No bērnības atceros televīzijā redzētās parādes Sarkanajā laukumā, gadu mijā skanošos Kremļa kurantus un sarkanbrūno mauzoleju.
«No bērnības atceros televīzijā redzētās parādes Sarkanajā laukumā, gadu mijā skanošos Kremļa kurantus un sarkanbrūno mauzoleju. Taču pašā Krievijas galvaspilsētā nekad nebiju bijis,» sarunu par savu pirmo ceļojumu uz Maskavu sāk jelgavnieks Kārlis Smilga. Viņš nesalīdzinās agrāko gadu Maskavu ar tagadējo, toties pastāstīs pirmos iespaidus par bijušo PSRS galvaspilsētu.
Miljonu pilsēta – šādi divos vārdos var raksturot Maskavu. 10 – 12 miljoni iedzīvotāju, milzīga teritorija, cilvēku, auto un piedzīvojumu jūra. «Kopumā diezgan nogurdinoša, īpaši tam, kas pieradis pie Jelgavas pustukšajām ielām un nelielajiem attālumiem. Nezinu, vai otrreiz gribētu tur būt,» teic Kārlis Smilga, uzņēmuma «Jelgavas maiznieks» finanšu direktors, kērlinga komandas «Jelgavas maiznieks» skips, kas Maskavā septembra otrajā pusē piedalījās kērlinga turnīrā «Ice Planet Cup 2003». Starp citu, mūsu kērlingisti – četri latvieši – tur izcīnīja pirmo vietu.
Netālu, stundas gājiena attālumā
Krievijas galvaspilsētas lidostā «Šeremetjevo 2» Latvijas kērlingistus sagaidīja Maskavas Kērlinga kluba pārstāvji, un ar šo brīdi sākās viņu ievadīšana Maskavas dzīvē, kas ir pavisam citāda, nekā esam raduši. Lai apbrauktu apkārt Maskavai, pa vienu no pilsētas apvedceļiem jāveic 120 kilometru. Satiksme uz ielām ir ļoti intensīva. Maskavas centra maģistrāles ir vismaz 10 braukšanas joslu platumā, un piecas viena virziena joslas no piecām otra virziena joslām ir atdalītas ar vidusjoslu, pa kuru braukt atļauts tikai operatīvajam transportam. «Par braukšanas ātruma pārkāpšanu Maskavā milicija nevienu nesoda, un pa lielajām ielām blīvā satiksmes plūsma virzās uz priekšu ar ātrumu aptuveni 100 kilometru stundā. Attālums starp mašīnām ir mazs. Nemākulīgākos vadītājus uzreiz var pamanīt, viņi nespēj iekļauties kopējā plūsmā, satraucas un rada avārijas situācijas,» stāsta Kārlis. Autobraucējus soda galvenokārt par braukšanu pa zālieniem, trotuāriem vai operatīvā transporta joslu. Tādu, kas grib apsteigt citus un vizināties pa neatļautām ielas vai ietves daļām, netrūkstot.
«Uz apvedceļa pamanījām sēņotāju ar groziņu, kurai brīnumainā veidā bija izdevies pāriet ielu līdz pusei, taču vidū viņa bija apstājusies, un izskatījās, ka ir atmetusi cerības šķērsot vēl piecas braukšanas joslas,» atceras Kārlis. Ielas pāriet var vien krustojumos, citās vietās gājēji, šādi rīkojoties, savu dzīvību pakļauj nopietnām briesmām.
Viesnīca, kurā dzīvoja jelgavnieki, atradās, kā maskavieši sacīja, netālu no turnīra norises vietas. «Netālu – tas viņiem nozīmē vismaz stundas gājiena vai 20 minūšu autobrauciena attālumu,» teic Kārlis.
Kaut gan viesnīcas cena bijusi 60 dolāru par diennakti, ērtību bijis pamaz, jo tā izbūvēta vienā no 17 stāvu dzīvojamās mājas stāviem. «Mūsu divvietīgais numuriņš bija izremontēts vienistabas dzīvoklis, viena gulta atradās agrākajā virtuvē blakus ledusskapim. Mēģinot tikt uz balkona, rokā palika durvju rokturis. Daudzstāvu nama viesnīcas daļu apjoza augsts metāla žogs, un iemītnieku drošību visu laiku uzmanīja divi ar automātiem bruņoti apsargi,» atceras Kārlis. Pirmajā stāvā pie lifta sienu rotāja uzraksts: «Sakarā ar SARS epidēmiju dienvidaustrumu Āzijas iedzīvotāji viesnīcā netiek ielaisti!» Viesnīcā rēķins bija jāsamaksā ierodoties un par visām dzīvošanas dienām uz priekšu.
Viesnīcas un citos restorānos oficiantes ar apmeklētājiem laipni nerunā, pirms nesaprot, ka viesiem ir pietiekami daudz naudas. «Pirmajā vakarā atstātā dzeramnauda panāca to, ka nākamajā ēdienreizē mūsu porcijas bija divreiz lielākas,» smej Kārlis.
Lietas, kas izbrīna
Taksometru Maskavā esot maz, viesnīcas administratore Latvijas kērlingistiem atzinusi, ka pat nezinot, kā to izsaukt uz viesnīcu. Lai labāk ķerot uz ielas kādu no «častņikiem». «Častņiks» ir jebkura garāmbraucoša privāta automašīna, kas apstājas, ja ielas malā paceļ roku. Kārlim gadījies, ka apstājušies uzreiz trīs auto, bet kādam citam latvietim šādi izdevies uzreiz apstādināt astoņus transportlīdzekļus. Cenas par braucienu «častņikā» ir pēc vienošanās, no nepilna viena līdz diviem latiem, atkarībā no attāluma un tā, vai vadītājs pats bija iecerējis braukt tajā virzienā, kur vajag pasažierim. «Kaulēties var vienmēr, un visur var aizbraukt par tādu cenu, kā bija nodomāts, jo atrodas kāds, kas ved lētāk,» teic Kārlis. Četru stundu nakts brauciens pa Maskavu ar «častņiku» jelgavniekiem izmaksājis 10 latu.
Maskaviešiem nav bail braukt ar «častņikiem», un viņiem savukārt neesot bail ņemt pasažierus. Maskavieši gan atzīst, ka ik pa laikam kādam brauciens tomēr beidzoties nelāgi. Kārlis stāsta, ka no izslavētās sliktās kriminogēnās situācijās Maskavā nav neko manījis. Piecu dienu laikā ielās neesot redzēts neviens «melnīgsnējs Kaukāza tautību pārstāvis», taču arī miličus uz ielām nemana. Iespējams, tāpēc, ka atcelts rīkojums jebkuram garāmgājējam pārbaudīt pasi.
Ja vēlaties Maskavā paēst pusdienas kādā restorānā vai bistro, jārēķinās ar diezgan pamatīgu naudas summu. Algas gan zemākā sociālā slāņa maskaviešiem esot kā Latvijā, taču tas netraucē pilsētas centrā aukstas pusdienas no plastmasas traukiem pārdot par 12 latiem. Klientu apkalpošana esot tādā līmenī kā pie mums pirms 10 gadiem. Visur nopērkami «bļini s krasnoj ikroi» par apmēram latu un «salat stoļičnij» – līdzīgs mūsu rasolam.
Tīrajās un sakoptajās, taču ļaužu pilnajās metro stacijās Kārlis līdztekus ubagiem pamanījis arī Čečenijas kara invalīdus – jaunus puišus armijas formās, kuriem garāmgājēji naudu dod rokā vai bāž kabatā bez prasīšanas. «Izskatījās, ka cilvēki ir ļoti pateicīgi šiem kareivjiem,» teic Kārlis.
Maskaviešu atvērtās sirdis
Patiesība esot arī izslavētā maskaviešu viesmīlība un sirsnība. «Viņi ir ļoti atvērti pret iebraucējiem, par Latviju saka tikai labu un neatzīst, ka te krievu tautības cilvēki būtu apspiesti,» stāsta Kārlis. Ar latviešiem, kā jau iebraucējiem no Eiropas, parunāties gribēja vai ikviens Krievijas kērlinga turnīra dalībnieks.
Īpašs pārsteigums Kārli sagaidījis viņa dzimšanas dienā, kas iekritusi brauciena laikā. «Kērlinga kluba zālē no rīta bija izkārti neskaitāmi uzraksti «Happy birthday, Karlis!», vēl citi apsveikumi un pat gaisa balonu virtenes.
Izslavētajā Arbatā gan Kārlis neesot manījis nekādu īpašu, radošas ielas auru. Tur tagad izvietoti dažādi atrakciju aparāti un pastaigājas iedzērušu cilvēku pulciņi.
Maskavieši ļoti lepojas ar savu mēru Lužkovu. Pateicoties viņam, pilsētā notiekot daudzi celtniecības un labiekārtošanas darbi. Mērs īpaši rūpējas par skolotājiem: papildus pamatalgai no mērijas kases viņi saņemot ievērojamu piemaksu.
«Eiropas lielpilsēta ar krietnu eksotikas devu, kuru nepieradis cilvēks ilgi nevar paciest,» tā Maskavas iespaidu kopsavilkumu formulē Kārlis. Bieži esot radusies sajūta, ka Krievijas galvaspilsētā viss ir tā, kā Latvijā pirms apmēram 10 gadiem.
***
Fakti
Maskavā, pēc dažādiem ziņu avotiem, mīt 10 – 12 miljoni iedzīvotāju. Pilsētas platība ir 1035 kvadrātkilometri.
50 rubļu ir aptuveni līdzvērtīgi vienam latam.
Ieejas biļete Kremlī – Ls 5.
Puslitrs labas krievu vodkas veikalā maksā apmēram latu.
Metro brauciena cena – 10 santīmu.
Pārtikas cenas veikalos ir aptuveni tādas pašas kā Latvijā. Taču restorānos par ne pārāk labas kvalitātes pusdienām jāmaksā 5 – 10 latu.
