Pēc darba cēliena bites nāk stropā, pirmās no rīta atkal ziedos iet.
Pēc darba cēliena
bites nāk stropā, pirmās no rīta
atkal ziedos iet.
Tā nu arī jūs,
sanākuši kopā,
Te, kur pie Lielupes
jūsu jaunība zied.
Tās ir rindas no dzejnieka Jāņa Sirmbārža veltījuma Jelgavas Pedagoģiskās skolas absolventu 1981. gada salidojuma dalībniekiem. Šo dzejoli dzejnieks nolasīja arī 4. oktobrī Jelgavas Valsts skolotāju institūta un Jelgavas Pedagoģiskās skolas salidojumā bijušajā skolotāju institūta ēkā Svētes ielā.
Zāle bija pārpildīta. Svecītes kāpnēs, romantiskas ziedu bultas… Tā nav nostalģija, tā ir vēlēšanās pēc gadiem atkal ieskatīties sen neredzētās acīs. «Mūsu paliek mazāk, mums daudziem ir sirmas galvas, bet vēl varam daudz ko izdarīt,» salidojuma atklāšanā teica kopā sanākšanas idejas autors Zinātņu akadēmijas Goda loceklis Valdis Jākobsons. «Vēl 35 Jelgavas Skolotāju institūta absolventi ir mūsu vidū,» teica institūta 1942. gada absolvents Vilmārs Vītiņš. Pirmajā rindā sēž bijušais skolotājs, vēlāk arhitekts Tālivaldis Pavārs. Ja slimība nebūtu traucējusi, viņam blakus droši vien būtu arī rosīgais Jelgavas rajona skolotājs Vladislavs Stafeckis. Savu veltījumu atsūtījusi 1930. gada absolvente Vera Stūrīte – Gauja. Vēl varēja satikt Jelgavas skolotāju institūta paraugpamatskolas audzēkņus. Apsveikumu saņēmām no Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas dzīvesbiedra Imanta Freiberga. Viņš 1944. gadā tur pabeidzis 3. klasi. Mākslas karaliene Elza Radziņa, Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, muzikologs Oļģerts Grāvītis – gara ir apsveicēju rinda.
Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja profesore Baiba Rivža teic, ka labestības un sirsnības aura, ko šajā ēkā iedēstījuši iepriekšējo pedagoģisko mācību iestāžu audzēkņi, nāk līdzi mūsdienās. To uzver arī Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš: «Var nojaukt ēkas, bet nevar nojaukt garu, ko tās nes.» Latvijas ZA īstenais loceklis doktors Viktors Hausmanis raksturo latvisko augstās kultūras gaisotni, kas valdījusi institūtā. Viņš citē teoloģijas pasniedzēju prāvestu Jēkabu Ķullīti: «Tur valdīja veselīgs nacionālais gars.» Tas sākās no Jēkaba Mediņa ērģelēm rīta lūgšanā, turpinājās izcilo skolotāju stundās un beidzās institūta pēdējā direktora Ernesta Aistera gaišumā.
Skolotāji Pēteris Bušs, Fricis Lazda skolotāju institūta augsto morālo gaisotni pārnesa Jelgavas Pedagoģiskajā skolā. Viņiem piepulcējās direktors un fiziķis Vilis Kalējs, audzēkņu mīlētie Arvīds Salmiņš, Laimonis Janaus, Marija Līce, vēlāk Aina Dille – Sila. Dabas zinātnieks un ķīmiķis Pēteris Gustavs skolā piedzīvoja to brīdi, kad viņu 1949. gada 25. martā arestēja ķīmijas kabinetā. Viņš Latviju vairs neredzēja.
Meklēti, tīši un netīši satiekamies ar skolasbiedriem, cilājam savu bagāto atmiņu pūru. Tajā labs palīgs būs žurnālista Oskara Gerta buklets par mūsu skolu vēsturi «Pie saviem avotiem, pie savām saknēm». To mums neaizmirst nekad.
Baiba Rivža rosināja ar šo salidojumu sākt jaunu tradīciju un pēc pieciem gadiem atkal tikties šajā namā. Organizatore Daina Kukele bija tik enerģiska un rosīga, droši vien viņa to ņems vērā.
