Mēdz teikt, ka latviešiem otrā maize ir kartupeļi, bet tagad arī makaroni. Īpaši jau makaroni pēdējā laikā kļūst aizvien iecienītāki.
Mēdz teikt, ka latviešiem otrā maize ir kartupeļi, bet tagad arī makaroni. Īpaši jau makaroni pēdējā laikā kļūst aizvien iecienītāki. No tiem var pagatavot daudz interesantu ēdienu. Pētījumi pierādījuši, ka latvieši makaronu ēšanā daudz neatpaliek no to dzimtenes – Itālijas – ļaudīm.
Patiesībā makaroni nebūt nav veselīgākie pārtikas produkti, jo tos gatavo no miltiem, bioloģiski vērtīgu sastāvdaļu tajos ir maz, tie nav arī bagāti ar šķiedrvielām. Makaronu priekšrocība ir tā, ka tos ātri var pagatavot un organisms tos labi pārstrādā.
Spageti kokos neaug
Tas, ka makaroni neaug kokos, skaidrs pat pirmklasniekam, bet, ja jautātu, no kā tie īsti top, vai katrs zinātu?
Latviešu virtuvē tik ļoti iecienītie makaroni ir neraudzētas kviešu mīklas izstrādājums, ko ražo no augstākā labuma vai pirmās šķiras speciāliem kviešu miltiem. Aizvien pieprasītāki kļūst makaroni no cietajiem rupja maluma kviešu miltiem, no tiem gatavo pilngraudu makaronus. Iedzīvotāji arvien vairāk rūpējas par savu veselību, un no modes produkta pilngraudu makaroni ir kļuvuši par ikdienas prasību.
Lai uzlabotu izskatu un makaronu garšu, mīklai tiek pievienotas garšvielas un dažādi bagātinātāji – olas, olu pulveris, tomātu pasta, piens, dārzeņu vai gaļas pulveri. Dažas ražotājfirmas, lai pievilinātu pircējus, saviem izstrādājumiem pievieno vitamīnus un minerālvielas, kā arī kalciju, dzelzi un folijskābi. Viesnīcu un ēdināšanas uzņēmumu speciāliste Iveta Umbraško stāsta, ka pavisam ir četri makaronu izstrādājumu tipi: cauruļveida, diegveida, lentveida un figurālie. Tā nebūt nav ražotāju kaprīze, bet gan būtisks faktors, kas nosaka gatavošanas laiku un garšu. Mūsdienās makaronu gatavošana un pasniegšana kļuvusi par kulinārijas mākslas nozari. Pasaulē tiek izdotas makaronu enciklopēdijas un dibināti makaronu fanu klubi, kas kopj un attīsta makaronu ēšanas tradīcijas.
Makaronus atvedis Marko Polo
Makaronu pirmsākumi ir leģendām apvīti un, iespējams, meklējami jau vairākus gadu tūkstošus pirms Kristus. Vairāku tautu folklorā ir seni nostāsti par nabadzīgu vīru, kas izmisumā aiz bada izvārījis saulē sakaltušas mīklas atlikumus, ko atradis pamestā ciemā. Eiropas leģenda vēsta, ka makaronus uz Itāliju 13. gadsimtā no Austrumiem atvedis Marko Polo, kur tos pratuši gatavot etruski. Savukārt ķīnieši apgalvo, ka nūdeles viņu zemē iezemieši pazinuši jau 3000 gadu pirms mūsu ēras. Savukārt Grieķu mitoloģijā garie makaroni atzīti par labu cienastu dieviem.
Lai arī no kuras zemes tie nākuši, pašreiz ir grūti atrast valsti, kurā makaroni netiktu iekļauti ēdienkartēs. Ceļojot laikā un telpā, makaroni attīstījušies daudzējādos variantos un iekarojuši visu pasauli. Kulinārijas speciālisti lēš, ka Itālijā vien ir vairāk nekā 300 makaronu šķirņu, bet citi apstrīd, ka to esot pat vairāk nekā seši simti.
Dažādās zemēs makaronu ēšanas tradīcijas atšķiras. Makaronu dzimtenē Itālijā tiem uz šķīvja ierādīta centrālā vietā. Itālieši uzskata, ka gataviem makaroniem jābūt gandrīz mīkstiem, taču ne izjukušiem, lai košļājot tos varētu izjust. Savukārt dienvidvācieši dod priekšroku putrā savārītiem un mērcē peldošiem makaroniem. Eiropā un Amerikā tradicionāli ir no kviešu miltiem gatavoti makaroni, taču Āzijas valstīs iecienīti makaronu izstrādājumi no pupiņu, rīsu, griķu miltiem un kartupeļu cietes.
Ņam, ņam spirālēm un radziņiem
Šogad ir izdarīts pētījums par makaronu ēšanas paradumiem Latvijā. Pētījuma autori aptaujāja dažādu tautību un vecuma namamātes visā Latvijā. Lūk, interesantākie atklājumi:
* vidusmēra ģimene Latvijā apēd ap 32,5 kilogramus makaronu gadā;
* apmēram 75 procenti ģimeņu tos gatavo vismaz reizi divās nedēļās, 36 procenti ģimeņu uzskatāmas par intensīvām makaronu ēdājām, jo tos galdā liek vismaz divas trīs reizes nedēļā, savukārt viens procents atzīst, ka makaronus ēd katru dienu, bet 13 procenti ģimeņu makaronu ēdienus gatavo tikai reizi mēnesī vai retāk;
* visvairāk makaronus iecienījuši jaunieši vecumā no 20 līdz 29 gadiem. Šajā grupā trešdaļa aptaujāto makaronus lieto vismaz divas trīs reizes nedēļā. Savukārt vismazāk makaronus uzturā lieto 50 līdz 60 gadu veci cilvēki, kas tos gatavo apmēram reizi mēnesī;
* viscītīgākie makaronu ēdāji ir pilsētnieki, īpaši rīdzinieki;
* latvieši visvairāk iecienījuši makaronu spirālītes (35 procenti), tad seko spageti (30 procentu) un radziņi (25 procenti). Citu tautību namamātēm favorīti ir radziņi un nūdeles, bet ģimenēs, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 201 latu, kā arī rīdzinieku ģimenēs īpaši iecienīti ir spageti. Latvieši maz lieto sīkmakaronus, kā arī gliemežvāciņus:
* lielākā daļa aptaujāto makaronus pērk lielveikalos, 15 procentu priekšroku dod tirgum, bet 25 procenti – nelieliem veikaliem.
Materiālā izmantots organizāciju «Kungsornen Express» un «AC Nielsen» pētījums.
***
Receptes
Makaronu sacepums
300 g makaronu (nūdeļu), 150 g žāvēta speķa, 2 olas, 2 līdz 3 ēdamkarotes krējuma, 2 ēdamkarotes tomātu biezeņa, sāls, garšsaknes, zaļumi, ēdamkarote sviesta, rīvmaize.
Sālsūdenī vārītiem un atdzesētiem makaroniem pievieno sakultas olas, apceptus speķa gabaliņus, tomātu biezeni, krējumu, sāli, sasmalcinātas garšsaknes, zaļumus. Sajauc, liek ietaukotā veidnē, pārkaisa ar rīvmaizi, pārliek ar sviesta piciņām un cep cepeškrāsnī, līdz virsa kļūst brūna.
Pasniedz ar tomātu mērci un salātiem.
Spageti ar Boloņas mērci
Apmēram 400 g spageti un Boloņas mērce.
Boloņas mērci var nopirkt veikalos, bet labāk to gatavot pašam. Ņem maltu cūkas vai liellopa gaļu (ap 300 g), apcep ar sīpoliem un citām garšvielām, pievieno tomātu mērci (500 g) un mazliet pavāra. Uz šķīvja liek vārītos (nepārvārīt!) spageti un pārlej ar Boloņas mērci. Pasniedz karstus.
