Viens no šīs sezonas jaunumiem, kas vienlaikus ir labi aizmirsts vecais, ir amartierteātru dalīšana meistarības kategorijās. Augstākajai – A – grupai atbilstoši Jelgavas rajonā ir divi teātri – Ozolnieku un Zaļenieku amatierteātris.
Viens no šīs sezonas jaunumiem, kas vienlaikus ir labi aizmirsts vecais, ir amartierteātru dalīšana meistarības kategorijās. Augstākajai – A – grupai atbilstoši Jelgavas rajonā ir divi teātri – Ozolnieku un Zaļenieku amatierteātris. Kā klājas teātrim Zaļeniekos?
Šī ir Zaļenieku teātra trešā sezona Lūcijas Ņefedovas vadībā. Viņa atzīst, ka mantojumā no iepriekšējā režisora Gunta Krūmiņa saņēmusi atsaucīgu un spējīgu kolektīvu, kas augsto vērtējumu pelnījis pilnībā, taču iepriekšējos gados nav ievērota un risināta kolektīva pastāvēšanu pašos pamatos apdraudoša problēma. Aktieru kodolu veido tēlotāji krietni gados – teātrī ilgi nav ieplūdušas jaunas asinis. Tāpēc, lai Zaļeniekos teātri spēlētu arī pēc gadiem desmit, iesaistīt jaunos pēdējais laiks, atzīst režisore. Šim nolūkam viņa nolēmusi ziedot trešo sezonu. Tās jauniestudējumā Gunāra Priedes lugā «Vai mēs viņu pazīsim?» (neskaitot masu skatus) jauniešiem tikušas veselas sešas lomas.
Turpinās vienlaikus ar teātra vadības pārņemšanu sāktais režisores darbs ar dramatisko pulciņu Zaļenieku skolā, trupas papildspēku meklējumi arī vietējās arodskolas audzēkņu vidū. Ar sevišķi neatlaidīgu attieksmi izceļoties zēni: «Ja arī neiznāk, var just pamatīgu apņemšanos. Puikas teātra spēlēšanā grūtāk iesaistīt, bet, ja izdodas, vari būt pārliecināts – tas uz ilgu laiku.»
No repertuāra nav svītroti un izrādīšanu gaida abi iepriekšējie iestudējumi «Dikerpota mantinieki» un «Saulespuķes zied», un veterāni, kas piedalās jaunās izrādes mēģinājumos, jaunos uzmundrina un iedrošina. Arī viņi, uzsver režisore, grib būt Zaļenieku teātra nākotnes skatītāji.
