Kārtējā LOSP sēdē lauksaimniekus interesēja, vai atrasts finansējums lietavu izraisīto zaudējumu segšanai, vai turpināsies SAPARD programmu finansējums un vai atrasti 2,3 miljoni latu nacionālo subsīdiju programmu realizēšanai.
Kārtējā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē lauksaimniekus interesēja, vai atrasts finansējums lietavu izraisīto zaudējumu segšanai, vai turpināsies SAPARD programmu finansējums un vai atrasti 2,3 miljoni latu nacionālo subsīdiju programmu realizēšanai.
ZM aplēsusi, ka kompensāciju izmaksām zemniekiem vajag 7,66 miljonus latu. Kā pamats to aprēķināšanai būs šā gada pavasarī Lauku atbalsta dienestā (LAD) deklarētās sējumu platības. Liekot lietā koeficientus (cik vidēji reģionā 1. septembrī bijuši nenovākti graudaugi un cik daudz bijis nokrišņu augustā), ZM aprēķinājusi, ka Latgalē zemniekiem kompensācijās pienāktos 43 lati par hektāru, Vidzemē – 31 lats, Zemgalē – 13 un Kurzemē – 11 latu par hektāru.
Valdība šādu aprēķinu metodiku apstiprināja, bet finansējums vēl jāatrod, ZM vienojoties ar FM. ZM pusotru miljonu latu jau atradusi no graudu intervencei paredzētā finansējuma, ko šogad nevajadzēs. Vai FM atradīs naudu graudaudzētājiem, varēs spriest novembra sākumā, kad Saeimā apstiprinās izmaiņas budžetā.
Ilgtermiņa finanšu resursu nodrošināšanai nākamgad paredzēti divi atbalsta veidi. Pirmais – izstrādājot subsīdiju programmu, vairāk naudas jāparedz kredītprocentu dzēšanai. Otrs – jāpalielina iespējamais valsts galvojums LAD, ar kuru bankām izveidojusies ļoti laba sadarbība.
Īstas skaidrības nav par trūkstošajiem 2,3 miljoniem latu subsīdijām. Ministrs uzsvēra, ka tos var rast un ka budžeta grozījumos tie noteikti tikšot iekļauti, taču piebilda, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut to iekļaušanu lauksaimnieku prasītajos 7,66 miljonos latu, jo tad graudaudzētāju likstu dēļ cietīs citas nozares. Tātad būtībā lauksaimniekiem vajadzīgi ap 10 miljoni latu.
Mēneša sākumā lauksaimnieki bija nobažījušies, ka SAPARD līdzekļi it kā esot izsmelti. Finanšu līdzekļi programmā lauku ekonomikas dažādošana jau tad bija pārtērēti, un prognozēja, ka pēc 15. septembra vairs nepieņems projektus tehnikas modernizācijai. Prognozes piepildījušās – pēc LAD datiem, 15. septembra kārtai iesniegts 191 projekts, paredzot sabiedrisko finansējumu gandrīz 13 miljonus latu. Tas ievērojami pārsniedz atlikušos sabiedriskā finansējuma resursus, tāpēc, visticamāk, LAD projektus sāks izvērtēt arī pēc prioritārās atlases, bet nākamā pieteikšanās kārta netiks izsludināta. Kas notiks tālāk? Vai lauksaimniekiem būs jāgaida gads, līdz būs pieejami pēciestāšanās strukturālie fondi? ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš teic, ka iesniegts pieprasījums Eiropas Komisijai (EK) ļaut sākt izmantot fondus jau tagad. Ja EK ļaus, pārrāvuma projektu iesniegšanā vismaz trīs programmās – tehnikas modernizācijai, lauksaimniecības produktu pārstrādei un ekonomikas dažādošanai – nebūs. Vēl gan jāprecizē dažādas tehniskas detaļas projektu administrēšanas kārtībā. Taču, pēc ļoti optimistiskām prognozēm, projektus pieņemt šajās programmās varētu vēl šogad.
