Šoruden Jonišķos lietuvieši rīkoja pasākumu zemgaļiem, kas dzīvo Latvijā un Lietuvā.
Šoruden Jonišķos lietuvieši rīkoja pasākumu zemgaļiem, kas dzīvo Latvijā un Lietuvā. Uz to devās arī Jelgavas folkloras kopa «Dimzēns», bet par zemgaļu valdnieku, pašam gluži negaidot, tika kronēts Tērvetes Vēstures muzeja īpašnieks un zemgaļu kultūrvēsturiskā mantojuma izzinātājs un sargātājs Normunds Jērums.
No vēstures zinām, ka starp mūsu senčiem kuršiem, latgaļiem, vidzemniekiem ir arī zemgaļi, bet nebūt ne daudzi zina, ka arī daļa lietuviešu dižojas ar zemgaļu izcelsmi.
Par valdnieku kronē latvieti
Lietuvieši, kas dzīvo Ziemeļlietuvā – Akmenē, Jonišķos un Šauļos – gana lepni sevi sauc par zemgaļu pēctečiem (hronikās minēts, ka 1290. gadā no Latvijas uz Lietuvu aizplūda ap 100 tūkstošu zemgaļu). Atšķirībā no Latvijas kaimiņtautai ir ļoti spēcīga zemgaļu kustība – regulāri notiek kongresi, dažādas kopā sanākšanas, viņiem pat ir sava zemgaļu biedrība ar vairāk nekā diviem tūkstošiem biedru, kuru vidū ir daudz inteliģences pārstāvju. Lietuvā šīs kustības aktivitātes notiek katru gadu, un šogad septembrī uz Zemgaļu dienām, kuru tēma bija «Zemgaļu metamorfozes», tika uzaicināti arī Latvijas pārstāvji. Pasākumā uzstājās folkloras grupas, bija amatnieku meistardarbu izstāde un tirdziņš. Notika arī nopietnākas lietas – semināri un diskusijas. Šogad vēsturiskā diskusija izvērtās īpaši interesanta jautājumā par Zemgaļu etniskajām robežām. Latviju tajā pārstāvēja Tērvetes Vēstures muzeja saimnieks Normunds Jērums. Gan lietuvieši, gan latvieši aizstāvēja katrs savu viedokli, un piekāpties negribēja ne vieni, ne otri zemgaļi. Normunds Jērums atzīst, ka saruna uzvedinājusi uz jaunām domām, diskusija izvērtusies karsta, bet ļoti «veselīga», jo gūtas jaunas atziņas un fakti.
Vakara noslēgumā, kad lietuviešu zemgaļi pateicās dalībniekiem par piedalīšanos Zemgaļu dienās, ar Goda rakstu tika apbalvots Tērvetes Vēstures muzejs, bet vakara noslēgumā sagādāts vēl kāds patīkams pārsteigums. Pasākuma organizatori paziņoja, ka pēc vairākiem gadu simtiem, kad zemgaļi atkal apvienojušies, no jauna tiek iecelts valdnieks – diženākais zemgaļu pazinējs Latvijas pārstāvis Normunds Jērums. Valdnieks atzina, ka bijis patīkami pārsteigts un gandarīts par viņam izrādīto pagodinājumu: «Cik zinu, titulus nevar atņemt, tādēļ solos uzticēto pienākumu pildīt pēc godīgākās sirdsapziņas,» viņš sacīja.
Jaunā valdnieka titulu Normunds izpelnījies nebūt ne velti, jo pāris gadu laikā viņš sasniedzis to, ko citi desmitkārt ilgāk, un mēs, zemgalieši, varam būt lepni, ka mūsu vidū ir tāds entuziasts un vēsturiskā mantojuma mīlētājs. Viņa «kontā» ir ievērības cienīgi sasniegumi: Tērvetē izveidots zemgaļu materiālās un kultūras vēstures centrs, tapis jauns vēstures muzejs ar tālejošiem mērķiem, un jau tuvākajā laikā tiks uzsākta Tērvetes pils būvniecība.
Par Zemgali interesējas ārvalstnieki
Tērvetes Vēstures muzejam ir tikai gads, bet tā materiālo bāzi un tūristu piesaisti atzinīgi novērtējuši arī ārvalstu viesi, viņu vidū vēsturnieki. Taču Normundu nomāc kas cits – daudzi Latvijas skolu skolotāji, kas atveduši bērnus ekskursijā uz Tērveti, muzeja apmeklējumu neuzskata par vajadzīgu. Puikas dažreiz rautin raujas apskatīt seno zemgaļu cīņas ieročus, paturēt rokā zobenu vai arbaletu, vēl jo vairāk, Latvijā nekur citur tādas iespējas nav, meitenes labprāt apskatītu rotas un pili, kur kādreiz dzīvojis Viesturs Namejs, bet skolotāja strikti pasaka – jums tur nav ko darīt! Taču Normunds rēķina, ka no aprīļa līdz novembrim muzeja apmeklētāju skaits būs sasniedzis septiņus tūkstošus interesentu, visvairāk tur iegriežoties ģimenes ar bērniem. Muzejā iespējams apskatīt daudz interesantu ekspozīciju, tajā skaitā unikālas zemgaļu rotas, sākot no dzelzs laikmeta. Turklāt tās ar savu izsmalcinātību un savdabīgumu ir raksturīgas tikai šim novadam un nelīdzinās citām. Zemgaļiem raksturīgākā ir stopsakta, ko šejienes vīrieši lietojuši vairākus gadu tūkstošus, bet sievietes valkājušas sudrabrotas, kas liecina par zemgaļu turīgumu.
Normunds stāsta, ka ekspozīcija muzejā mainoties nemitīgi un muzeja telpas jau kļūst par šauru. Par eksponātiem interesi izrādījuši arī ārvalstnieki, kas izteikuši vēlēšanos, lai izstādi sarīkotu arī Vācijā un Francijā.
Tērvetē cels grandiozu pili
Tērvetes novada Dome piekritusi idejai par Zemgales pils celtniecību un mežā netālu no muzeja tam iznomājusi zemes gabalu. Pa vasaru veikti pils projektēšanas darbi, bet 1000 kvadrātmetru lielās pils būvniecība tiks uzsākta jau agrā pavasarī. Normunds plāno, ka grandiozais projekts tiks īstenots septiņu līdz desmit gadu laikā. «Negribu neko solīt, jo pils būvniecība iecerēta par vēstures muzeja un atbalstītāju līdzekļiem. Taču, ja projektu izdosies realizēt, šāda pils būs vienīgā ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Pils pagalmā būs apskatāmas visas piebūves ar valdnieka un kalpotāja istabām, pagrabu un citām palīgēkām,» stāsta Normunds. Pils celtniecības pirmajam posmam nauda un materiāli jau sarūpēti, atliek vien sagaidīt novada domes akceptu, un darbiem vārti būs vaļā, stāsta vēsturnieks.
Pils projektu Normunds veidojis pēc arheoloģiskajos izrakumos atrastajām liecībām, lai gan atzīst, ka Tērvetes pilskalns, kur kādreiz atradusies pils, izpētīts tikai par 60 procentiem.
