«Ziņas» jau vairākkārt rakstīja par domstarpībām un šoferu neapmierinātību Jelgavas Autobusu parkā.
«Ziņas» jau vairākkārt rakstīja par domstarpībām un šoferu neapmierinātību Jelgavas Autobusu parkā (JAP). Autovadītāji aizstāvībai palīgā aicināja arodbiedrības pārstāvjus, kas uzskatīja, ka vienīgā pareizā izeja ir no individuālā darba veicējiem kļūt par darba ņēmējiem. Šoreiz «Ziņas» par uzņēmuma problēmām uzklausīja Jelgavas Domes izpilddirektora vietnieku Vili Ļevčenoku, JAP valdes priekšsēdētāju Pēteri Salkazanovu un viņa vietnieci Viktoriju Ļubļinsku.
Šoferu sanāksmē tika vaicāts, kāpēc Dome, zinot, ka pasliktinās JAP saimnieciskā situācija un notiek pārkāpumi, agrāk nereaģēja un nenomainīja vadību. Cik zināms, jau pagājušā gada sākumā domāts par vadības nomaiņu.
V.Ļevčenoks stāsta, ka pašvaldības kontrole vispirms saistās ar ikgadējo bilanču analīzi. JAP 2001. gadu noslēdza ar zaudējumiem, kas radīja bažas. Bilanču komisijā direktoram Arnim Jansonam uzdots nodrošināt rentablu darbu. JAP veikts audits. Taču dokumentu pārbaude, neredzot, kas patiesībā slēpjas zem cipariem, neļauj atklāt faktisko ainu.
2002. gada bilance JAP bija pozitīva. Šajā gadā pašvaldība sāka uzņēmumu gatavot pārreģistrācijai atbilstoši Komerclikumam. Tāpēc tajā notika pilna inventarizācija, kas atklāja, ka faktiski 2002. gadā situācija nav uzlabojusies, pozitīva bilance panākta tikai ar ciparu manipulācijām. Konstatēts arī, ka vairākiem vadošajiem darbiniekiem vai viņu ģimenes locekļiem ir firmas, kas JAP sniedz pakalpojumus. Šie interešu konflikti nodoti izvērtēšanai Korupcijas un noziedzības apkarošanas birojam.
«Kad uzņēmums bija jāreģistrē Komercreģistrā un jāapstiprina tā valde, redzot inventarizācijā atklātās nekārtības, Dome uzskatīja par savu pienākumu uzņēmuma vadību mainīt,» uzsver V.Ļevčenoks.
No maija uzņēmumam ir jauna valde, kas atbilstoši likumam kopā ar revidenti līdz gadskārtējai pārskata sapulcei ar savu personisko mantu atbild par uzņēmuma saimnieciskajiem rezultātiem. Pirmajos piecos šā gada mēnešos parkam bija 32 tūkstoši latu zaudējumi. No jūnija uzņēmums strādā ar peļņu. Turklāt šajā laikā nopirkti desmit jauni mikroautobusi. Novembrī maršrutā Rīga – Jelgava un pilsētā sāks kursēt vēl 20 jaunu «Ford Transit» mikroautobusu. Ar desmit jaunām «Ford Mondeo» automašīnām uzņēmums sāks jaunu pārvadājumu veidu. Tādējādi tiks nodrošinātas 78 jaunas darbavietas. Lielākā daļa būs autovadītāji, bet astoņi būs speciālisti – LLU Tehniskās fakultātes absolventi. Viņu apmācība jau sākusies.
Tuvākajos mēnešos Jelgavā nonāks 12 lietotu «MAN» autobusu – to cenas un finansēšanas kārtība jau saskaņota. Kopumā līdz gada beigām JAP nodrošinās simts jaunu darbavietu. «Redzu, ka pasažieru plūsma ir augusi, autobusi ir pārpildīti, tādēļ tehnika ar steigu jāmaina un jāpapildina,» uzsver V.Ļubļinska.
Kā konfliktu vērtē JAP vadība un Viktorija Ļubļinska kā kādreizējā uzņēmuma direktore un pašreizējā valdes priekšsēdētāja vietniece?
«Uzskatu, ka konflikta nav, ir problēmas, jo jaunā kārtība daudzus neapmierina. Mums ir jāsakārto uzņēmuma darbība tā, lai tā atbilstu Ministru kabineta noteikumiem, Satiksmes ministrijas, Jelgavas Domes un rajona Padomes izsniegtajām maršrutu atļaujām. Līdz šim maršrutā Jelgava – Rīga mikroautobusi kursēja, kā šoferi saka, ar diviem līdz četriem papildreisiem dienā, kas viņiem deva papildu ieņēmumus. Juridiski tie kvalificējami kā nelegālie pārvadājumi, par ko saņēmām ministrijas brīdinājumu par licences noņemšanu. Tagad pārvadājumi notiek atbilstoši maršruta atļaujām,» stāsta V.Ļubļinska.
P.Salkazanovs norāda, ka 86 procenti ieņēmumu Rīgas maršrutā ir bezskaidras naudas norēķinu veidā. No jūlija trīs reizes auguši ieņēmumi galapunktā Rīgā. Latvijas Neatkarīgajai transporta darbinieku arodbiedrībai dota atbilde, ka tās atklātajā vēstulē minētie Ministru kabineta noteikumi nav attiecināmi uz JAP, jo tie reglamentē kārtību, kādā komercpārvadājumus var veikt ar citu personu īpašumā esošiem transportlīdzekļiem. Šajā gadījumā pārvadājumi notiek ar uzņēmuma transportu. Parkā bijusi darba inspekcija, Finanšu policijas pārbaude. Tās akts liecina, ka darba līgumi ar darbiniekiem un līgumi ar šoferiem ir noslēgti, nepārkāpjot likumus. Finanšu policija pārbaudījusi arī biļešu uzskaiti, izsniegšanas un norēķinu kārtību atbilstoši likumam par grāmatvedību. Iebildumi nav saņemti. Par pareiziem atzīti arī aprēķini par šoferu ieņēmumiem, kas apliecina, ka autovadītāju ieņēmumi no biļešu realizācijas Rīgas maršrutā augustā svārstās no 150 līdz 500 latiem. Arī citos maršrutos šoferu ieņēmumi daudz neatpaliek.
Sapulcē šoferi pauda neapmierinātību par palielinātajiem uzņēmuma štatiem un neticību, ka, tos palielinot, panākta algas ekonomija.
Uzņēmumā bija 56, tagad ir 58 darbinieki. Bet algas ir stipri mazākas. Vadošie darbinieki vairs nesaņem pāri 1 000 latiem. Valdes priekšsēdētājs un vietnieks saņem attiecīgi 700 un 630 latu. Adekvāti tam algas samazinātas darbiniekiem – nodaļu vadītāji saņem 450, speciālisti – vidēji 200 latu. Algu fonds ir samazinājies apmēram par četriem tūkstošiem latu mēnesī.
«Palielinājies speciālistu skaits, jo darbs ir stipri aizlaists. Ir iespaids, ka uzņēmumā bija tikai priekšnieki, nebija spēcīgu speciālistu. Maršrutu tīklos, kilometrāžā, laika grafikos valda liels haoss. Pēdējos gados neviens nav veicis mērījumus, arī maršrutos, kur notikušas izmaiņas. Tagad priekšnieku ir mazāk, speciālistu – vairāk, jo tik daudz ir jāatmudžina… Pārvadājumu pilnīga sakārtošana prasīs piecus sešus mēnešus,» uzsver V.Ļubļinska.
Zinot, ka V.Ļubļinska bija firmas «Autobusu tehniskais centrs» (ATC) īpašniece un amatpersona, ir saprotama interese par pakalpojumiem, ko ATC sniedz JAP. Kāda tad ir sadarbība ar ATC?
«Ar iepriekšējo direktoru Arni Jansonu pati 1999. gadā noslēdzu divus līgumus par rezerves daļu piegādi un autobusu un mikroautobusu remontu. Katru gadu līgumus atjaunojām. 2000. gadā noslēdzām līgumu par pasažieru plūsmas apsekošanu rajona pārvadājumos, bet 2002. gadā – pilsētas maršrutos. Tika noslēgti līgumi par autobusu nomu un autobusu iegādi.
JAP par transporta līdzekļu remontu līgums nav tikai ar ATC. Kad sāku strādāt uzņēmumā, visus līgumus pārrevidējām. Tā kā parkā ir 120 transporta līdzekļu, bet remonta iespējas ir nepietiekamas un pietrūkst arī kvalificētu speciālistu, joprojām daļa autobusu un mikroautobusu tiek remontēti vēl citās firmās,» stāsta V.Ļubļinska.
P.Salkazanovs uzsver profesionālo līmeni. Rezerves daļu izmaksas dažādās pozīcijās daļēji atšķiroties, bet kopumā esot līdzvērtīgas. Savukārt vienas remontstundas izmaksas firmās svārstoties no 5,30 līdz deviņiem latiem. Par transporta līdzekļu remontu JAP jāmaksā 3,50 latu par stundu.
Tā kā tehnikas parks ir liels, uzņēmumam būtu izdevīgi stiprināt pašam savu remontbāzi un piesaistīt tiešām profesionālus atslēdzniekus, nevis pieļaut, ka ar katru gadu līmenis krītas. Arī sapulcē ilggadējie šoferi ironizēja, ka deviņdesmitajos piekrituši «savilkt jostas», kamēr izveidos darbspējīgu remontzonu. Gods kam gods, sākumā noticis, kā solīts, maksa par remontu neesot iekasēta. Tad tā cēlusies no 3 līdz 3,50 latiem. Bet tagad – «riņķī un apkārt līgumus slēdz, parka remontzonu vairs nevajag, bet šoferi tik maksā».
«Esmu autotransporta speciāliste un par šiem jautājumiem varētu nolasīt veselu lekciju. Es tik tiešām redzu, kas ir izdevīgi un kas nav,» apliecina V.Ļubļinska, norādot, ka pašlaik 70 procentu remontu spēj nodrošināt uzņēmumā uz vietas. Taču tā ir pozīcija, kurā jāiegulda nauda, bet peļņu tā nenes. Bet pašlaik uzņēmumā pirmajā vietā ir jaunas tehnikas iegāde. Kad ar pārvadājumiem līdzekļi būšot nopelnīti, tikšot būvēta jauna mazgātuve, jo pašreizējā esot katastrofāla.
JAP vadību neapmierina daudzu autobusu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās pēdējos gados un šoferu norādes par lielajiem ieguldījumiem tehnikas remontā. Tas neatbilstot faktiskajai situācijai. Lai konstatētu faktisko stāvokli, tagad transportlīdzekļus uz tehnisko apskati nogādājot Tehniskās nodaļas speciālists.
Cilvēki, kas seko līdzi pilsētas norisēm, ievērojuši, ka firmas «Intransserviss», kam īpašnieku un amatpersonu ziņā ir cieša saistība ar ATC, autotehniskā centra izbūve Aviācijas ielā intensīvi sākusies šopavasar, kad V.Ļubļinska sākusi darbu JAP. Izteikta varbūtība, ka būvdarbu atsākšanās varētu būt saistīta ar līguma noslēgšanu starp autocentru un JAP, kas perspektīvā nozīmētu garantētu finanšu plūsmu un varētu nākt par labu biznesa plāna iecerēm.
«Savas ATC kapitāldaļas esmu pārdevusi un šajā firmā vairs nestrādāju. Savukārt «Intransserviss» ir cita juridiska firma, un darba attiecību man ar to nav, tāpēc nesaprotu, kāpēc mani ar to saista. Būvniecība notiek par kredīta līdzekļiem. Objekta biznesa plāns ir apstiprināts ilgi pirms manas atgriešanās darbā Autobusu parkā,» apliecina V.Ļubļinska.
***
Gan pašvaldības, gan JAP pārstāvji noliedz, ka Autobusu parks privatizācijas vai kāda cita «biznesa» plāna ceļā varētu nonākt firmu ATC un «Intransserviss» pakļautībā. Gribas ticēt, ka pašvaldībai piederošais uzņēmums netiek un netiks izmantots privātu interešu un vajadzību apmierināšanai.
