Iepazīšanās laiks: pirms trim gadiem. Vieta: brīvdabas estrāde. Notikums: vienkārši diskotēka. Situācija: pirms pēdējās dejas puisis dzird, kā meitenes sarunājas: «Nav neviena kārtīga puiša, kas varētu uzaicināt uz deju. Visi piedzērušies».
Iepazīšanās laiks: pirms trim gadiem
Vieta: brīvdabas estrāde
Notikums: vienkārši diskotēka
Situācija: pirms pēdējās dejas puisis dzird, kā meitenes sarunājas: «Nav neviena kārtīga puiša, kas varētu uzaicināt uz deju. Visi piedzērušies.» Puisī mostas spīts, un viņš vienu no lielajām runātājām uzlūdz uz deju
Galvenie varoņi: Ieva un Edgars
Toreiz Ieva un viņas draudzenes sarunājoties nebūt necerēja, ka tā varētu tikt pie kāda izdancinātāja. Jau bijis tumšs, tāpēc meitenes atļāvās runāt atklāti, nezinot, ka kāds puisis tomēr noklausās. Savukārt Edgars nospriedis, ka jāpaskatās, kas šitā izrunājas, noskatījis smukāko meiteni un lūdzis dejot, protams, arī nedomājot, ka viņu pazīšanās būs ilgāka par vienu deju.
Tā bija pēdēja deja diskotēkā, tāpēc nekāda ilgā saruna jauniešiem neiznāca, Edgars vien paguvis meitenei iedot savu vizītkarti, ar domu – ja viņai būs iepaticies, gan jau piezvanīs!
Pēc pāris dienām Ieva arī piezvanījusi. Nākamais pasākums brīvdabas estrādē – Gunāra Kalniņa koncerts – jau tika apmeklēts kopā. Pēc tā Edgars un Ieva sāka satikties arvien biežāk un biežāk.
Nu jau divus gadus viņi abi dzīvo kopā. Ne tikai dzīvo, bet, protams, arī kopā izklaidējas, piemēram, dodas kādā braucienā ar velosipēdiem vai padejot. Edgaram mūzika un dejas ir ļoti tuvas sirdij, tāpēc viņš pat nedaudz satraucies, kad neilgi pirms viņa māsas kāzām Ieva atzinusies, ka neprot dejot balles dejas, sarīkojis mājas apstākļos viņai nelielu treniņu – nolicis blakus disku atskaņotājam nelielu kaudzīti ar ierakstiem un sagatavojies uz lielo skološanu, bet sapratis, ka šoreiz meitene viņu mazliet samānījusi, jo valšus dejo pat ļoti labi. Māsas kāzās apmēram gadu pēc satikšanās Ieva pirmo reizi iepazīstināta ar Edgara vecākiem. «Deja ir abu cilvēku harmonija. Tad vārdi nav vajadzīgi – mēs izjūtam mūziku un darām to vienādi,» prāto Edgars.
Pāris kādu laiku kopā dejojuši arī tautas deju kolektīvā, tagad gan tam neatliekot laika. Savukārt to, ka Ieva viena pati varētu darboties kādā deju kolektīvā, Edgars īsti negrib. Viņam ne pārāk patīk, ja meitene dejo ar kādu citu puisi. Edgars uzskata: «Viņa ir tikai mana. Ja nav man, lai nav nevienam!»
Tā kā Ieva tikai šogad beigs ģimnāziju, pavisam nopietni par kopā dzīvošanas likumīgo pusi pāris vēl nav domājis, lai gan meitene atzīst: «Ceru, ka man šī laime paspīdēs.» Savukārt Edgars stāsta: «Vēl neko oficiāli nesolu. Jāsaglabā taču intriga, citādi nebūs interesanti!» Tieši «Ziņu» jauko mīlas stāstu, kas noslēgušies ar pāra laulībām, iespaidota, Ieva nolēmusi, ka arī viņiem jāpiedalās šajā konkursā.
Par to, kas vienam otrā visvairāk patīk, abi jaunieši ir tikuši skaidrībā. «Pirms satikos ar Ievu, jau zināju, ka gribu meiteni, ar kuru varētu pavadīt kopā ilgu laiku. Viens no nosacījumiem bija, lai viņa nav tāda, kas nespēj man uztaisīt brokastis un pamatīgas vakariņas. Es esmu audzināts tradicionāli, laikam tāpēc pilnībā piekrītu uzskatam, ka mīlestība iet caur vēderu, un man kārtīgi paēst ir patiešām svarīgi. Otrs nosacījums bija, lai meitene vispār būtu pēc dabas saimnieciska. Negribēju nekādu princesi, kas neko nemāk izdarīt! Nekā nebija – tu adīsi, taisīsi ēst un nāksi palīgā, kad man vajadzēs! Nu, nevar mūsdienās cerēt, ka vīrietis viens pats visu sapelnīs un noliks gatavu priekšā. Tādā gadījumā pasaku uzreiz: piekāp, kad man būs gadi trīsdesmit,» strikti paziņo Edgars.
Ieviņa arī esot tuvu Edgara ideālam, uzadījusi gan viņam vēl pagaidām neko nav, bet tieši pašlaik to dara, adot savam puisim siltu šalli.
Savukārt Ieva atceras, ka viņai Edgars šķitis ļoti labsirdīgs un jauks, kaut gan mamma no sākuma brīdinājusi, lai uzmanās, vai tik puisis nav kāds «biezais» un negrib meitu vienkārši izmantot. Tomēr Ieva sapratusi, ka jāklausa savai sirdsbalsij – viņai izredzētais licies gan simpātisks, gan tāds, kam var droši uzticēties. Meitene novērtē arī Edgara čaklumu, viņš uz darbiem daudz neesot jāmudina. Un vēl, kas nemaz nav mazsvarīgi, – viņš saprot humoru.
Pāris ir pārliecināts, ka abi izdarījuši pareizo izvēli, un neko mainīt viens otra raksturā negribētu. Arī saviem vecākiem attiecībās iejaukties pāris īpaši neļaujot – galu galā pašiem vien kopā jādzīvo, bet principā visi saprototies labi.
Protams, šad un tad iznākot arī pastrīdēties, bet pārsvarā par sīkumiem, ātri un īsi. Nekādas garās īgņošanās viņiem neesot iecienītas, drīzāk pāris cenšas pēc iespējas ātrāk radušos problēmu izrunāt.
