Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālajā iestādē izveidotajā konsultatīvajā padomē tiek pieaicināti nozaru speciālisti.
Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālajā iestādē izveidotajā konsultatīvajā padomē līdztekus VID un Finanšu policijas speciālistiem iekļauti reģiona pašvaldību, Valsts darba inspekcijas, Policijas pārvaldes Ekonomikas policijas nodaļas, uzņēmēju organizāciju pārstāvji, tiek pieaicināti nozaru speciālisti. Padome regulāri analizē arī problēmjautājumus, lai veicinātu nodokļu ieņēmumu palielinājumu un mazinātu pārkāpumus uzņēmējdarbībā.
Spriežot par problēmām, atklājas ne viens vien vērā ņemams priekšlikums, paveras šaurās vietas, kas traucē sasniegt labāku rezultātu.
Var vēlēties labākus rezultātus
VID Zemgales reģionālā iestāde cīņā pret algu izmaksu «aploksnēs» šā gada astoņos mēnešos veikusi 68 nodokļu maksātāju, kas nav iesnieguši vai iesnieguši tukšus pārskatus par iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, kontroles pasākumus. Rezultātā papildus budžetā aprēķināti maksājumi 9 000 latu. Sadarbībā ar VID Finanšu policijas pārvaldi un Valsts darba inspekciju veiktas 612 kompleksas tematiskās pārbaudes. Vienā no pārbaudes tēmām darba ņēmēju sadaļā pārkāpumi konstatēti 343 gadījumos. Kontroles pasākumu rezultātā aprēķināti maksājumi budžetā 36 000 latu.
VID izsūtījusi 1 885 vēstules, brīdinājumus vai informāciju par zemām darba algām. Reaģējot uz šiem sūtījumiem, vidēji darba algas palielinājuši 697 jeb 37 procenti uzņēmumu. Vidējās algas tajos augušas no 14 līdz 17 procentiem. Pēc izsūtītajiem brīdinājumiem palielinājies kopējais iekasēto nodokļu apmērs. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi auguši par 59 000 latu, bet sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – par 146 tūkstošiem latu.
Pasākumu rezultāti ļauj secināt, ka vidējās darba algas palielinājuši tie nodokļu maksātāji, kas pieprasa atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas. Atalgojuma palielinājuma jomā vērojama prakse, ka uzņēmumos daži darbinieki tiek atlaisti, bet pārējiem algas palielina. Arī darbā pieņemtajiem jaunajiem darbiniekiem algas nedaudz palielina.
«Rezultāti cīņā ar «aplokšņu» algām ir jūtami, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav augušas tik, cik gribētos,» atzīst VID Zemgales reģionālās iestādes direktors Juris Zahārovs. Kokapstrādes uzņēmumos apgrozījums ir cēlies, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa iemaksu un līdz ar to arī algu palielinājums nav bijis proporcionāls.
Atduras pret likumu nepilnībām
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms, nenoliedzot līdzšinējo veikumu un rezultātus, domā, ka priekšlikumos dominē cenšanās sakārtot policejiskās funkcijas – uzraudzīt, kontrolēt, sodīt. Bet pašu problēmas sakni tas neskar. Kamēr darba devēji un darbinieki būs ieinteresēti saņemt «aplokšņu» algas, tikmēr kardināli nekas nemainīsies. «Ir sajūta, ka šī problēma valstī nevienu īpaši neinteresē – skar kuru jautājumu gribi, vienalga no kuras puses ķeries klāt, saproti, ka nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Ar reģionālajām aktivitātēm vien neko nevarēsim atrisināt, tas, ko darām, ir tikai risinājuma mēģinājumi,» domā V.Dūms.
Situācijas uzlabošanas nolūkā ar likumu būtu jānosaka, ka, sākot darbību, struktūra jāreģistrē arī attiecīgajā pašvaldībā. Citādi darba inspekcija par uzņēmuma atrašanās vietu uzzina tikai tad, kad notikusi kāda nelaime. Piemēram, kad strādnieks ar frēzi guva nopietnus savainojumus, tika noskaidrota kāda Rīgas firmas filiāle, kas darbojas bankrotējušās RAF teritorijā. Darba inspekcija par vērā ņemamu uzskata Zviedrijas pieredzi, kur līdztekus uzņēmumu reģistram izveidots arī darbavietu reģistrs. Turklāt visa informācija kontrolējošām institūcijām pieejama bez maksas. Bet Latvijā par Uzņēmumu reģistra datiem, izmantojot «Lursoft» datu bāzi, ir jāmaksā. Pašlaik nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, kur jāglabā darba līgumi. Tāpēc negodīgi darba devēji var attaisnoties, ka tie ir birojā, pie grāmatvedes u.tml. Tādēļ kādā likumā būtu jāietver prasība, ka darba līgumiem vai to kopijām jābūt pieejamiem jebkurā uzņēmuma struktūrvienībā vai darba objektā.
Darba inspekciju neapmierina tas, ka būvatļaujas tiek dotas visiem, kas to pieprasa, arī tiem, kas norāda, ka būvēs pašu spēkiem. Tā veidojas «melnās brigādes», ko grūti atrast. Tāpēc būtu jānorāda konkrēti, kas tieši izpildīs būvdarbus, cik cilvēku objektā būs nodarbināts. Likumā jānoteic, ka būvvaldēm par to jāinformē VID un darba inspekcija. Jāinformē arī par uzņēmējiem, kas būvdarbus plāno veikt pašu spēkiem.
Darba inspekcija iesaka samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un palielināt tā neapliekamo minimumu.
Pašvaldības ieinteresētas rezultātos
Arī pašvaldības apliecina, ka tās labprāt saņemtu informāciju no Uzņēmumu reģistra par tās teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Likumā strikti nav noteikts, ka uzņēmējiem sava darbība pašvaldībā jāreģistrē. Būtu lietderīgi apsvērt arī attiecīgā reģiona vai teritorijas uzņēmējdarbības datu bāzes izveides un uzturēšanas iespēju.
Legālās uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldības pasūtījumu konkursos sāk iekļaut nosacījumus ne tikai par darbu cenu, bet arī par iepriekšējā atskaites perioda iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem. Uzņēmēji dažkārt šīs prasības apstrīdējuši. Piemēram, Lielupes tilta pievedceļu rekonstrukcijas projekta konkursā Jelgavas Domes rīcība tomēr atzīta par pareizu, bet tas prasījis lielu laika un enerģijas patēriņu. Savukārt iecerētie darbi aizkavējušies par trīs mēnešiem.
Uzņēmēju organizāciju pārstāvji atbalsta papildu kritēriju (vidējā atalgojuma un nomaksāto nodokļu apjoma) iekļaušanu konkursu nosacījumos.
Klibo informācijas apmaiņa
Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Aldis Lieljuksis atzīst, ka ar uzņēmējdarbību saistītajā likumdošanā, izejot cauri visiem posmiem, sākot no uzņēmuma reģistrācijas un beidzot ar likvidāciju, ir daudz nepilnību. Pieņemot likumus nevis pilnībā, bet izņemot no tiem pa «ķieģelītim» ārā, rezultāts ir tāds, ka sistēma vairs īsti nestrādā.
Tādēļ dienests sadarbībā ar virkni citu institūciju izstrādājis daudzus priekšlikumus. Lai novērstu firmu reģistrāciju dzīvokļos, kur īpašnieks nedzīvo, šim dzīvojamajam fondam būtu jāpiešķir komercobjekta statuss. Turklāt, dibinot uzņēmumu, no paraksta notariālā apliecinājuma paredzēts pāriet uz notariālo aktu, kas paredz, ka, kļūstot par uzņēmuma īpašnieku, iestājas noteikta atbildība, un persona vairs nevarētu aizbildināties, ka nav sapratusi, ko īsti paraksta. Cīņu pret fiktīvām firmām paredzēts balstīt uz nodokļu administrāciju, paplašinot nosacījumu loku, kas VID ļauj apturēt uzņēmējdarbību. Ierosināts nodokļu maksātāju reģistru nodalīt no uzņēmumu reģistra. Visiem publiskajiem reģistriem nepieciešams atspoguļot maksimāli daudz informācijas. Jānovērš formālisms licenču izsniegšanā – pirms tam veicama nopietna pārbaude. Nelegālo uzņēmējdarbību samazināt ļautu sodu reģistrs un administratīvā soda piemērošana vainīgajiem uz vairākiem gadiem, neļaujot nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Katru mēnesi valstī PVN atmaksā ap 20 miljonu latu. Dažkārt tas saistīts ar iepriekš izstrādātām izkrāpšanas shēmām. Dienests pārliecinājies, ka nopietnās problēmas risināšanā liela ir kredītiestāžu loma. Dienestā saņemti ap 11 tūkstoši ziņojumu par aizdomīgiem finanšu darījumiem. Šogad izvērtēts ap 80 lietu. Informācija jau pirms pusgada nodota Finanšu ministrijai, taču līdz VID reģionālajām iestādēm tā nav nonākusi. Dienests būtu ieinteresēts no VID saņemt arī ziņas par firmām, kas prasa PVN atmaksu un kur šai sakarā ir sākts audits, lai izvērtētu iespējamo saistību ar krāpnieciskām ķēdēm. Savukārt ofšora firmu sakarā apsvērta iespēja veidot šo firmu pilnvaroto personu reģistru.
