Šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā bija veltītas pēckara mantojumam. Jelgavas tagadējā arhitektūra veidojusies tieši šajā laikā, tāpēc liekas apbrīnojami, ka no mūsu pilsētas šajā pasākumā piedalījās tikai LLU Meža fakultātes ēka.
Šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā bija veltītas pēckara mantojumam. Jelgavas tagadējā arhitektūra veidojusies tieši šajā laikā, tāpēc liekas apbrīnojami, ka no mūsu pilsētas šajā pasākumā piedalījās tikai LLU Meža fakultātes ēka.
Kā liecina vietējie kultūras pieminekļu sargātāji, tas ir saistīts ar citu celtņu īpašnieku attieksmi – viņi negrib perspektīvā uzņemties atbildību par arhitektūras pieminekļa apsaimniekošanu. Šā gada kultūras mantojuma dienas bija veltītas padomju gadu arhitektūras un mākslas pieminekļiem, lai apzinātos to saglabāšanas nepieciešamību.
Pašlaik valsts aizsardzībā ir tikai Zinātņu akadēmijas augstceltne un Dailes teātris Rīgā. Bet, ja attālināmies no «kurjatņiku» tipa arhitektūras, arī mūsu pilsētā ir daudzas interesantas celtnes. Pieminekļu inspekcijas speciālisti līdzdalībai kultūras mantojuma dienās bija ieteikuši arī kinoteātra «Zemgale» un bijušā Dzelzceļnieku kluba ēkas, taču man kā vēsturniekam interesantas šķiet arī vairākas citas celtnes. Vismaz vietējā pieminekļa statusu būtu pelnījis pilsētas un bijušais rajona kultūras nams, kādreizējā kinoteātra «Jelgava» ēka, Zemgales apgabaltiesas nams, LLU Lauku inženieru fakultātes ēka. Varbūt arī Domes ēka? Jā, tā ir padomju monumentālās arhitektūras iezīme, ka sava laika arhitektūras īpatnības vislabāk parādījās sabiedriskajās ēkās.
Piemēram, bijušais justīcijas nams (tagad Zemgales apgabaltiesa) Akadēmijas ielā 9 ir interesants ar 70. un 80. gados plaši izmantoto būvelementu – stiklaplasta formām, kuras izgatavotas no dzelzsbetona un kuru iekšpusē bija polimēru kārta. Šādu izstrādājumu piedāvāja Jelgavas Būvmateriālu un konstrukciju rūpnīca. Tur šādus izstrādājumus izgatavoja dažādās modifikācijās pēc attiecīgās ēkas arhitekta ieceres, tāpēc tiem vajadzēja izgatavot koka modeli, kas pārklāts ar saplāksni. Tādus dzelzsbetona izstrādājumus redzam arī rūpnīcas RAF administratīvā korpusa fasādē, bet Rīgā daudz sarežģītākas formas modeļi ir administratīvās ēkas Kr.Valdemāra ielā 100 un Stradiņa Universitātes ēkas Dārza ielā fasādēs. Diemžēl šodien Zemgales apgabaltiesas ēkas portāls ir nepiedodami sabojāts ar nesamērīgo jumtu pie ieejas, kas disharmonē ar ēkas būvapjomu un tās formu.
Kultūras mantojuma dienu objektu – LLU Meža fakultātes ēku – pabeidza 1957. gadā, un tā bija pirmais no jauna uzceltais Lauksaimniecības akadēmijas mācību korpuss. Zīmīgi, ka fakultātes galvenā ieeja atrodas uz vienas ass ar «Academia Petrina», kurā 1835. gadā darbu sāka divas meža klases. Tajās apguva speciālu mežsaimniecības programmu. 1843. gadā tur izveidoja Meža nodaļu, ko vēsturnieks Henrihs Strods saista ar augstākās mežsaimniecības izglītības pirmsākumu Latvijā.
Meža fakultātes ēka pieder 50. gadu arhitektūras paraugiem, kas raksturo retrosprektīīvisma tendences. Tās sasaucas ar 18./19. gadsimta klasicisma stilu arhitektūrā. Galvenā ieeja fakultātē veidota kā portāls, kur grupētie pilastri uztur antablimentu. Šo daļu arhitekts plānojis ar savdabīgu izdomu, novietojot starp pilastriem logus. Logs atrodas arī virs ieejas durvīm, kas kopumā portāla aprises veido vieglākas un atraktīvākas.
Tā kā fakultātes un universitātes vadība atbalsta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu šai ēkai, turpmāk lielāka uzmanība jāveltī vēsturiski vērtīgo detaļu saglabāšanai. Kā atzīst bijušais fakultātes dekāns Leonards Līpiņš un tagadējais dekāns Dagnis Dubrovskis, interesantais portāls nosegts ar kādreiz populāro celtniecības materiālu poligrānu, ko tagad vajadzētu noņemt. Vēl nav remontēts pirmais stāvs un vestibils, taču skaidrs, ka ir saglabājamas un atjaunojamas vecās koka ieejas durvis, kuras studenti vēruši no ēkas pirmsākumiem. Laikam savu ēku par kultūrvēsturisku vērtību, nevis nīstās padomju okupācijas produktu mūsu pilsētā apzinās tikai Meža fakultātes vadība, par ko arī liecina līdzdalība kultūras mantojuma dienās. Lai tās ierosmi saprastu arī pārējie pēckara sabiedrisko ēku tagadējie īpašnieki!
