Vīnogas, kā zināms, garšo daudziem, līdz ar to no siltajām dienvidzemēm tās importē vezumiem.
Vīnogas, kā zināms, garšo daudziem, līdz ar to no siltajām dienvidzemēm tās importē vezumiem.
Nav šaubu, ka ievestās ogas ir veselīgas, taču pašu mājās audzētajām tās nestāv ne tuvu. Vismaz tā apgalvo vietējie vīnkopji, arī saldo ogu audzētājs no Jēkabpils rajona Vārnavas Evalds Pūpols, ko satiku gadskārtējā vīnogu izstādē. Reiz, pirms gadiem 30, viņam Rīgas tirgū piedāvāts nopirkt dažus vīnogu stādus. Joka pēc iegādājies. Kopš tā brīža viņš arī saslimis ar vīnkopības vīrusu.
Kā zināms, Latvijā pirmais vīnogas ieveda kāds slavens jelgavnieks vārdā Jēkabs. Viņam garšojuši smalki vīni, un tie svētīgi iedarbojušies uz tām viņa smadzeņu daivām, kurās tiek kalti komerciāli ģeniāli biznesa plāni. Runa ir, protams, par hercogu Jēkabu un viņa ideju sākt Latvijā vērienīgu vīnogu audzēšanu un vīna darīšanu.
Diemžēl vīnkopība Latvijā netika izvērsta daudz plašāk par labi zināmo Sabiles Vīna kalnu. Divdesmitā gadsimta sākumā gan Jēkaba iecere tika no jauna aktualizēta, taču pēc tam sekoja visa loģiskā nolieguma gadi. Līdz ar to vīnogu audzēšana «pārcēlās» uz piemājas dārziņiem. Taču beidzamajos desmit divpadsmit gados vīnogu audzētāji ir aktivizējušies, izmēģina arvien jaunas vīnogu šķirnes, ar vīna dārziem apstāda citādi nelietderīgo pauguru nogāzes un kaļ plānus, iztēlē redzot ainas, kad pašu audzētās vīnogas izkonkurē ievestās, līdz ar to zemniekiem paverot drošu tirgus nišu. Vēl viņi apgalvo, ka pienāks laiks, kad Latvijā audzētās vīnogas pieprasīs arī Skandināvijā, jo pie mums tās netiek miglotas un tātad ir ekoloģiski tīras. Turklāt vīnogas ir ne tikai dāsns vitamīnu avots, bet arī zāles dažādu locītavu kaišu profilaksei, jo satur vielas, kas palīdz atjaunot skrimšļus.
Izstādē Dabas muzejā bija redzami 60 šķirņu gan sīkāku, gan visai prāvu vīnogu ķekari. Zilas, sarkanas, zaļganas un dzeltenīgas ogas, kas neticīgākos mudināja pārjautāt – vai tiešām arī šie ķekari izaudzēti tepat Latvijā? Viss, ko varēja skatīt ekspozīcijā, bija pašmāju entuziastu izlolots. Tas ļauj domāt, ka Latvija, valsts, kur vīnogas dabīgos apstākļos aug vistālāk uz ziemeļiem, var kļūt par perspektīvu vīnkopības zemi. Turklāt atšķirībā, piemēram, no kviešiem, kas vislabāk padodas Zemgalē, vīnogas tiek sekmīgi audzētas visā valsts teritorijā – no Cīravas Liepājas pusē līdz pat Rēzeknei.
Beidzamajā laikā arvien populārāk kļūst vīnogas audzēt plēvju siltumnīcās. Tas nozīmē, ka vīnkopībai Latvijā nudien paveras plaši apvāršņi. Pati daba tos ir devusi, cilvēkiem atliek tikai ieguldīt zināšanas un darbu, tad augļi, tas ir, ķekari būs.
