Lai arī kādi ceļi izbraukti vai neizbraukti vasarā, rudens lapu laikā tie visbiežāk ved uz Siguldu.
Lai arī kādi ceļi izbraukti vai neizbraukti vasarā, rudens lapu laikā tie visbiežāk ved uz Siguldu. Šoruden tiem, kas dodas skatīt dabas krāšņoto Gaujas senleju, ir vērts ne vien pacelt acis uz lepno Turaidas pili, bet arī uzkāpt kalnā, lai ielūkotos viduslaikos.
Apmeklētāju iemīļotākajā Turaidas muzejrezervāta apskates objektā – viduslaiku pilī – atvērtas jaunas ekspozīcijas. Tās tapušas visās restaurētajās pils ēkās: galvenajā tornī, rietumu korpusā, lielajā pusapaļajā tornī un torņveidīgajā dienvidu korpusā. Ekspozīciju izveide ir daļa no Turaidas muzejrezervāta apjomīgā projekta «Viduslaiki Latvijā. Turaidas pils», kas iepazīstinās ar viduslaiku norisēm Latvijā Eiropas kontekstā.
Pils stāv stabili
Sabiedrību pēdējā pusotra gada laikā vairākas reizes satraukuši zemes noslīdējumi Turaidas pilskalnā. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne atzīst, ka satraukuma pilns periods tas ir bijis arī muzejrezervāta speciālistiem, uzliekot papildu pienākumus. Taču tagad pēc daudzu speciālistu pētījumiem un kopīga darba direktore ar pārliecību apgalvo: pils stāv stabili un droši.
Veidojot meliorācijas sistēmu, ir norobežoti un tajā ievadīti visi nogāzes avoti. Veikta meliorācija arī pilī, lai ūdens netecētu uz pakrasti, bet gan uz upīti austrumu pusē. Nogāze noslīdējumu vietās pašlaik tiek nostiprināta ar akmeņu krāvumiem.
Pēdējo nelielo zemes noslīdējumu šāgada septembrī, kad atkal uz īsu brīdi tika slēgts ceļš Sigulda – Turaida, direktore skaidro ar dabas izprovocētu kļūmi darba procesā. «Noslīdenī tika izņemti celmi, radās pārkare, uznāca lietus, kas divas dienas neļāva strādāt, un zeme noslīdēja uz ceļa.»
Protams, dabas stihija dara savu, un muzejrezervāta direktore zina teikt, ka Gaujas senlejā pagājušajā gadā noslīdeņi bijuši 36 vietās. «Cilvēkam grūti iejaukties, bet jācenšas izprast cēloņus un rīkoties uzmanīgi,» Anna Jurkāne atzīst, ka no norisēm, kas varēja apdraudēt pils pastāvēšanu, faktiski bijis arī savs labums – situācijas izpētes darbos iesaistījušies daudzi speciālisti, bijis gan valsts, gan entuziastu, gan visas sabiedrības atbalsts.
Stāsts par dzīvi Turaidā
Tomēr visu šo laiku muzejrezervāta speciālisti ir arī strādājuši, lai ko jaunu parādītu un pavēstītu apmeklētājiem. «Muzeja darbinieki cenšas iedzīvināt stāstu par dzīvi Turaidā tūkstoš gadu laikā. Vairāk nekā 25 gadus teritorijā norisinās arheoloģiskās izpētes darbi, un šajā laikā atrasti gandrīz četrarpus tūkstoši senlietu. Mūsu darbs ir parādīt, kā ar tām saistās stāsts par lībieti, latvieti un svešzemnieku šajā vietā,» saka Anna Jurkāne. 41 hektāra platībā tagad izvietojies 31 apskates objekts – katrs ar savu vēstījumu. Daudz domāts par pils kā viduslaiku pieminekļa eksponēšanu. 25. septembrī ar priecīgu satraukumu tika atklātas apskatei pilī iekārtotās jaunās ekspozīcijas.
«Tagad jau ar pilnu pārliecību varam teikt, ka pils stabilitāte nav apdraudēta, un apmeklētājiem varam atvērt arī tās rietumu daļu, par kuras drošību vēl nesen pārdzīvojām,» preses konferencē žurnālistiem pavēstīja muzejrezervāta direktore, paužot gandarījumu arī par Kultūrkapitāla fonda finansiāli atbalstīto un tikko klajā nākušo Turaidas pils arheoloģiskās izpētes ekspedīcijas vadītāja vēstures zinātņu doktora Jāņa Graudoņa grāmatu divos sējumos «Turaidas pils».
Būves kā ekspozīciju sastāvdaļa
Ekspozīcijas ir muzeja seja uz daudziem gadiem, un Latvijas Vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, apsveicot kolēģus priecīgā notikuma dienā, izteica atzinību, ka šo seju izdevies veidot ar vaibstiem, kas ir moderni pašlaik un būs tādi arī pēc desmit gadiem.
Pēc uzvaras konkursā pils ekspozīciju mākslinieciskais risinājums tika uzticēts «Mākslas fabrikai Nr.7». Mākslinieks Ģirts Baranovskis gan bilst, ka viņš tikai ar māksliniecisku skatu pielicis punktu garajai darbu ķēdei, tomēr atzīst, ka tas nav nācis vienkārši. «Mākslinieks, protams, grib pašapliecināties, bet šeit viss ir jāpakļauj pašam piemineklim, pils dominantei.» Eksponējamo priekšmetu izvietošanai veidotas īpaši sašaurinātas vertikālas vitrīnas, meklēts laika zoba saēsts metāls, izmantots īpaši apstrādāts koks. Kā muzejrezervāta darbinieki, tā citi speciālisti vērtē, ka «Mākslas fabrikai Nr.7» tas ir izdevies, un A.Jurkāne cer uz turpmāku sadarbību ekspozīcijas veidošanas nākamajā kārtā.
Turaidas pils arhitekte Ināra Caunīte savukārt atzīmē, ka mainās kultūras pieminekļa loma muzeja ekspozīcijā. «Līdz šim pils bija vairāk kā patvērums ekspozīcijām, bet tagad tā kļūst par ekspozīciju sastāvdaļu. Jaunā ekspozīcija respektē pils celtņu oriģinālās virsmas, milzīgie stendi neaizsedz to, kas saglabājies no sendienām,» ar gandarījumu secina arhitekte.
Pils telpu restaurācijā sevišķi svarīgs ir tradicionālo būvmateriālu pielietojums, kas izceļ ēkas kā viduslaiku pieminekļa vērtību. Tādēļ pirmajā darbu posmā likvidēti iepriekš izmantotais cements un apmetums, ūdens emulsijas krāsas, lai pēc tam atgrieztos pie kaļķa javām un krāsām. Protams, strādāt ar tām bijis daudz grūtāk nekā ar mūsdienās reklamētiem materiāliem, taču restauratori ir stažējušies radošās darbnīcās gan Latvijā, gan ārzemēs, un arhitekte ar prieku vērtē, ka darbs ir izdevies. «Sienas daudz labāk elpo. Arī būvmateriāli ir ieguvuši respektablu vietu šajā ekspozīcijā,» tas arhitektei ir patīkami, un nu viņa spriež, ka gribētu piedzīvot arī brīdi, kad «muzejificēts» tiktu pats restaurācijas process – apmeklētāji varētu vērot, kā tiek dzēsta kaļķa java, kā strādā restaurators.
***
Jā gan – jauno ekspozīciju atklāšanas dienā muzejrezervāta darbinieki un citi ar šīs vēstures vērtības saglabāšanu saistītie speciālisti jau sprieda par nākotnes iecerēm. Ir apņēmība nākamajā pavasarī apmeklētāju vērtējumam nodot vēl jaunas ekspozīcijas lielajā pusapaļajā tornī. Bet mums, aplūkojot jau paveikto, ir iespēja pārliecināties, kas Turaidas muzejniekiem un viņu palīgiem pa spēkam.
Ekspozīciju tematika ir daudzveidīga jo daudzveidīga, un interesanta ir arī pils vēsture no 1214. gada, kad sākta tās kā cietokšņa būvniecība. No arheologu atrastajiem senlietu tūkstošiem izvēlētas pilij raksturīgākās. Eksponātu izvietojums saturiski piemērots ļoti dažādai auditorijai – no skolēniem, kas iztēlē varēs izdzīvot pils varenības laikus, līdz speciālistiem, kas varbūt vēlēsies salīdzināt tās pusapaļo torni ar citās pilīs sastopamajām šāda veida būvēm.
