Aiz Ainažu – Iklas robežpunkta sākas Igaunija, un tās iedzīvotāji pagājušo svētdien referendumā lēma par valsts nākotni – iestāties Eiropas Savienībā vai palikt ārpus tās. Latvijas žurnālistu grupas sastāvā referenduma norisi vēroja arī «Ziņas».
Aiz Ainažu – Iklas robežpunkta sākas Igaunija, un tās iedzīvotāji pagājušo svētdien referendumā lēma par valsts nākotni – iestāties Eiropas Savienībā (ES) vai palikt ārpus tās. Latvijas žurnālistu grupas sastāvā referenduma norisi vēroja arī «Ziņas».
Ceļi un nauda
Igaunijas galvaspilsētā iebraucām ar stundas nokavēšanos. Vainīgs nebija nedz autobusa šoferītis, nedz slikts ceļš. Iemesls bija nudien apskaužams: pašlaik notiek vērienīgi automaģistrāles «Via Baltica» Igaunijas posma rekonstrukcijas darbi daudzu jo daudzu kilometru garumā. Kad vēlāk interesējamies, no kurienes tam visam finansējums, igauņi skaidroja, ka nauda saņemta ES PHARE ISPA programmu ietvaros. Turklāt pēc iestāšanās ES tiek gaidīts iespaidīgs strukturālo fondu papildu finansējums, kas ļaus gandrīz pilnībā pabeigt vairākas valstis savienojošās maģistrāles Igaunijas posmu.
Jūra, saule un vējš
Kā tikšanās reizēs jokoja Igaunijas politiķi, eirooptimisti par ES naudu esot izgaiņājuši debesīs mākoņus, jo abas dienas, kamēr uzturējāmies Igaunijā, bija saulaina atvasara. Toties pirmdien, kad posāmies mājup, debesis apmācās un no Somu jūras līča pūta spēcīgs vējš. Protams, par mākoņu izgaiņāšanu sacītais ir joks. Un bažas, ka siltā laika dēļ vairums iedzīvotāju referenduma vietā izvēlēsies atpūtu ārpus savas dzīvesvietas, bija veltas. Jau pēcpusdienā attieksmi pret Igaunijas iestāšanos ES bija izteikusi vairāk nekā puse Igaunijas balsstiesīgo iedzīvotāju. Īpaši daudzi uz referenduma iecirkņiem ieradās no rīta un pēcpusdienā.
Paši igauņi par vēlētāju aktivitāti ir nedaudz pārsteigti, jo referendumā piedalījās vairāk pilsoņu nekā parlamenta vēlēšanās. Skaidrs, ka 66,83 procenti «par» Igaunijas iestāšanos ES, ir pārliecinošs pierādījums šīs valsts iedzīvotāju izvēlei.
Bez prefiksa «eks-»
Igaunijā ir cilvēks, kuru joprojām sauc par prezidentu, un tas nozīmē, ka viņš bauda vislielāko iedzīvotāju cieņu. Latvijas žurnālisti bija vienīgie, ar kuriem šajās dienās piekrita tikties bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri. Dienu pirms Igaunijai izšķirošā balsojuma viņš jau bija pārliecināts par savas valsts pilsoņu izvēli – kopīgu nākotni ar citām Eiropas tautām. «Mums ir ļoti maz kopīga, ja runājam par valodu un kultūras tradīcijām, tomēr Eiropa ir skaista ar to, ka ļauj katrai nācijai pilnībā izpausties. Tas nerada kontrastus, bet izraisa milzīgu pievilcību. Turklāt atšķirīgais nav konfliktu iemesls, tas ir mīlestības iemesls,» tā, mūs uzrunājot, sacīja L.Meri. Viņš arī uzsvēra, ka tā Eiropa, kurai pašreiz pievienojas Baltijas valstis, kardināli atšķiras no tās, kuru bijām spiesti atstāt 1940. gadā. Bet pierast pie šīs domas nav viegli. Šķiroties L.Meri novēlēja Latvijai pareizi izvēlēties savu vietu nākotnes pasaulē, Igaunija to jau ir izdarījusi.
Grūtības, bet pārvaramas
Daudzajās tikšanās reizēs gan ar Igaunijas politiķiem, gan ar vienkāršiem vēlētājiem neviens neapstrīdēja to, ka nekāda debesmanna pēc iestāšanās ES nenobirs. Iedzīvotāji, kas bija balsojuši par iestāšanos ES, pārsvarā atzina, ka negaida strauju labklājības celšanos, tomēr cer uz nākotnes perspektīvu valsts ekonomikas attīstībai. Savukārt tie, kas bija pret iestāšanos ES, uzsvēra, ka viņu dzīves apstākļi pašreiz ir pārāk slikti, lai cerētu, ka būs labāk. Pēcreferenduma preses konferencē, kad bija jau zināmi pirmie rezultāti, premjerministrs Juhans Parts atzina, ka pārmaiņas tautas dzīvē nebūs straujas, bet tās būs ar augšupejošu tendenci, kas nebūtu, ja balsojums būtu negatīvs. «Ceru, ka Latvijas tauta arī izdarīs savu izvēli par labu ES, pretējā gadījumā jāsaprot, ka ES ārējā robeža no abām pusēm būs gan Lietuva, gan Igaunija, kas šajā gadījumā būtu šķēršļi ar katastrofālām sekām ekonomikai. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijai vienai pašai vajadzēs nostiprināt robežu ar Krieviju,» uzsvēra premjerministrs.
Pērnavnieku izvēle
Pirmdien mājupceļā iegriezāmies Jelgavas sadraudzības pilsētā Pērnavā, kuras mērs Vaini Halikmegi neslēpa prieku par Igaunijas pilsoņu balsojumu referendumā. Viņš uzsvēra, ka jau tagad pašvaldība izstrādā vairākus projektus, kurus varētu finansēt no ES reģionālajiem fondiem. «Pērnavā par iestāšanos ES nobalsoja 68,7 procenti iedzīvotāju. Esmu pārliecināts, ka sestdienas referendumā jelgavnieku izvēle būs tāda pati, jo tas ļautu realizēt daudzus kopīgus projektus,» atvadoties sacīja Pērnavas mērs.
Interesanta bija arī tikšanās ar Humanitārās ģimnāzijas audzēkņiem. Viņi kliedēja šaubas, ka tagad, pēc iestāšanās ES, vairums jauniešu dosies meklēt laimi svešās zemēs. Protams, nu iegūt labu izglītību Eiropā būšot vieglāk, vairāk varēs ceļot un apskatīt pasauli. Mīlestība pret savu Igauniju nekur nezudīs.
***
Igaunijas referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā rezultāti
Balsstiesīgo skaits 867 714
Nobalsoja 555 835 (64,06%)
Nederīgās balsis 2724
Balsoja par 369 657 (66,83%)
Balsoja pret 183 454 (33,17%)
Līdz referenduma dienai nobalsoja 20,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Kopā bija 652 vēlēšanu iecirkņi.
Referenduma organizēšanā piedalījās 6000 cilvēku.
Igaunijas referendumā nebija noteikts, cik balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jāierodas vēlēšanu iecirkņos, lai nobalsotu. Lēmums par iestāšanos ES tika pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu.
