Ideja par savu bibliotēku krietnajam un erudītajam vīram Ceronim Bīlmanim no Vilces pagasta Raudziņiem radās, pirms vēl valstī precizēja likumus par privātbibliotēku veidošanu.
Ideja par savu bibliotēku krietnajam un erudītajam vīram Ceronim Bīlmanim no Vilces pagasta Raudziņiem radās, pirms vēl valstī precizēja likumus par privātbibliotēku veidošanu. «Kamēr valdība papildināja likumu, es jau biju priekšā!» smaida Ceroņa kungs.
«Tagad, kad jau pienācis cienījams vecums (Ceroņa kungam ir 82 gadi), un mūža gals vairs nav tālu, sāku domāt kas notiks ar manām grāmatām, kad manis vairs nebūs? To liktenis ASV parasti ir bēdīgs – iespieddarbus iekrauj vienā lielā mašīnā un vienkārši aizved uz izgāztuvi. Kam tās vajadzīgas? Veca cilvēka grāmatas ir 20 – 60 gadu vecas, kas tās vairs lasīs? Īpaši tādēļ, ka ir tik daudz jaunas un modernas literatūras. Bet man palika žēl grāmatu, un iedomājos, ka varu tās atvest uz Latviju,» stāsta Ceronis. Viņš māsas lauku mājā «Raudziņi» saimnieko tikai sešus mēnešus gadā, atlikušo pusgadu pavada savās mājās ASV netālu no Vašingtonas. Turp pāri okeānam viņš dosies arī parīt, taču nākamā gada marta nogalē Amerikas latvietis atkal atgriezīsies, lai palīdzētu saimniecībā un pārliecinātos, ka Ceroņa bibliotēkai labi klājas.
«Zinu, ka te – Latvijā – mīl grāmatas un lasa. Noskaidroju, ka šeit iespieddarbi angļu valodā lielā mērā nav publiski pieejami. Un tā pamazām šopavasar radās ideja atvērt privātbibliotēku,» atceras Ceroņa kungs.
Soli pa solim
C.Bīlmanis iepriekš bija lasījis, ka dažās vietās mūsu valstī atvērtas grāmatu krātuves, uz kurām var sūtīt grāmatas, un tur tās paliks. «Tomēr šaubījos: varbūt paliks, bet varbūt ne! Paliku pie sava, ka manis atvērta cilvēkiem pieejama privātbibliotēka būtu svētīgāka. Sāku prātot, vai tas maz iespējams? Meklējot atbildi, devos uz Kultūras ministriju, kur vecākais referents bibliotēku jautājumos Jānis Turlais izskaidroja, ka nupat izdots jauns likums un saskaņā ar to drīkst eksistēt arī privātbibliotēkas, bet vēl neesot reģistrācijas formu. Viņš ieteica aiziet uz vietējo novada bibliotēku, tas ir, Jelgavas Zinātnisko bibliotēku, un aprunāties ar vadītāju. Tā arī darīju,» soli pa solītim, kā dzimusi Ceroņa bibliotēka, atstāsta C.Bīlmanis. Pagaidām tās plauktā glīti sakārtots tikai 250 grāmatu. «Bet tas ir tikai pats sākums! Ļoti patīk grāmatas, un man to ir daudz. ASV man ir viena telpa, apmēram tik liela kā šī (norāda uz istabu, kurā sarunājamies), piestūķēta pilna ar grāmatām. Tik daudz nemaz nevarēšu atsūtīt! Varbūt vēl kādas 1000, taču grāmatām ir viena problēma – tās ir smagas. Diemžēl sūtīšana maksā pēc paciņu svara. Beigās iznāk visai dārgi. Ak, viena daļa grāmatu man aizgāja bojā. Sapelēja. Biju tās nolicis šķūnītī. Domāju, ja iespieddarbus labi noslēgšu, mitrums un pelītes netiks iekšā, tomēr mitrums iekļuva.»
Bibliotēka pasaules malā
«Ceroņa bibliotēka darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas bibliotēku likumiem, un tā ir privāta bezpeļņas izglītības un informācijas iestāde,» rakstīts bibliotēkas svarīgajā dokumentā – nolikumā. Tā nav bibliotēka, uz kuru cilvēki nāks. «Grāmatu krātuve atrodas pašā leišmalē. Te ir pasaules mala, kurai var pārkrist pāri,» joko Ceroņa kungs, «bibliotēka atrodas nomalē, apmēram 35 kilometru attālumā no tuvākajām pilsētām.» Tādēļ bibliotēka darbosies elektroniski internetā. Visām Latvijas bibliotēkām datorā ir kopīgs katalogs, un arī Ceroņa kunga grāmatas būs tur iekšā. Katrs, kas vēlēsies tieši kādu no Raudziņos esošajiem iespieddarbiem, internetā to varēs atrast. Tad tai bibliotēkai, kurā būs pieprasījums pēc Ceroņa bibliotēkas grāmatas, Saldū vai Madonā, vai kur citur Latvijā, tā tiks nosūtīta. Savukārt pēc tam, kad interesents grāmatu izlasījis, to atsūtīs atpakaļ. Tā darbojas starpbibliotēku abonementa sistēma. Sūtījuma izdevumus segs Ceroņa bibliotēka. «Par kādām tēmām ir manas grāmatas? O! Tur ir filozofija, teoloģija, astronomija, drusku no daiļliteratūras. Esmu dzirdējis, ka te nav bijis iespēju par tādām tēmām lasīt un uzzināt daudz ko jaunu. Turklāt, visas manis piedāvātās grāmatas galvenokārt ir angļu valodā.»
Starp citu, Ceroņa bibliotēkas darbība izbeidzas 20 gadu pēc dibinātāja nāves, un tās fondi un inventārs pāriet Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas īpašumā.
Atklāšana, izrādās, nav zvērs
Pirms bibliotēkas atvēršanas Ceroņa kungam bija jārisina dažādi organizatoriski jautājumi. Pivātbibliotēkā obligāti jābūt direktoram ar augstāko izglītību. «Par manas bibliotēkas direktori piekrita kļūt Elejas pagasta bibliotēkas vadītāja Dace Rače. Bibliotekāre man arī ir – Elejas vidusskolas bibliotekāre Biruta Stukača.» Viņa ir C.Bīlmaņa veca paziņa un priecīga palīdzēt, gatavojot katalogus un padarot citus Ceroņa bibliotēkas darbiņus.
«Elejas bibliotēkas bibliotekāre man reiz ieminējās, ka jātaisa Ceroņa bibliotēkas atklāšana. Es prasīju, kas tas tāds ir? Vai tas ir zaķis, vai tā ir lapsa? Viņa atteica, ka ne viens, ne otrs, bet gan pasākums, kad sabrauks daudzi citi bibliotekāri un uzzinās, ka Vilces pusē ir jauka pirmā privātbibliotēka Latvijā. Taisīšu ar to atklāšanu! Rīt pulksten 13,» priecīgi paziņo Ceroņa kungs. Raudziņos jau ir gatava konferences telpa, kurā atklāšanas viesus pulcināt.
Ceroņa bibliotēkas grāmatas ar starpbibliotēku abonementa palīdzību varēs pasūtīt, tikai sākot no nākamās vasaras, jo tās vēl nav ievadītas katalogā, taču, protams, tie, kas atbrauks šurp, uzreiz varēs apskatīt iespieddarbus, iepazīt tos un palasīt. «Mīļi gaidīti ciemiņi, kas mīl grāmatas!» laipni aicina Ceronis Bīlmanis.
