Referendums par pievienošanos Eiropas Savienībai ir beidzies. Savā sirdī esmu «pret», un tomēr balsošanas biļetenā ar krustiņu atzīmēju «par».
Referendums par pievienošanos Eiropas Savienībai ir beidzies. Savā sirdī esmu «pret», un tomēr balsošanas biļetenā ar krustiņu atzīmēju «par». Ar to nebalsoju par ieiešanu Eiropā, jo mēs jau tur esam. Ar to nebalsoju par pievienošanas Eiropas Savienībai, jo mana pašcieņa neļauj klanīties, cerot uz kaut kādu labumu druskām. Balsoju par Eināra Repšes vadīto valdību. Nevis par pašreizējo valdību kā tādu, bet par Eināra Repšes valdību. Mums visu laiku tika stāstīts, ka balsojums «par» ir balsojums par mūsu bērnu nākotni, tādēļ balsoju «par». No tās vietas, kurā kopējā Latvijas sabiedrībā atrodos es, redzu tikai to, ka beidzot ir viens valdības vadītājs, kuru interesē Latvijas nākotne. Pārāk daudz savtības, ļaunuma un nelietību mums bijis līdz šim. Un ir jau joprojām. Bet vismaz parādījies kāds gaismas stariņš, neliela cerība, ka var būt arī citādi. Man ir pārliecība, un to es nekādi nevaru grozīt. Ja kritīs Eināra Repšes valdība, uz ilgu laiku būsim nosodīti dzīvot korupcijas, zagšanas un negodīguma valstī, kuras valdībai tauta ir tikai traucējoša varza. Un arī Eiropa te mums diezin vai spēs palīdzēt.
Mani nepārsteidz tas, ka Repši gāž tie, kuriem tiek mesti sprunguļi ceļā Latvijas izzagšanas turpināšanai. Saprast jau viņus var. Ja jāizvēlas starp divām iespējām – nokļūt cietumā vai cīnīties par varu (vai vismaz pie varas piestumt pērkamas un vadāmas dvēseles). Patiesībā jau tagad daļai šīs pasaules vareno citu variantu nemaz nav. Privatizācija, digitalizācija un tamlīdzīgas «ācijas» – daudz prātam neaptveramu mahināciju, kuru realizētāju mērķis ir viens: nauda, nauda un tikai nauda.
Tautas partijas un tās idejiskā tēva mērķi ir saprotami. Arī Aināra Šlesera biznesa partneri neļaus sevi atstumt no siles. Bet man ir ļoti žēl, ka Ērikam Jēkabsonam Dievs nav palīdzējis stāvēt pāri ļaunumam. Izvēles krustcelēs godaprāts ir zaudējis, un nu ir redzama zirga kāja. Man ir ļoti žēl, jo nepamet bažas, ka notiekošais Latvijai var maksāt pārāk dārgi.
Ar cieņu, Dace Baltruma
