Lasot «Zemgales Ziņu» 5. septembra numurā A.Stillera rakstu par Jelgavas kultūras dzīvi, arī man kā vecai jelgavniecei radās jautājums – kam tas izdevīgi, ka pilsētā nav brīvdabas estrādes, ka iznīcībai nolemts bijušais Uzvaras parks un estrāde..
Lasot «Zemgales Ziņu» 5. septembra numurā A.Stillera rakstu par Jelgavas kultūras dzīvi, arī man kā vecai jelgavniecei radās jautājums – kam tas izdevīgi, ka pilsētā nav brīvdabas estrādes, ka iznīcībai nolemts bijušais Uzvaras parks un estrāde, ka viss tur aizlaists, izdemolēts. Bet kādreiz šajā parkā pat ziedēja puķes… Celiņu krustojumos bija apaļas dobes ar košumkrūmiņiem. Sāpīgi skatīties, ka Jelgavas saimnieki jau neatkarīgās Latvijas laikā ļāvuši šo vietu pilnīgi izpostīt. Pat okupācijas laikā tika sakārtotas skatītāju vietas, izveidojot mākslīgu pakalnu, vairākas reizes pārtaisīta estrāde, kur rīkoja brīvdabas izrādes, dažreiz pat operu viesizrādes, koncertus un citus pasākumus, arī dejas. Tas bija īsts Jelgavas atpūtas parks, jo labākas vietas šādiem pasākumiem pilsētā nav. Bet tagad tur vairs nav nekā. Palicis tikai pakalns…
Atceros, pat atmodas gadu sākumā vēl bija skatītāju soli un estrāde, kas, protams, prasīja remontu. Bet pilsētas saimniekiem nezin kādēļ labāk patika nelietderīgi iztērēt ievērojamus līdzekļus, lai uzslietu stalažas Lielupes krastā pretī pilij, nosaucot to par estrādi, kas atradās pilnīgi klajā vietā un bez akustikas. Tas bija izsmiekls, lai neteiktu vairāk. Kā tāda pilsēta kā Jelgava var būt bez savas estrādes? Nav nekāds atrisinājums, ka jāmeklē laukums vai stadions, kur organizēt koncertus. Bet kur sarīkot dziesmu svētkus? Vai varbūt vispār neorganizēt šādus pasākumus? Varbūt arī tas ir kādam izdevīgi? Varbūt Jelgavas vadībai vajadzētu padomāt, kā saglabāt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu – parku, kuram līdzās atrodas «Villa Medem» un dārzs. Šajā vietā visi apkārtējās vides apstākļi atbilda svētku pasākumu rīkošanai. Pašreizējais parka izskats pilsētas saimniekiem godu nedara, tādēļ varbūt vajadzētu rīkot parka sakopšanas talkas, iesaistot pilsētas iedzīvotājus, sabiedriskās organizācijas un firmas. Gribētos redzēt Uzvaras parku vismaz tādu, kāds tas bija kādreiz – sakopts, romantisks –, lai tur atkal skanētu dziesmas un mūzika, lai cilvēki varētu pastaigāties, lai atkal ziedētu puķes.
Cerot uz kaut kādu risinājumu – bijusī jelgavniece M., kurai bērnība un jaunība pagājusi Uzvaras parka tuvumā
