Sestdien Lestenē, pulcējoties vairākiem tūkstošiem cilvēku, tika iesvētīti Otrā pasaules kara latviešu leģionāru Brāļu kapi.
Sestdien Lestenē, pulcējoties vairākiem tūkstošiem cilvēku, tika iesvētīti Otrā pasaules kara latviešu leģionāru Brāļu kapi. Arī no Jelgavas turp devās vairāki autobusi ar kādreizējiem leģionāriem, viņu tuviniekiem, politiski represēto apvienības «Staburadze», Jelgavas Latviešu biedrības un citu sabiedrisko organizāciju dalībniekiem.
Brāļu kapi ir izveidoti beidzamajos gados blakus Lestenes baznīcai agrāko kauju vietā, par ko liecina ložu pēdas dievnama sienā. Tur apglabāts apmēram tūkstotis leģionāru, kuru mirstīgās atliekas atrastas visā Kurzemes katla frontes joslā. Gar kapsētas sienu novietotas akmens plāksnes ar 11 000 kritušo un bez vēsts pazudušo leģionāru vārdiem. Leģionā kritušo apzināšanas darbs turpinās, un tiek plānots, ka uz šādām plāksnēm būs uzrakstīts ap 20 tūkstošu kritušo vārdu. Kapu iesvētīšanas dienā sienā pretī kritušo uzvārdiem tuvinieki bija sasprauduši baltas neļķes un citus ziedus, jo daudziem nav citas kapsētas, kur savējos pieminēt.
Lestenes Brāļu kapos pieminekli «Māte Latvija» veidojusi tēlniece Arta Dumpe, bet ansambli projektējis Vecumnieka arhitektu birojs – arī Jelgavā topošā Jāņa Čakstes pieminekļa autori.
Pirms ceremonijas izdevās satikt leģionāru un populāro vēsturnieku un publicistu Visvaldi Lāci. Par saviem pārdzīvojumiem viņš teica: «Par Lestenes brāļu kapu izveidošanu sākumā biju pesimists. Redzot, ar kādām grūtībām tika savākta nauda Brīvības pieminekļa atjaunošanai, nevarēju noticēt, ka kaut kas iznāks. Taču Nacionālo karavīru biedrības vadītājiem Nikolajam Romanovskim un Edgaram Skreijam izdevās gūt atbalstu gan pasaules Daugavas Vanagu organizācijā, gan daudzviet Latvijā, un tapa šis piemiņas ansamblis. Es runāju ar sievu, ka būtu laimīgs, ja pats varētu tur kopā ar saviem cīņu biedriem atdusēties. Man ir astoņdesmit gadu, un par to ir jāpadomā. 1945. gada janvārī Lestenē pie mežsarga mājām «Svilpji» izgāju savas kaujas kristības. Biju virsnieka vietnieks, un man vajadzēja vest triecienā vadu. To atcerēšos vienmēr. Es nebiju varonīgs. Dikti gribējās dzīvot. Taču pienākuma izjūta lika veikt uzdoto, un es to izpildīju.»
Pie piemiņas plāksnēm stāvēja Nacionālo bruņoto spēku karavīru godasardze. Brāļu kapus iesvētīja četru konfesiju mācītāji. Katoļus pārstāvēja Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs. Akadēmiskais koris «Latvija» Māra Sirmā vadībā izpildīja klātesošā dzejnieka, 19. divīzijas kara ziņotāja Andreja Eglīša sarakstīto un Lūcijas Garūtas komponēto kantāti «Dievs, tava zeme deg!» Valdību pārstāvēja kultūras ministre Inguna Rībena. Noliekot vainagu, viņa teica emocionālu uzrunu par mātēm, kas zina dzīvības cenu un karā zaudēja savus dēlus, par sievietēm, kas visu mūžu gaidīja no kara pārnākam savus mīļotos, par varu un lielvaru atbildību tautas priekšā. «Ziņām» ministre piebilda: «Manuprāt, Lestenes brāļu kapu, kas ir otrie lielākie Latvijā, iesvētīšana ir valsts 85. jubilejas gada nozīmīgākais kultūrvēsturiskais notikums. Ar to tiek atdots sens, nenokārtots parāds.»
Zināms, ka leģiona lietas mūsu varas vīriem ir kā karsts kartupelis mutē, jo starptautiskajai sabiedrībai ar tās stereotipiem ir ļoti grūti ieskaidrot lielas latviešu sabiedrības daļas simpātijas pret nacistiskās Vācijas karaspēka sastāvā karojušajiem tautiešiem. Tomēr šajā reizē bija klāt ne tikai ministre, bet arī Nacionālo bruņoto spēku virsniecība, eksprezidents Guntis Ulmanis, Saeimas deputāti. Kā uzsvēra vairāki runātāji, karš ir uzskatāms par pabeigtu tikai tad, kad visi kritušie ir cienīgi apbedīti, un Lestenes Brāļu kapi vedina uz domām, ka latviešiem Otrais pasaules karš būs beidzies. Vienīgi paliek neapzināti mūsu karavīru apbedījumi Krievijā, Volhovas purvos.
