Pie mums atnācis āboliem bagāts gads. Kur ābelēm ziedi nenosala, tur augļu aizmetņu bijis daudz.
Pie mums atnācis āboliem bagāts gads. Kur ābelēm ziedi nenosala, tur augļu aizmetņu bijis daudz. Taču prast kopt, glabāt un savākt ābolus nemaz nav nieka darbs.
Par to vairāk stāsta Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra (LLKC) augkopības speciālists Māris Narvils.
Ražas laiks
Viens ir izaudzēt labu produkciju, bet otrs tikpat svarīgs moments – prast ābolus īstajā laikā novākt. Kā likums, Latvijā pēc Jaunā gada uz pavasara pusi allaž trūkst labu galda ābolu.
Gatavība katrai šķirnei ir individuāla. Pirmais, ko vajadzētu zināt, – kādas šķirnes jums ir. Turklāt nepietiek ar faktu, ka aug vasaras, rudens un ziemas āboli, svarīgs arī apakšsadalījums – agra rudens, agras ziemas un tā tālāk. Viena no biežākajām kļūdām, ko audzētāji pieļauj, – augļus sāk vākt, kad pirmie āboli jau paši krīt no koka. Tas liecina, ka tie jau nogatavojušies un neglabāsies tik ilgi, cik potenciāli varētu.
Kādā veidā noteikt, vai āboli ir vācami? Pirmkārt, jāzina šķirnes tips un apakštips, otrkārt, jāizmanto trīs metodes, ar ko nosaka ābolu gatavību, vākšanas laiku.
1. Sēklu krāsojums
Pats vienkāršākais, ko katrs cilvēks var apskatīties, pārgriežot ābolu uz pusēm, – ja sēklas ir baltas, ābols vēl nav sācis gatavoties. Savukārt tumši brūnas sēklas liecina par augļa pilngatavību. Kad sēklas sāk krāsoties, tas ir signāls, ka ābolus vajadzētu vākt.
2. Joda cietes tests
Tam tiek izmantots četrprocentīgs joda šķīdums, ko var nopirkt aptiekās. Ābolu pārgriež, iemērc šajā joda šķīdumā un atstāj krāsoties. Pēc kāda laika var redzēt, ja ābols neiekrāsojas zilgans, tad tas vēl negatavojas, bet, jo zilāks tas paliek, jo ir gatavāks.
3. Blīvuma tests
Sarežģītākā metode, kam vajadzīga speciāla aparatūra. LLKC plāno šādu pakalpojumu piedāvāt, sākot no nākamā gada.
Labi, ja ābolu gatavību audzētāji pārbaudītu ar visiem trim iepriekšminētajiem paņēmieniem, jo optimālais vākšanas laiks ir ļoti svarīgs. Kā zināms, āboli, kas ir vākti tuvu lietošanas gatavībai, neglabāsies ilgi. Savukārt, ja tie novākti vēl zaļi, trūks vajadzīgā krāsojuma un arī garšas buķete nebūs tik krāšņa.
Šogad pieturējies silts septembris un šķirnes pastiprināti gatavojas. Tas nozīmē, ka pienācis pēdējais laiks vākt agrās ziemas un ziemas šķirnes ‘Antej’, ‘Belorusskoje’ ‘Maļinovoje’, ‘Forele’, ‘Iedzēnu’, ‘Ilga’, ‘Koričnoje’ ‘Novoje’, ‘Lobo’, ‘Rubin’, ‘Saltanat’, ‘Sinap’ ‘Orlovskij’, ‘Spartan’, ‘Zarja’ ‘Alatau’, ‘Bogatir’, bet rudens šķirnēm jau jābūt novāktām.
Kopšana
Mums visiem gribas pēc iespējas krāsainākus ābolus, un te liela nozīme ir kopšanas darbiem. Svarīgi, lai ābeles vainagam visur piekļūtu gaisma. Bieži var redzēt, ka ābele ir bieza, saauguši daudzi zari, pilns ar āboliem, bet, paejot zem kociņa, gaismu cauri neredz. Tādas ābeles apakšējos zaros augošie augļi ir zaļi, sīki, un tos, protams, nevienam īsti negribas. Starp citu, tieši tagad āboli intensīvi krāsojas, jo ir sācies salnu periods, temperatūras svārstības.
Nekādā gadījumā nevajag būt skopiem ābeļdārza kopšanas darbos. Izgaismotam jābūt katram zaram un katram ābolam. Lieliski, ja auglīši veidojas sprīža attālumā no otra. Vācijā pat lapiņas nogriež virs āboliem, lai tās netraucētu augļu svarīgo krāsošanās procesu. Tās ir tirgus nianses, par ko mūsu valstī vēl nedomā.
Kā zināms, kaitēkļu kāpuri nopietni bojā ābolus. Ja gribam ēst glītus augļus, tad smidzināt tos vajadzēs vismaz pāris reižu. Arī kraupja bojāti āboli nav pievilcīgi. Turklāt ir izpētīts, ka kraupja izdalītie toksīni ir toksiskāki nekā pesticīdu atliekas. Nesmidzinot ābeles pirms un pēc ziedēšanas, daļa ražas zūd. Dažas šķirnes ir īpaši izturīgas pret kraupi, taču citas tam padodas bez ierunām. No mūsu rūpības atkarīga arī kociņa salcietība, tas ir, cik tas būs izturīgs ziemas salā. Kraupja skarta ābele lielo aukstumu var arī neizturēt.
Glabāšana
Vākt ābolu ražu vajadzētu ļoti rūpīgi. Augļus nedrīkst spiest kā tādas bumbas, bet gan viegli jāpaņem un ābola kātiņš jāpagriež, nevis jāplēš nost no zara. Kastēs augļus nedrīkst pavirši bērt, tie saudzīgi jāieliek. Turklāt – kārtās, kam pa vidu var ievietot plānu papīru. Izcili skaistus augļus ieteicams ielikt zīdpapīrā, lai cits ar citu nesaskartos un glabātos ilgāk. Skaidrs, ka 0 līdz plus 2 grādi ir āboliem labākā glabāšanas temperatūra. Augļu atdzesēšana ir aktuāls jautājums. Arī sauss gaiss āboliem nav vēlams, jo tā veselīgie augļi sāks žūt.
Nav ieteicams glabāt kopā šķirnes ar dažādu glabāšanās ilgumu. Izrādās, ka augļi, kas ātrāk nogatavojas, izdala etilēnu. Tā rezultātā pastiprināti sāk gatavoties arī pārējās šķirnes. Ideāli, ja glabātuves kamerā ir nodalījumi.
Ja viss tiks darīts pareizi, āboli glabāsies pat līdz nākamajam pavasarim. Protams, tas neattiecas uz vasaras āboliem.
Ābolu garša ir «slidena» lieta. Šai ziņā katram ir sava gaume. Ja patīk saldāki, tad lieliski šķitīs ‘Ilgas’ āboli. Ļoti populāra šķirne ir ‘Saltanat’ sava skaistā krāsojuma un ilgās glabāšanās dēļ. ‘Lobo’ ir garšīgi āboli, taču tos diemžēl mīl kraupis. ‘Auksis’ labi ražo un ir garšīgs. Katrs var atrast savu ābolu! M.Narvils silti iesaka pamēģināt jaunās šķirnes, un tieši ar tām vajadzētu piepildīt vietējo tirgu. Pagaidām tas tiek izdarīts tikai 20 procentu līmenī. Vecās šķirnes diemžēl neiztur kritiku slimību un augļu kvalitātes dēļ.
***
Ābolu salāti
Sezonā vislabāk un arī veselīgi ēst svaigus ābolus. Taču no tiem var pagatavot arī lieliskus salātus.
Kilograms ābolu, 100 g cukura, 0,5 g rupjā kanēļa, 0,5 g krustnagliņu, 0,5 g citrona miziņas, 200 g etiķa (3%), 200 g ūdens. Kopsvars – 1000 g.
Ābolus nomizo, izņem sēklotni, pārgriež uz pusēm vai četrām daļām. Etiķim pievieno cukuru, ūdeni un garšvielas, uzvāra, liek tajā ābolus un uz lēnas uguns vāra gatavus, ar karoti izņem, sakārto traukā un pārlej nokāstu sīrupu.
Kilograms ābolu, 100 g jāņogu vai brūkleņu, 100 g cukura, 200 g etiķa (3%), 100 g ūdens. Kopsvars 1000 g.
Ābolus nomizo, izņem sēklotni, pārgriež uz pusēm vai četrām daļām. No ūdens, etiķa un cukura vāra sīrupu, liek tajā ābolus un uz lēnas uguns vāra gatavus. Tad pielej izspiestu jāņogu vai brūkleņu sulu un vēlreiz uzkarsē. Ābolus ar karoti izņem, sakārto traukā un pārlej nokāsto sīrupu.
50 g skābētu kāpostu, 50 g ābolu, 50 g skāba krējuma, 3 g pētersīļu zaļumu, 3 g cukura, 5 g sāls. Kopsvars 130 g.
Skābētiem kāpostiem nospiež sulu, sagriež, ābolus notīra uz dārzeņu rīves sarīvē skaidiņās, samaisa ar cukuru un liek salātu traukā. Pirms pasniegšanas pārlej ar skābu krējumu.
