Lai pilnvērtīgi uzraudzītu un kontrolētu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju jeb govju trakumsērgu valstī, laboratoriski jāizmeklē arī veselas cilvēku patēriņam kautas govis, kas vecākas par 30 mēnešiem.
Lai pilnvērtīgi uzraudzītu un kontrolētu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) jeb govju trakumsērgu valstī, laboratoriski jāizmeklē arī veselas cilvēku patēriņam kautas govis, kas vecākas par 30 mēnešiem. Tas sagādā ne mazums sarežģījumu kā kautuvēm, tā lopkopjiem.
Tiklīdz govs nogādāta kautuvē, no tās smadzeņu stumbra tiek paņemts smadzeņu paraugs testam uz TSE. Kamēr paraugs nonāk laboratorijā, to pārbauda un analīžu rezultātu atsūta uz kautuvi, paiet pat divas dienas. Tikmēr kautuvē jānodrošina optimāli gaļas glabāšanas apstākļi. Un tas nav viegli. Kā zināms, to kategoriju dzīvniekus, kas jāpārbauda, vai tie nav slimi ar govju trakumsērgu (arī nobeigušās govis, kas vecākas par 24 mēnešiem, aizdomīgus govju sugas dzīvniekus, kā arī jau minētās veselas cilvēku patēriņam kautas govis, kas vecākas par 30 mēnešiem), atļauts nokaut un noņemt paraugus uz TSE tikai speciālās kautuvēs, kuras apstiprinājis valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors. Jelgavas rajonā tāda kautuve ir tikai viena – Jaunsvirlaukas pagasta «Dzeņi». Tās vadītāja Rita Dzene teic, ka šīs divas dienas, kamēr sagaida analīžu rezultātus, sagādā ne mazums problēmu. «Kavējas visa realizācija. No govs nokaušanas brīža tās realizācijas termiņš ir sešas dienas, ieskaitot divas pārbaužu dienas. Daudzi lopu turētāji nesaprot, kāpēc nevaram uzreiz samaksāt un atdot kautķermeni. Bet tas ir tāpēc, ka TSE pārbaudes daudzu kategoriju govīm ir obligātas,» skaidro R.Dzene.
Protams, vislielāko jucekli rada tas, ka obligāti jāpārbauda par 30 mēnešiem vecākas govis, kurām nav slimības klīnisko pazīmju. Jo īpaši tagad, kad beidzies ganību laiks un cilvēki nolēmuši nodot govis kautuvēm, valstī rodas pārprodukcija. «Pat pirmo reizi pārstrādes cehs, kam gaļu nododam, paziņojis, ka varēs samaksāt tikai pēc mēneša. Visu laiku norēķinājās laikus, bet mēs arī saprotam kavēšanās iemeslus,» uzsver R.Dzene. Viņa stāsta, ja palikušas vairs tikai četras realizācijas termiņa dienas, pārstrādes cehi kautķermeni pieņem bez ierunām, taču tirgū gan tādu nelabprāt ņem. «Kādreiz, kad kautuves tikko Latvijā sāka strādāt, tādu slimību nebija, taču tagad veterinārās prasības manāmi augušas, tālab rajonā arī esam vienīgie. Cik varam, tik darām. Taču neesam lieli, tikai maza zemnieku saimniecība, vēl vairāk lopu būtu grūti paņemt. Saldētavā vienlaikus varam uzglabāt tikai trīs kautķermeņus, tātad nedēļā pieņemt 12 govju,» klāsta R.Dzene.
Arī «Ziņām» lauku ļaudis jautā, uz kurām kautuvēm mūsu rajonā var vest savu govi, kas vecāka par 30 mēnešiem. Jelgavas rajonā pagaidām ir tikai viena maza kautuvīte – «Dzeņi» –, taču pa kādai speciālai kautuvei ir arī kaimiņu rajonos.
