Pagājušās nedēļas nogale bija viena no retajām, kad nevajadzēja ar audzēkņiem doties uz sacensībām un varēju pastrādāt dārzā.
Pagājušās nedēļas nogale bija viena no retajām, kad nevajadzēja ar audzēkņiem doties uz sacensībām un varēju pastrādāt dārzā. Protams, liels notikums manā dzīvē bija pagājušās nedēļas referendums par Latvijas iestāšanos ES. Domāju, ka savu jāvārdu esam teikuši par ātru. Tas, ka mums jābūt ES, šaubu nav. Vajadzēja tikai vēl uzkrāt spēkus un tad stāties šajā ekonomiski spēcīgajā savienībā.
Abas brīvdienas, strādājot dārzā, gan pagāja kā uz adatām, jo Kazahstānas pilsētā Uraļskā Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā sambo jauniešiem startēja mans audzēknis Juris Putins. Tomēr uztraucos velti – vispirms sestdien saņēmu ziņu, ka viņš veiksmīgi nosvēries, bet svētdien vēl iepriecinošāku – Juris ierindojās augstajā trešajā vietā. Tad gan ar jaunu sparu varēju ķerties pie lāpstas.
Šādas uzvaras priecē un ļauj saprast, ka padarītais darbs nav velts. Protams, daudz sagatavošanas procesā tagad var palīdzēt Zemgales Olimpiskais centrs, kura uzmanības lokā nonākuši vairāki mūsu sporta skolas audzēkņi. Liels paldies jāsaka visiem bijušajiem cīņas sporta veidu veterāniem, bez kuru atbalsta un padoma būtu grūtāk.
Darba dienas paiet sporta skolā, kur trenēju džudistus. Jāpilda arī direktora pienākumi, kas nozīmē visu zināt un risināt gan saimnieciskos, gan pedagoģiskos jautājumus. Priecē, ka trenēties nāk daudz skolēnu. Tā mana darba diena beidzas astoņos vakarā.
Piektdien ar autobusu braucam uz Polijas galvaspilsētu Varšavu, lai piedalītos starptautiskajās sacensībās. Lidmašīnas biļetes izmaksātu pārāk dārgi, sporta skolas to nevar atļauties. Nākamās nedēļas nogalē brauksim uz sacensībām Panevēžā, vēl pēc nedēļas būs valsts meistarsacīkstes sambo meitenēm.
Valsts dzīvē mani nepatīkami pārsteidza tas, ko politiķi sarīkoja uzreiz pēc referenduma rezultātu paziņošanas. Katras valdības maiņa ietekmē arī mūsu dzīvi. Pagaidām mūsu sporta skolām šķēršļi netiek likti, tāpēc ceru, ka uz sliktu nekas nemainīsies. Protams, ar trenera 145 latu algu (pirms nodokļu nomaksāšanas) vīrietim iztikt grūti. Turklāt mums darbs sakas tad, kad skolēniem un studentiem beidzas nodarbības. Eiropā šāda jauno sportistu audzināšanas sistēma nepastāv. Tur viss balstās uz klubiem. Bet pagaidām sabiedrība un uzņēmumi pie mums nav tik bagāti, lai varētu tādus uzturēt.
