsmežniecībā, kaut gan apsaimniekošana bijusi daudzmaz labvēlīga, aizsargājamo putnu ligzdošanas rezultāti ir šokējoši. Piemēram, no četrām zināmajām melnā stārķa ligzdām apdzīvota šovasar bijusi viena, Garozā no trim zināmajām – neviena! Kaut arī labākas, tomēr līdzīgas ziņas ir arī Svirlaukas un Līvbērzes mežniecībā. Svirlaukas mežniecībā pēdējo divu gadu laikā divām ligzdām ir noņemts aizsardzības statuss, jo putns tur vairs neligzdo un biotops ligzdošanai vairs nav piemērots. Vēl trijās zināmajās ligzdās Svirlaukā pēdējā gadā vai ilgāk melnais stārķis nav ligzdojis. Līdzīgi dati ir par mazo ērgli: no septiņiem zināmajiem ligzdošanas biotopiem rajonā 2003. gadā apdzīvotas bija tikai divas trīs ligzdas. Tā iemesls varētu būt nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, īpaši pagājušā gada vasara, kad sausuma dēļ strauji samazinājās abinieku (vardes) un zivju resursi meža grāvjos un upēs, kā arī lauksaimniecības zemēs.
Ligzdošanu nelabvēlīgi ietekmē mežsaimnieciskā darbība, īpaši perēšanas periodā gan ligzdošanas, gan apkārtējās platībās. Ja putns vairākus gadus ir iztraucēts perējot, tas nākamgad tajā vietā var neatgriezties, pat ja biotops ir piemērots ligzdošanai. Atsevišķos gadījumos, neapsaimniekojot ligzdošanas biotopus, putniem ir apgrūtināta ligzdas apmeklēšana, jo aizaug pielidošanas koridori. Taču tas nav dominējošais slikto ligzdošanas rezultātu iemesls. Putnus apdraud arī slimības un caunas, mežacūkas, vārnveidīgie.
