Tieši pēc nedēļas ar uzrunām, izstādēm un koncertu pilsēta svinēs vērienīgo remonta un pārbūves darbu noslēgumu kultūras nama skatītāju zālē.
Tieši pēc nedēļas ar uzrunām, izstādēm un koncertu pilsēta svinēs vērienīgo remonta un pārbūves darbu noslēgumu kultūras nama skatītāju zālē.
Koncerts
Pulksten 19 Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Nelsona vadībā atskaņos uvertīru Riharda Vāgnera operai «Tanheizers» un Dmitrija Šostakoviča 5. simfoniju.
R.Vāgners vēsturē iegājis ar ne-itālietim teju vai netipisku tik lielas radošā mūža daļas ziedošanu operas žanram. «Tanheizera» uvertīra, kā jau kompozīcijas likumiem pienākas, cenšas rādīt pa daļiņai visu operā iztēloto notikumu un noskaņu. Tur dzirdams Svētceļnieku koris, Venēra un citi autora fantāzijas un jauneklīgā enerģiskuma radītie vārdos saucamie un nenosaucamie tēli. Zīmīgi, ka daļu savas pirmās plašāk atzītās operas R.Vāgners daļēji sacerēja pāris darba gados Rīgas Vācu teātrī. Starp citu, viena no pēdējām viņa diriģētajām izrādēm pēc slepenās atpakaļ bēgšanas uz Vāciju 1839. gada jūlijā notika Jelgavā.
Pēc Dmitrija Šostakoviča vārdiem, 5. simfonijas radīšana prasījusi ilgu iekšēju sagatavošanos, un droši vien tāpēc pati rakstīšana aizņēmusi ļoti maz laika. Trijās dienās, piemēram, tapusi pēdējā – trešā – daļa, kad simfonijas sākumā pieteiktā spriedze un turpinājumā ne bez humora dzirksts uzsvērtais žanriskais neviendabīgums pāraug skumji traģiskā apcerē un noslēgumā – optimistiskā trompešu skaņu patosā.
Diriģentam Andrim Nelsonam ir slaveni priekšgājēji. 77 pastāvēšanas gados LNSO sadarbojies ar tādu nekomentējamu vārdu īpašniekiem kā Igors Stravinskis, Mariss Jansons, Kurts Mazurs, Kšištofs Pendereckis. Orķestra galvenie diriģenti bijuši Leonīds Vīgners, Vasilijs Sinaiskis, Pauls Megi. Bet 1978. dzimušais jaunais diriģents (kas, starp citu, privāti skolojas pie Marisa Jansona) sevi daudzsološi parādījis Nacionālajā operā, kur šosezon darbojas kā galvenais diriģents. Pirmoreiz operas diriģēšanu «baltajā namā» Andris Nelsons iepazina 2001. gadā, tai pašā gadā, kad viņa veikums tika novērtēts ar Latvijas Lielo mūzikas balvu.
Izstādes
Tie, kas kultūras namā ieradīsies nedaudz agrāk, foajē pa ceļam uz kafejnīcu varēs apskatīt Jāņa Juhņēviča un Ināras Veilandes dāliju izstādi. Savukārt izremontētajā un paplašinātajā telpā, kur agrāk atradās no pārējās priekštelpas robežota izstāžu zāle, pie kolonnām paredzēts izvietot apmēram 30 fotogrāfiju par 2003. un 2004. gada kultūras notikumiem. Lielākā daļa atvēlēta dziesmu svētkiem Jāņa Kupča vērojumā. No Daugavas stadiona tribīnēm viņš visā gaismu, tērpu un kustību krāšņumā centies tvert lieliestudējumā apdejoto pasaules pirmelementu – zemes, gaisa, uguns un ūdens – noskaņu. Fotografēts arī svētku gājiens un mēģinājumi. Jelgavnieku pūliņi vaiga sviedros krāšņo iestudējumu tapšanas aizkulisēs, kā atzīst svētku fotodokumentācijas iniciatore aģentūras «Kultūra» Mākslinieciskās daļas vadītāja Liāna Krūmiņa, arī bija izstādes veidošanas pirmais un galvenais pamudinājums.
Tiem, kuriem laika trūkuma vai citu iemeslu dēļ iegriezties kultūras namā 26. septembrī neiznāks laika, netrūks iespēju jauno interjeru iepazīt nākammēnes, kad koncertos un izrādēs zāli iemēģinās pašmāju un viesu kolektīvi.
