Rudens ienācis mūsu mājās, un tālu vairs nav laiks, kad termometra stabiņš nokritīs līdz nullei.
Rudens ienācis mūsu mājās, un tālu vairs nav laiks, kad termometra stabiņš nokritīs līdz nullei. Lai noskaidrotu, vai Jelgavas komunālie dienesti ir pienācīgi sagatavojušies jaunajai apkures sezonai, uz redakciju aicinājām pašvaldības uzņēmuma «Nekustamā īpašuma pārvalde» vadītāju Juri Vidži, kā arī maksātnespējīgās akciju sabiedrības «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums» pārvaldnieku Edgaru Līci. Veselu stundu jelgavnieki varēja viņiem uzdot jautājumus par gatavību apkures sezonai.
Kāda būs kārtība māju pieslēgšanai pie centralizētās siltumapgādes?
J.V.: Visas NĪP apsaimniekojamās mājas būs gatavas apkures sezonai līdz brīdim, kad āra gaisa temperatūra trīs diennaktis pēc kārtas nepārsniegs plus astoņus grādus. Pieslēgties jau arī tagad var jebkura NĪP apsaimniekotā māja, kas ir sagatavota apkures sezonai. Dažās vēl notiek darbi, kas tiks pabeigti tuvākajās dienās. Varu tikai pateikt, ka centralizētajai siltumapgādei pieslēgtas 294 NĪP apsaimniekotās dzīvojamās mājas.
E.L.: Iedzīvotāji kaut vai šodien ar mājas vecākā starpniecību var vērsties pie apsaimniekotāja. NĪP, saņēmis iesniegumu par pieslēgšanos centralizētajai apkurei, tālāk nodos to mums – Siltumtīklu uzņēmumam. Savukārt tas garantē, ka apkuri pieslēgs 24 stundu laikā. Līdzīga kārtība ir mājās, kurām ir citi apsaimniekotāji. Iedzīvotāji savu vēlmi izsaka nama apsaimniekotājam vai kooperatīva valdei, kas iesniegumu tālāk nodos mums.
Vai iedzīvotāji taupības nolūkos var atteikties no apkures gadījumā, ja trīs diennaktis āra gaisa temperatūra ir zemāka par plus astoņiem grādiem?
J.V.: Jau pagājušajā gadā pašvaldība nolēma, ka tas netiks atļauts. Cilvēkiem jāsaprot, ka pazemināta iekštelpu temperatūra bojā būvkonstrukcijas, caursalst ārsienas, parādās pelējums. Turklāt nekādas ekonomijas nebūs, jo neapkurināta māja atdziest, bet, lai to sasildītu, enerģijas patēriņš būs gandrīz tāds pats kā gadījumā, ja apkure tiktu pieslēgta savlaicīgi. Turklāt to nosaka arī valstī apstiprinātie sanitārie normatīvi – iekštelpās jābūt plus 18 grādiem.
Vai ir svarīgs dzīvokļu īpašnieku skaits, kam jāvēršas pie apsaimniekotāja, lai ēku pieslēgtu apkurei?
J.V.: Jau pagājušajā apkures sezonā par to runājām. Viena daļa iemītnieku gribēja siltas istabas, otra daļa varēja vēl paciesties. Tāpēc tika noteikts, ka arī te jebkurš lēmums jāpieņem ar demokrātisku vairākumu. Tādēļ ieviesa mājas vecākā institūciju, ko ievēl paši iedzīvotāji. Vecākajam jānoskaidro viņu vēlmes un pēc tam jāiet pie apsaimniekotāja. Vairumā gadījumu māju vecākie ir pietiekami apzinīgi un saprot savu atbildību. Tāpēc NĪP uzskata, ka mājas vecākais pārstāv iedzīvotāju vairākumu.
Kā notiek pieslēgšanās siltumapgādei?
J.V.: Māja apkurei tiek pieslēgta pēc akta sastādīšanas. To sastāda Siltumtīklu uzņēmuma un mājas apsaimniekotāja speciālisti, kā arī iedzīvotāju pārstāvis – mājas vecākais. Viņš pārliecinās un ar parakstu apliecina, ka ēkas siltummezgla automātika ir noregulēta pareizā režīmā. Tas izslēdz iespēju vēlāk pārmest, ka regulācija notiek, piemēram, par labu Siltumtīkliem.
Kāda ir katras procesā iesaistītās puses atbildības zona?
E.L.: Mēs esam atbildīgi par siltumtīkliem līdz mājai, kā arī par siltummezglu namā – tā tehnisko stāvokli un ieregulētajiem režīmiem.
J.V.: Apsaimniekotāja atbildībā savukārt ir visas ēkas iekšējās komunikācijas – apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas. Jāņem gan vērā, ka nama komunikāciju apsaimniekošanas izmaksas tiek segtas no naudas, ko iedzīvotāji samaksā par apsaimniekošanu un īri. Taču gadās, ka naudas pietrūkst. Šādā gadījumā NĪP ir vērsies pie vairāku māju iedzīvotājiem ar priekšlikumu apsaimniekošanas maksu palielināt, jo citādi nolietojušos komunikāciju dēļ mēs nevarētu nodrošināt visu iekšējo tīklu normālu darbību. Iedzīvotāji līdz šim šo situāciju ir sapratuši un piekrituši palielināt apsaimniekošanas maksu.
Kāpēc Jelgavā ir tik augsts apkures tarifs? Rīgā, piemēram, tas ir zemāks.
E.L.: Rīgā siltumenerģijas ražošanai izmantotās gāzes cena ir zemāka. Tas tāpēc, ka Rīga ir daudz lielāka, līdz ar to arī gāzes patēriņš ir lielāks. «Latvijas gāze» var dot lielas atlaides. Turklāt siltumenerģijas tarifu samazina arī tas, ka galvaspilsētā siltuma ražošanai izmanto koģenerācijas principu – vienlaikus tiek saražota elektroenerģija.
Kāpēc atsevišķas dzīvojamās mājas nevar iekārtot savu kurtuvi? Kāpēc pašvaldība tam pretojas? Turklāt tagad daudzas bankas piedāvā kredītus.
E.L.: Pašvaldība rūpējas par centralizētas siltumapgādes saglabāšanu. Pērn šajā sakarā tika pieņemts lēmums par tās zonējumu pilsētā. Daudzi pilsētnieki atcerēsies 1997./98. gadu, kad lielie siltumenerģijas patērētāji masveidā atslēdzās no centralizētās siltumapgādes. Pārējiem patērētājiem tarifs strauji palielinājās. Tā nebūs, ka lokālo siltuma ražošanu spēs nodrošināt visas mājas. Ko darīt, ja daļa patērētāju turpinās atslēgties? Tarifs turpinās augt. Arī tuvējās kaimiņvalstīs ir secinājuši, ka centralizētai siltumapgādei ir nākotne.
J.V.: Banku piedāvātos kredītus labāk izmantot dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai. Piemēram, nosiltinot gala sienas, sakārtojot bēniņus un jumtus, kā arī siltinot pagrabus. Tas ļautu samazināt siltuma zudumus un tātad arī siltumenerģijas patēriņu visā mājā. Tas jau drīzumā samazinātu summu, kas tagad jāmaksā par āra gaisa sildīšanu. Galu galā gāzes apgāde mūsu pilsētā ir paredzēta lietošanai sadzīvē, un komunikācijas nav domātas apkurei. Tas nozīmē, ka arī tās būs jānomaina.
Esam dzirdējuši, ka vairākās Latvijas pilsētās «Latvijas gāze» pārtraukusi gāzes piegādi, ja siltuma ražošanas uzņēmumi nespēj norēķināties par patērēto. Vai tas nedraud arī Jelgavā?
E.L.: Maksājumus par gāzi kārtojam savlaicīgi. Tas nozīmē, ka savas līgumsaistības pildām un tāda situācija, kā, piemēram, Liepājā mums nedraud.
Kā iedzīvotajiem veicies ar samaksu par apkuri?
E.L.: Gada laikā patērētāji caurmērā norēķinājušies par 90 procentiem. Vasarā maksājumi ir lielāki, jo daudzi sedz par ziemas mēnešiem iekrājušos parādus. Mūsu iedzīvotājus var iedalīt divās daļās – tie, kas norēķinās regulāri, un tā saucamie «hroniskie» nemaksātāji. Viņi savus parādus samaksā tikai pēc tiesas sprieduma. Protams, parādnieki lielā mērā ir atbildīgi arī par to, ka nevaram ieguldīt pietiekami daudz līdzekļu siltumtīklu atjaunošanā un modernizācijā. Īpaši tas sakāms par Pārlielupi.
Kā Siltumtīklu uzņēmums ir sagatavojies jaunajai apkures sezonai?
E.L.: Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, veicām siltumtīklu rekonstrukciju un jaunu tīklu izbūvi aptuveni 1,4 kilometros. Likvidējām centrālo siltumpunktu Pasta ielā 33, tāpēc oktobrī un novembrī uzstādīsim 38 individuālos siltummezglus RAF masīva mājās. Turklāt šajā laikā siltumpiegāde iedzīvotājiem netiks traucēta. Atlikušos četrus centrālos siltumpunktus Pārlielupē, Stacijas un Aspazijas ielā likvidēsim tuvāko gadu laikā. Vasarā gandrīz 350 mājās veicām siltummezglu profilakses darbus, sakārtojām septiņas katlumājas.
Prieks, ka šogad mūsu pakalpojumus izmantos vairāki jauni lielie patērētāji – «Citymarket» veikals, bijušais kinoteātris «Zemgale», SIA «Berling» noliktavu angāri.
