Īstais šīs suņu šķirnes nosaukums ir vecangļu aitu suns, bet, saīsinot no angļu valodas, šos jaukos dzīvniekus dēvē par bobteiliem.
Īstais šīs suņu šķirnes nosaukums ir vecangļu aitu suns, bet, saīsinot no angļu valodas, šos jaukos dzīvniekus dēvē par bobteiliem. «Latvijā šādu suņuku nav daudz, izstādēs piedalās trīs, un zinu, ka Ventspilī dzīvo vēl viens,» teic jelgavnieks, bobteila kucītes Unas saimnieks Mārtiņš.
Kad ierodamies mājās pie Mārtiņa un viņa ģimenes četrkājainās mīlules Unas, aiz sētas dzirdama sparīga suņa riešana draudīgi zemā tonī. Taču Mārtiņš iedrošina, ka Una tikai rej, taču nevienam nekodīs, tāpēc dodamies iekšā. «Bobteils pilnīgi noteikti nav sargsuns, lai gan balss ir gana draudīga un garāmgājējiem rada iespaidu, ka aiz sētas atrodas patiesi nikns suns. Una signalizē par svešinieku tuvošanos, taču agresīva nav,» stāsta Mārtiņš.
Bobteils Mārtiņa sievai iepaticies pirms diviem gadiem kādā Rīgas suņu izstādē, kur viņa ieraudzījusi no Maskavas atvestu šīs šķirnes pārstāvi. «Arī filmā «Spītnieka savaldīšana» bijām pamanījuši bobteilu, zinājām, ka Polam Makartnijam ir šādi suņi. Bet nesen bobteils nonācis arī uz Latvijas kino ekrāniem filmā «Suņu vīrs un Tille»,» lepni teic Mārtiņš.
Šo suņu saimniekiem patiešām ir ar ko lepoties, jo bobteils ir īsts ģimenes suns, ļoti draudzīgs, uzticams, ar līdzsvarotu raksturu. Turklāt, kā jau ganu sunim, bobteilam piemīt mīļš niķis mēģināt vienmēr savākt kopā visu ģimeni, apstaigājot istabas un neliekoties mierā, kamēr visi ir vienkopus. Tikai tad Una varot mierīgi likties gulēt. Arī mūsu viesošanās laikā Mārtiņa mājā Una visu laiku sekoja mums pa pēdām un atgulties atļāvās vien tad, kad visi mājās esošie bija sasēduši pie galda un malkoja kafiju. «Kaut gan Una ļoti pieķērusies cilvēkiem un mīl bērnus, viņa arī ļoti labi pacieš vientulību. Atšķirībā no citu šķirņu suņiem Unu var atstāt mājās vienu, un mūsu kaimiņiem nekad nav gadījies dzirdēt suņa vientulīgo kaukšanu vai citas garlaicības izpausmes. Laikam jau tādējādi izpaužas dzīvnieka nosvērtais raksturs,» stāsta Mārtiņš.
Tā kā Latvijā pirms diviem gadiem neviena bobteila nebija, pēc Unas Mārtiņa sieva devās uz Maskavu, kur šie suņi ir diezgan populāri. «Arī daudzās Eiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā bobteilu ir daudz. Īsti nesaprotu, kāpēc mūsu valstī šie jaukie dzīvnieki vēl nav iekarojuši suņu audzētāju sirdis,» brīnās Mārtiņš. Tagad Unai piedzimuši trīs burvīgi kucēnpuikas, kas Latvijā pircēju interesi neizraisa. Mārtiņš teic, ka Polijā viņam nebūtu nekādu problēmu suņukus pārdot un laikam jau tā būs jādara. Taču viņš ļoti vēlas, lai Unas mazuļi paliktu Latvijā un dienās būtu mātes konkurenti suņu izstādēs. Pagaidām Unas izstāžu medaļu plaukts vai lūst no pārpilnības, jo daudzās izstādēs viņa bijusi viena no diviem konkurējošajiem bobteiliem. «Ja Latvijā bobteilu kļūtu vairāk, arī Unu nevajadzētu vest pārot uz Poliju,» ieminas Mārtiņš.
Bobteils, kā jau aitu suns, var dzīvot arī ārpus telpām, Unai ziemā ļoti patīkot gulēt sniegā. Siltumu suņukam nodrošina kuplais kažoks un biezā pavilna. Pie ķēdes draudzīgo un mīļo bobteilu turēt gan būtu mežonība, uzskata Mārtiņš. Bobteili lieliski pakļaujas dresūrai. Una nekad nav vesta pie suņu pedagoga, jo saimniekiem pašiem ir labi izdevies viņai iemācīt visas nepieciešamās komandas.
Neparasti skaists un tādēļ arī īpaši kopjams ir bobteila garais un kuplais apspalvojums. «Mēs Unu pamatīgi ķemmējam reizi nedēļā, tas ir apmēram stundas darbs. Skatoties televizoru, šis laiks paiet nemanot, bet Una pacietīgi sēž un nepretojas. Taču zinu, ka, gatavojoties izstādēm, ārzemēs bobteili ir ķemmēti pat pusi diennakts,» stāsta Mārtiņš, kas bobteila ķemmēšanas māku apguvis Polijā, jo mūsu valstī nebija no kā mācīties. Unas bērnu nākamajiem īpašniekiem kažoka kopšanas māku viņš gatavs ierādīt pats. Unas saimnieks smej, ka izstādēs bieži vien tiek vērtēti nevis bobteili, bet viņu saimnieki, jo uz suņa var labi redzēt, kurš kādas pūles pielicis kažoka «uzpucēšanai». Slinkāki bobteilu saimnieki dzīvnieka krāšņo kažoku vienkārši nocērp, taču tad zūd arī liela daļa no bobteila skaistuma. Unai garā vilna bieži aizkrītot priekšā acīm, un tad suņukam gadās ieskriet stenderē. Tāpēc šad tad sunītei uz galvas tiek sasieta «aste».
Savu pacietību un nosvērto raksturu Una vēlreiz demonstrē, mums aizejot. Visi trīs viņas mazuļi ir izskrējuši dārzā, bet mājas durvis aizcirtušās. Pinkās paslēptajās Unas acīs redzams, ka sunīte grib pie viņiem, taču tracis netiek celts. Suņuks mierīgi sēž pie durvīm un labu brīdi gaida, līdz saimnieks nāks atpakaļ un tās atvērs.
***
Bobteils
Sver vismaz 30 kilogramu.
Augums skaustā – vismaz 54 cm.
Spalva nepieguļ ķermenim, ir bieza, kupla, nedaudz viļņota, bet ne sprogaina.
Ausis nokarenas.
Sunim ir masīvi kauli un spēcīgi muskuļi.
Dzīves ilgums – vidēji apmēram 12 gadu.
Ļoti mīl bērnus.
