Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsver, ka ir jācīnās ar problēmu cēloņiem, nevis sekām. Turklāt negodīgie uzņēmēji «jānoliek pie vietas» tā, lai neciestu godīgie.
Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsver, ka ir jācīnās ar problēmu cēloņiem, nevis sekām. Turklāt negodīgie uzņēmēji «jānoliek pie vietas» tā, lai neciestu godīgie. Pašlaik cīņa galvenokārt izpaužas kā sodīšana un pirksta kratīšana pārējiem. Tajā pašā laikā valsts, akceptējot minimālās algas paaugstināšanu, aizmirst solījumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Vārdiem
tomēr būtu jāsaskan ar darbiem.
Valsts un pašvaldību institūcijām arī jāņem vērā, ka uzņēmēju staigāšanai pa dažādām instancēm jāiet mazumā. Galu galā, ņemot vērā straujo informācijas tehnoloģiju attīstību, uzņēmējam būtu jāreģistrējas vienā vietā un tālākā informācijas nodošana vajadzības gadījumā jānodrošina elektroniski. «Uzņēmējiem ir jāpelna nauda, nevis jāstaigā riņķī. Ja ar to liks nodarboties, uzņēmēji protestēs,» uzsver Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.
Par nekorektu uzņēmēji uzskata modi valsts nodokļu politiku salīdzināt ar pasaules līmeni un uzsvērt mūsu atbilstību tam un labos rezultātus. Lai aina būtu pilnīga, salīdzinot jāņem vērā gan iedzīvotāju maksātspēja, gan valsts attīstības pakāpe, gan citi parametri. Taču tas nenotiek. Atbildīgajām institūcijām būtu jāņem vērā pasaules prakse arī tajā, ka nodokļu politikas optimizācija, nodokļu samazināšana nodrošina nodokļu kopējo ieņēmumu palielinājumu. Uzņēmējdarbības atbalsts pašlaik, kad uzņēmumiem jādomā par investīcijām un pozīciju nostiprināšanu pirms pievienošanās ES, no valsts būtu sevišķi svarīgi.
Ir svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomikas attīstību un valsts kases ieņēmumu kāpumu, lai, ejot uz vienu izvirzīto mērķi, netiek nodarīts pāri citiem.
Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija un VID ierosinājusi virkni izmaiņu likumos, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Likumā par PVN iecerēts iekļaut normu, kas noteiktu, ka personas, kas izslēgtas no PVN reģistra, tajā atkārtoti tiek reģistrētas pēc nokavētās nodokļu deklarācijas iesniegšanas, kā arī deklarācijās norādītās nodokļa summas, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un aprēķinātās soda naudas samaksāšanas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā paredzēts iekļaut normas, kas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas dienestam uzliktu pienākumu informēt VID par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem.
Paredzēts panākt vienota banku kontu reģistra izveidi un nodrošināt VID tiesības iegūt un izmantot informāciju par fizisko personu kontiem. Jānoteic, ka uzņēmumiem desmit dienu laikā jāinformē VID par konta atvēršanu vai aizvēršanu. Likumā par nodokļiem un nodevām paredzēts, ka saistībā ar starptautisko darījumu pārbaudēm nodokļu maksātājs, pārsūdzot VID lēmumu, nav tiesīgs papildus iesniegt attaisnojuma dokumentus, kas nav uzrādīti pārbaudes laikā. Ierosināti arī citi priekšlikumi.
Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonds, uzsverot, ka nodokļu administrācijai visā pasaulē ir plašas pilnvaras, norāda, ka Finanšu ministrijai un VID būtu jāņem vērā valsts īpatnības. Proti, prakse apliecinājusi, ka atsevišķu dienesta reģionālo struktūru darbinieki VID paplašinātās pilnvaras var izmantot neloģiski un neadekvāti, radot godīgajiem uzņēmējiem finansiālos un morālos zaudējumus. Vajadzētu apsvērt, vai ir lietderīgi palielināt VID darbinieku pilnvaras, ja atbilstoši netiek paaugstināta arī ierēdņu kvalifikācija. Šim viedoklim pievienojas arī Zemgales Uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Viktors Skrebels, uzsverot vajadzību valstī izveidot iedarbīgu sistēmu, lai samazinātu negodīgās uzņēmējdarbības īpatsvaru.
***
Kokapstrādes uzņēmumu ieņēmumu īpatsvars VID Zemgales reģionālajā iestādē administrētajā valsts kopbudžetā ir četri procenti.
Kokapstrādes uzņēmumu darba ņēmēju skaita īpatsvars no kopējā skaita VID Zemgales reģionālajā iestādē reģistrētā darba ņēmēju kopskaita ir divi procenti.
Būvniecības uzņēmumu ieņēmumu īpatsvars VID Zemgales reģionālajā iestādē administrētajā valsts kopbudžetā ir seši procenti.
Būvniecības uzņēmumu darba ņēmēju skaita īpatsvars no kopējā VID Zemgales reģionālajā iestādē reģistrētā darba ņēmēju kopskaita ir viens procents.
Vidējā darba alga mēnesī Zemgales reģionā 2003. gadā ir 172 lati.
