Reizēm skolā stundās negribas neko pierakstīt un klausīties skolotājas garlaicīgo murmināšanu par Pitagora teorēmu vai tauriņziežu dzimtas augiem.
Reizēm skolā stundās negribas neko pierakstīt un klausīties skolotājas garlaicīgo murmināšanu par Pitagora teorēmu vai tauriņziežu dzimtas augiem. Pārnākot mājās, mamma liek iznest atkritumu spaini, bet tu centies atrast kādu muļķīgu attaisnojumu, lai to nedarītu.
Pēc tam, ieskatoties dienasgrāmatā, pārsteigumā atklāj, ka rīt ir ieskaite latviešu valodā. Tu nodomā: «Kāpēc mana dzīve ir tik grūta un problēmu pilna?!» Tad nolem pagulēt vai paspēlēt «Counter Strike».
Ja arī tavā dzīvē notiek līdzīgi, tad mums tevi jāapbēdina – tu esi saskāries ar ļoti populāru vīrusu, ko tautā dēvē par slinkumu. Bet nesatraucies! To pazīst ikviens šīs planētas iedzīvotājs.
Kur gan radies tāds vīruss? Izrādās, ka precīzi to pateikt nevar neviens. Iespējams, slinkošana ir viens no mūsu pamatinstinktiem, tāpat kā ēšana, elpošana un citi. Tas taču ir tik pašsaprotami! Kad cilvēks sagādājis sev ko ēdamu un apmierinājis izsalkumu, viņam noteikti gribēsies paslinkot, jo tajā brīdī cilvēku sevišķi neuztrauc stāvoklis sabiedrībā vai neglītie vasaras raibumi uz sejas.
Kā cīnīties ar slinkumu? To tev kādā no šīs lappuses rubrikām ieteiks pats Špicbuks, taču viena no iespējām būtu izskaust slinkumu no savas dzīves vispār, ieprogrammēt smadzenēs, ka esi visčaklākais cilvēciņš pasaulē! Tomēr, šķiet, šis veids ir mazliet sadistisks…
Slinkums mūs ietekmē gan pozitīvi, gan negatīvi. Pozitīvi tāpēc, ka slinkojot parasti atpūšamies, bet atpūsties nekad nevar par daudz! Dažkārt atpūšoties mums rodas jaunas idejas, kā būtu iespējams slinkot vēl un vēl, kā savus pienākumus veikt ātrāk un labāk. Tomēr lielākoties slinkums ir negatīvs, piemēram, ja tas uznāk tieši tad, kad jāraksta ieskaite vai kontroldarbs.
Novēlam, lai tu ar slinkumu sadzīvotu tā, lai tas netraucē, bet rada tikai pozitīvas emocijas! Slinko ar mēru!
