Ūziņu pievārtē rudens krāsu sajaukumā Svētes upes ielokā klusi un rāmi stāv Dimzēni.
Ūziņu pievārtē rudens krāsu sajaukumā Svētes upes ielokā klusi un rāmi stāv Dimzēni. Jau trīs gadus tos par savām mājām sauc bijušie rīdzinieki Iveta un Edgars Svētiņi – jauni, enerģiski un ļoti interesanti cilvēki, kuriem atšķirībā no citiem ir savdabīga dzīves uztvere, uzskati un nodarbošanās.
Ūziņi ir slaveni ar Dimzēniem – slavenā farmakoloģijas profesora Eduarda Svirlovska dzīvesvietu. Viņš mācījies Tērbatā un trīsdesmitajos gados Latvijas Universitātē dibinājis Farmācijas fakultāti. Pēc Svirlovskiem mājās saimniekojuši vairāki cilvēki, bet pirms trim gadiem Dimzēni kļuva par Svētiņu ģimenes īpašumu. Jaunie saimnieki īsajā laika sprīdī ļoti pieķērušies šai vietai.
Atrada pēc sludinājuma
Vēl būdami rīdzinieki, Iveta un Edgars jau kādu laiku prātojuši, ka labprāt dzīvotu uz laukiem, baudītu to priekšrocības un dabas veltes. «Nejauši avīzē pamanījām sludinājumu, ka Zaļenieku pagastā Svētes upes krastā skaistā vietā tiek pārdota māja. Pirms tam nekad nebiju bijis šaipusē. Tikpat jaukā rudenī kā šogad aizbraucām uz Ūziņiem. Zinājām, ka no lielceļa līdz mājām var nokļūt, ejot pāri upei pa uzslieto gājēju tiltiņu. Tas iepatikās, un mēs sapratām, ka patiks arī māja. Tā arī bija – šo vietu iemīlējām no pirmā acu skata,» stāsta Edgars. Sieviņa Iveta ik pa laikam pasmaida un piekrītoši pamāj ar galvu.
Uz galda smaržo zāļu tēja. Iveta stāsta, ka ārstniecisko augu un tēju audzēšanas prieku viņi smēlušies, kad pārcilājuši vecās lādes saturu, kurā profesors bija atstājis bagātīgu grāmatu klāstu par farmakoloģiju un arī par ārstniecības augiem un tējām. Svētiņu dārzā aug tradicionālie un svešāki ārstniecības augi, dažādas zāļu tējas. «Šeit ir jauka un patīkama aura. Klusums, putnu dziesmas un upes čaloņa ir tieši tas, kas mums, no pilsētas kņadas nogurušiem, ir vajadzīgs,» atzīst Iveta.
Dzīvo no pašu izaudzētā
Lai arī Iveta un Edgars Rīgā pavadījuši gandrīz 30 gadu, abi neskumst pēc tās. Tagad viņus ar Rīgu vairs maz kas saista, tāpēc turp brauc reti. Svētiņi Dimzēnos dzīvo divatā, par saviem bērniem saucot visas dzīvās radībiņas visapkārt – zirgu, kumeliņu, četras kaziņas, abus suņukus un septiņus kaķus.
Uz jautājumu, ar ko lauku mājās, kur nav nekādas dižās saimniecības, nodarbojas, Edgars smaidot teic: «Dzīvojam tikai sev, ne komerciāliem nolūkiem. Laikam homofobija bija tā, kas dzina mani uz laukiem. Agrāk pašam šķita, ka pilsētā daudzas lietas ir neaizstājamas, un dzīvi uz laukiem nevarēju iedomāties. Taču ar gadiem sapratu, ka pilsētā nav medusmaize, ka tur katram sparīgi un neatlaidīgi jācīnās par savu vietu zem saules. Uzskatu, ka cilvēka pamattiesības ir elpot, ēst un dzert, bet, ja kāds man pirms 20 gadiem būtu teicis, ka veikalā būs jāpērk ūdens, ne mūžam neticētu. Tādēļ vajag decentralizēties, un uzskatu, ka esmu galvenais decentralizētājs,» smej saimnieks. Kad bijis jaunāks, Edgara lielākā vēlēšanās bijusi uz laiku visā pasaulē atslēgt elektrību, lai cilvēki padzīvo bez tās un izbauda, ka arī tad zeme griežas un dzīvība uz zemes kūsā.
Svētiņi stāsta, ka iztiekot no tā, ko viņiem dod naturālā saimniecība. «Tiecamies būt tuvāk dabai un dabiskajam ritmam, būt saskaņā ar dabu. Cenšamies maz ko pirkt, bet, tā kā mums ir ļoti daudz draugu un paziņu, daudzas lietas iemainām no viņiem. Piemēram, mūsu dārzā aug ārstnieciskās tējas un dārzeņi, bet neaug milti un kafija, tādēļ draugi to iemaina pret mūsu produkciju. Pienu dod kaziņas, no tā taisām sviestu un krējumu, daudz ēdam dārzeņus, maizi cepam paši, gaļu neatzīstam vispār,» pastāsta Iveta.
Sēta rīb lustētājiem
Dimzēnos viesi ir allaž gaidīti un cienīti. Šeit iegriežoties arī kāzinieki, plašajā pagalmā viesu pulks no sirds var izdancoties. Šovasar savu kāzu otrajā dienā tur lustējās mūsu prezidentes dēls Kārlis Freibergs ar jauno sieviņu Lindu. Viņi Svētiņu ģimenei ir labi draugi. Edgaram ir arī savs stāsts par Jelgavas folkloras kopu «Dimzēns».
«Zinājām, ka ir tāda folkloras kopa un ļoti gribējām sadraudzēties ar viņiem. Mūs sapazīstināja Jānis un Gunta Skultes un kopā ar «dimzēniem» šeit, mūsu mājās, svinējām kolektīva desmito dzimšanas dienu un manu 35. jubileju. Tajā pašā svētdienā mūsu pulciņu kuplināja jaunlaulātā Freibergu ģimene. Pasākums izdevās lielisks,» atceras Dimzēnu saimnieks.
Lielākā vai mazākā, taču draugu pulkā ik gadu Svētiņu ģimene svin latviešu tradicionālos svētkus. Gan Iveta, gan Edgars publiskus pasākumus diezin ko neapmeklē, bet balles rīko paši. Priekšrocība esot tā, ka to viesus saimnieki varot izvēlēties paši.
Savi rituāli un tradīcijas
Kad viesi aizbraukuši, Dimzēnos atkal iestājas miers. Vai nav garlaicīgi?
«Nekad! Te taču viss jāapkopj, dārzu nedrīkst ieaudzēt nezālēs, ēkas jāuzmana, lai nesabrūk, arī «bērniņi» prasa savu. Mūsu sētā ir ļoti daudz lielu koku, kas met lapas. Darba netrūkst,» smej Edgars.
Svētiņu ģimenē ir arī savas tradīcijas, kas jāievēro. Viens no tiem ir pirtī iešana. Ik nedēļu Iveta un Edgars kurina lauku pirti un peras, talkā tiek ņemtas dažādas slotiņas, medus, ārstniecības augi. Pirti iecienījuši arī ģimenes draugi un viesi.
Interesantas lietas notiek mājas virtuvē. No jūlija līdz decembrim ik rītu tur smaržo kabači. Tos saimniece gatavo visādos veidos. Ivetas meistardarbs ir lielajā maizes krāsnī ceptā austrumnieciskā maize, kas drīzāk izskatās pēc karašas un garšo vareni labi. Savi rituāli ir arī tējas gatavošanai. Edgars stāsta, ka vienmēr ar vai bez ciemiņiem cenšas svinēt saulgriežus. Pie ģimenes tradīcijām piederas arī peldēšanās upē. Vasarā tā ir nepieciešamība, bet ziemā – aizraušanās. «Man patīk dzīvot citādi, cenšos darīt to, kas man patīk, un nedaru neko uzspiestu. Iespējams, tā ir mana jaunībā izrādītā protesta forma,» spriež Edgars.
Dimzēnu lielā vērtība ir simtgadīgie koki. Edgaram sāp sirds, ka Zemgalē tiek izcirsti meži, bet skumjas atsver labās lietas. Kad prātā sakrīt bēdīgas domas, veldzējums tiek rasts saulespuķu laukā, kas Svētiņiem dārzā bagātīgi aug un zied. Neba Ivetai un Edgaram vieniem tiek tas prieks, tur savu paradīzes dārzu atraduši arī putni, kas pēc sēkliņu maltītes ielaižas turpat upmalas koku pazarēs un pilnā kaklā vītero.
***
Svētiņu smaržīgais plācenis
Plāceņa mīklai vajadzīgi rupja maluma kviešu milti, uzsildīts piens un rapša eļļa. Visu sajauc kopā un veļ bumbiņas, no kurām veido apaļu plāceni, ko ar rulli izveltnē, mīklā var iemīcīt dažādas sēkliņas, un uz pannas cep minūti no vienas un minūti no otras puses. Gatavu lauž pa gabaliņiem un ēd.
