Jelgavas pilsētvidē eksperimentāli mēģinās atjaunot dabiskas puķu pļavas

Mūsdienīgas pilsētvides attīstības tendencēs arvien lielāku popularitāti gūst dabiskuma koncepts. Pilsētas varētu kļūt par vietu, kur atgriežas bioloģiskā daudzveidība, uzskata Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētā profesore Dzidra Kreišmane.  Vērtīga un veiksmīga puķu pļavu audzēšanas pieredze ir vērojama Salaspilī, Siguldā, arī Rīgā. Arī Jelgavas pilsētas teritorijās vēl ir atrodamas dabiskas pļavas. Piemēram, Svētes palienes pļavas un savvaļas zirgu apdzīvotā teritorija Pils salā.

Pēdējās desmitgadēs pilsētās ir samazinājušās dabisko pļavu platības, pārvēršoties līdzenos, bet bezpersoniskos mauriņos. Pļavas ir apbūvētas un, regulāri pļaujot, zaudējušas gan pļavu statusu, gan nozīmi, gan augu daudzveidību. Latvijā vērtīgi zālāji klāj tikai 1% no visām teritorijām.

Sadarbojoties LBTU ekspertiem un  iestādes “Pilsētsaimniecība” apzaļumošanas speciālisti, pirmā vieta, kur pilsētas teritorijā ļaus augt dabiskajam augu klājumam, ir Mīlestības alejas zālājs. Šobrīd tiek ļauts zālājam šajā teritorijā dabiski augt, pēc tam tiks noteikts pļavas stāvoklis un zālaugu sastāvs, lai izvērtētu teritorijas potenciālu puķu pļavas statusam un nākotnē arī dabiskā zālāja atjaunošanai, teritorijas atjaunošanā aktīvi iesaistījušies piesaistītie speciālisti no LBTU.

Kāpēc pilsētā ir vajadzīgas pļavas, ja ir acij tīkams, gluds mauriņš? Mauriņš ir ērts, ja tajā ir jārīko dažādas aktivitātes. Vienlaikus tam ir trūkumi, piemēram, nabadzīgs augu un kukaiņu sugu sastāvs, zema virszemes biomasa, kas neveicina izturīgas velēnas veidošanos. Šāda vide nenodrošina gaisa attīrīšanu un piesārņojuma mazināšanu pilsētā.

Ko pilsētas iedzīvotāji iegūst no pilsētas puķu pļavām? Krāšņa un ziedoša pļava, kurā aug pļavas bitene, pīpenes, dzelzenes, madaras, rasaskrēsliņi, pelašķi, savvaļas burkāni, gandrenes un daudzi augi, citi būtiski palielina bioloģisko daudzveidību, nodrošinot barību kukaiņiem – apputeksnētājiem. Šāda ziedoša pļava patīk bitēm, kukaiņiem un putniem. Savukārt, pļavu augi padara pilsētas ekosistēmu veselīgāku un palielina augļu koku – ābeļu, ķiršu, plūmju, ražību pilsētas dārzos. Augšanas procesā augi piesaista oglekli un tas, savukārt, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Būtisks ir arī saimnieciskais un finansiālais aspekts. Pilsētas apsaimniekotājiem samazinās pļavu teritoriju pļaušanas un uzturēšanas izdevumi, jo šādas zonas pietiek nopļaut divas reizes sezonā, pārējā laikā pļaujot tikai ziedošās pļavas malas.

Jelgavas apkaimju iedzīvotāji aicināti paust savu viedokli, kurās pilsētas zonās un vietās viņi vēlētos redzēs ziedošās pļavas. Ierosinājumus aicinām sūtīt uz iestādes oficiālos e-pasta adresi – pilsetsaimnieciba@jelgava.lv

Ziņu sagatavoja “Pilsētsaimniecība”

Foto: “Pilsētsaimniecība”