Iestājoties krēslai, pilsētas ielās sastopami dažādi grupējumi, kas jūtas vareni tikai pustumsā un kas nelauza galvu par savas uzvedības vai rīcības sekām.
Iestājoties krēslai, pilsētas ielās sastopami dažādi grupējumi, kas jūtas vareni tikai pustumsā un kas nelauza galvu par savas uzvedības vai rīcības sekām.
Bandās, kas ir rūdītas likumpārkāpējas, lielākoties ir jaunieši. Tas, ka nereti viņiem ir tikai 12 15 gadu, nenozīmē, ka izdarītie likumpārkāpumi ir sīki un nenozīmīgi. Par lielu varoņdarbu un labu pašapliecināšanos viņi uzskata iespēju kādu pabiedēt. Tiek darīts viss, lai cits citu pārspētu bezkaunībā.
Kādā pievakarē no netīkamām domām, kas neatkāpās jau vairākas dienas, centos atbrīvoties jaukā pastaigā pa pilsētu. Iegrimusi sevī, pat neredzēju, ka pazuduši gaišie saulesstari, kuru siltumā sāku savu pastaigu. Nepamanīju, kā no pilsētas centra drūzmas un trokšņa biju nonākusi tumšākās ielās. Pēkšņi svarīgi likās ātrāk tikt mājās, kad līdzās izdzirdēju smieklus un ķiķināšanu. Centos paātrināt gaitu, kad mani apsteidza jautājums krievu valodā: «Skoļko stoit odna noč?» (Cik maksā viena nakts?)
Mēģinādama saglabāt pēdējās drošsirdības paliekas un izlikdamās, ka jautājumu neesmu dzirdējusi, gandrīz vai skrēju. Atkārtoti atskanēja izaicinoši jautājumi un piezīmes. Viens no bariņā stāvošajiem vīriešiem, kas gan, ticamāk, bija tikai pamatīgi noaudzis pusaudzis, acīmredzot, apzinājies savas miesas apjomus, jutās varens un spēcīgs, man tuvojās.
Meklēdama patvērumu, ieskrēju kādā tumšā stūrī, ko ietvēra krūmi. Negaidīti attapos, ka slēptuvē neatrodos viena netālu no manis stāvēja jaunietis, kas izaicinoši mani pētīja. Nekustīgi skatījāmies viens uz otru, līdz beidzot saraustītiem teikumiem sākām savādu sarunu, drīzāk tas bija monologs.
Pamanīju, ka līdzās jaunietim atrodas izlietota šļirce. Iespējams, tieši tās saturs lika puisim justies mierīgam. Kad pajautāju, vai viņš jau sen aizraujas ar «šīm lietiņām», saņēmu uzbrūkošu atbildi par to, ka tā nav mana darīšana. Dabūju dzirdēt, ka, ja es viņam būtu gadījusies pa ceļam pirms dienas devas izlietošanas, diezin vai es te tik mierīgi sēdētu. Pašlaik viņš jūtoties pārāk labi, lai veltītu man lielāku uzmanību, ja es saprotot, ko viņš ar to grib sacīt.
Puisim pēkšņi sākās klepus, kas pārvērtās šņukstos. Nesaprazdama, vai viņš raud vai smejas, nenovērsu no puiša skatienu. Beidzot viņš sāka saraustīti runāt nolādēja visu pasauli, mammu, draugus un sevi. Neskaitāmas reizes atkārtoja, ka grib nomirt. Drīz pašnožēla pārvērtās dusmās, tika draudēts visiem atriebties.
Puisis apgalvoja, ka kļūs par ievērojamāko cilvēku Latvijā, no viņa baidīsies pat varenie. Nevajadzēšot vairs nodarboties ar sīkām zādzībām, no kurām knapi pietiek vienas devas iegādei. Viņš ķeršoties klāt lielākiem darbiem… Kas tie tādi, palika nepateikts. Puisis sāka raustīties drebuļos, piecēlās un pazuda.
Statistika
Šāgada 1. janvārī Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes nepilngadīgo lietu inspekcijas uzskaitē bija 400 nepilngadīgo jauniešu.
Šāgada pirmajā ceturksnī (līdz 1. aprīlim) jau uzskaitē ņemti 72 jaunieši. Aizvadītā gada pirmajā ceturksnī 38.
Aizvien biežāk policijas redzeslokā nokļūst jaunieši, jaunāki par 15 gadiem. Darbības lauks zādzības no automašīnām, šķūnīšiem, pagrabiem, veikaliem, dzīvokļiem, zādzības ielās. Pārsvarā zog mantas, ko var pārdot, ļoti reti tiek zagta pārtika.
Nepilngadīgo lietu inspekcijas priekšniece Skaidrīte Krastiņa ir pārliecināta, ka šī situācija varētu mainīties, tikai mainoties pieaugušo attieksmei. Savādi, ka daudzi bērni, kas nokļūst nepilngadīgo lietu inspekcijā, ir no materiāli labi situētām ģimenēm. Inspekcijas priekšniece atzīst, ka vecāki nevelta pūles bērnu audzināšanai visbiežāk tie par viņiem neko nezina.
Augsto noziedzības līmeni jauniešu vidū veicina arī apstāklis, ka zagļiem ir iespēja nozagto, lai arī par smieklīgi mazu naudu, pārdot.
