Cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem tagad ir gada darbīgākais un svarīgākais laiks. Fabrikas tīko iepirkt daudz kvalitatīvu cukurbiešu, bet zemnieki – tādas veiksmīgi novākt.
Cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem tagad ir gada darbīgākais un svarīgākais laiks. Fabrikas tīko iepirkt daudz kvalitatīvu cukurbiešu, bet zemnieki – tādas veiksmīgi novākt. Nevar nepieminēt, ka ikgadējie biešu laiki nāk arī ar savām problēmām.
Jelgavas Cukurfabrika jauno biešu ražu sāka pieņemt septembra otrajā dekādē, kad arī parādījās pirmās ar bietēm piekrautās smagās automašīnas uzņēmuma teritorijā. Ar visiem piegādātājiem fabrikai noslēgts līgums, tā ka katrs saimnieks zina, kad un cik saldo sakņu viņam jāpiegādā.
Ved bietes un… mālus
Taču pats piegādes process nemaz nav tik vienkāršs un «nevainīgs», tas galvassāpes sagādā Latvijas Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes Jelgavas nodaļas darbiniekiem. Uz autoceļiem cukurbiešu pārvadātāji atstāj mālzemes sanesumus, kas slapjā laikā ir slideni kā ledus un apdraud satiksmes drošību. Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Izolda Liepa šonedēļ plāno apbraukāt mūsu rajonu un novērtēt situāciju uz ceļiem. Darba gadu pieredze rāda, ka allaž visvairāk cukurbiešu pārvadātāju atstāto pēdu ir Glūdas, Zaļenieku, Jaunsvirlaukas, Vircavas, Platones un nedaudz Līvbērzes pagastā, kur arī ir visvairāk biešu lauku.
«Cīņa ar cukurbiešu vedējiem vēl nav sākusies. Neviens braucējs par māla sanesumiem uz ceļa nav sūdzējies. Taču pērn bija visādi gadījumi,» stāsta I.Liepa. Viņa vēlreiz atgādina, ka māli, kas ar smago automašīnu riteņiem sanesti uz brauktuvēm, ir savlaicīgi jānotīra pašiem cukurbiešu vedējiem. Ja tas uzreiz nav iespējams, bīstamajā ceļa posmā obligāti jāuzliek brīdinājuma zīmes, kas vēsta, ka ceļš tur ir slidens, uz tā notiek darbs, kā arī jāuzstāda ātrumu ierobežojoša zīme abās ceļa pusēs.
«Daudzi lauku saimnieki, būdami apzinīgi un izdarīgi, tiešām savāca uz ceļiem atvestos māla sanesumus. Īpaši var uzteikt Glūdas ļaudis. Taču daudzviet ceļu piesārņojumam neviens nepievērsa uzmanību,» atceras I.Liepa. Viņa teic, ka pagaidām vēl Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes Jelgavas nodaļas darbinieki nav izmantojuši savas tiesības sodīt bezrūpīgos biešu vedējus, taču «laikam vajadzēs sākt. Mūsu nodaļai arī ar līdzekļiem ir tā pašvaki. Bet varbūt biešu vedēji būs labojušies…»
Māla sanesumi ne tikai ceļu pārvērš slidotavā, bet arī pamatīgi to bojā, jo, stumjot nost lauka zemi, neizbēgami nošķūrē grantētā seguma kārtiņu. Pēc lietus zemes ceļš ātrāk kļūst bedrains un ar iesēdumiem.
Katrā gadījumā uz nakti, kad autovadītājiem jau tā redzamība ir ierobežota, atstāt nenotīrītu ceļa braucamo daļu ir aizliegts. «Mēs to uzraudzīsim,» uzsver I.Liepa.
Zemnieki čakli strādā
Aizvadītās darba nedēļas beigās Jelgavas Cukurfabrikai zemnieki, ar kuriem pavasarī tika noslēgti līgumi, jau piegādājuši 70 000 tonnu sakņu. Atgādinām, ka šogad uzņēmums plānojis pavisam iepirkt 312 000 tonnu cukurbiešu. Kā norāda Cukurfabrikas agronome Ingrīda Grantiņa, no 1. oktobra cukura daudzums bietēs ir 16 procentu, kas arī ir noteiktais bāzes skaitlis. Vairums augkopju novāc ap 40 tonnu cukurbiešu no hektāra, un tas ir labs rādītājs. Par tonnu fabrika maksā 18,80 latu, taču, pieskaitot vēl klāt piemaksas, iznākot ap 20 latu. «Zemnieki ar to ir apmierināti, ja reiz noslēguši ar mums līgumus,» spriež I.Grantiņa.
Par šā gada izaudzēto cukurbiešu ražu jautājām arī mūsu rajona lauksaimniekiem.
Raimonds Pokulis, Glūdas pagasta SIA «Daile – Agro» direktors:
Cukurbietes vācam kādas divas nedēļas un darbu turpināsim vismaz līdz 25. oktobrim. Saknes audzējam 180 hektāros un tās vedam nodot Jelgavas Cukurfabrikai. Cukurbietēm šis ir labs gads, «Daile – Agro» šīs kultūras raža ir tāda kā visiem – 40 tonnu no hektāra, un cukura daudzums bietēs – no 15,9 līdz 16,9 procentiem.
Pagaidām viss ir kārtībā, ja uznāktu mīnus 10 līdz 15 grādu sals, tad tas būtu par traku, bet tagad, par laimi, laika apstākļi cukurbiešu audzētājus atbalsta.
Gundars Liepa, Sidrabenes pagasta zemnieku saimniecības «Liepziedi» vadītājs:
Esam novākuši jau 500 tonnu cukurbiešu un tās nogādājuši Jelgavas Cukurfabrikā. Liepziedos saldās saknes aug 45 hektāros. Ja salīdzina ar graudiem, šis ir īsts, normāls cukurbiešu gads. Mūsu laukos neaug tieši cukura šķirnes, tādēļ pagaidām cukura daudzums bietēs ir gandrīz 16 procentu, taču pieļauju iespēju, ka tas vēl celsies.
Cukurfabrikas noteiktā iepirkuma cena (18,80 latu) ir tas slieksnis, kad jau ir vērts riskēt audzēt cukurbietes un ieguldīt naudu zemē. Pirms apmēram pieciem gadiem audzēt šo kultūru bija vēl izdevīgāk, jo par tonnu maksāja pat 22 latus. Kaut gan cukurbietes ir viena no ienesīgākajām un izdevīgākajām kultūrām mūsdienās, tomēr uzskatu, ka pirkt jaunu tehniku, piemēram, cukurbiešu kombainu, ja bietes audzē ap 50 hektāru platībā, ir risks. Graudkopībā ieguldījums nav vajadzīgs tik liels. Ja gadās neražas gads kā šis, beigās tomēr var izķepuroties, bet biešu audzētāju ieguldījums ir trīs reizes lielāks. Dārgāka ir tehnika, sēkla un arī pati audzēšanas tehnoloģija. Ja kas notiek ar cukurbietēm, zaudējumi ir 500 – 600 latu (pieskaitot tehnikas amortizāciju) hektārā, bet graudaugiem – ap 200 latu. Par laimi, šis ir labs gads cukurbietēm, un tas atsver lietavu un vēja dēļ radušos zaudējumus graudkopībā. Interesanti, ka pērn bija laba peļņa ar graudiem, bet ar cukurbietēm – mazāka. Katrs gads nāk ar kaut ko jaunu. Ir prieki, ir vilšanās, bet virs ūdens jāturas!
Prieks cukurfabrikām
Lai novērstu masveidīgu lēta cukura ieplūšanu Latvijā no Igaunijas, Saeima jau septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā «Par muitas nodokli». Šā likuma normai, kas paredz, ka privātpersonai, nemaksājot muitas nodokli, Latvijā atļauts ievest cukuru 15 latu vērtībā, nu klāt ir pievienots, ka viena privātpersona Latvijā var ievest ne vairāk par trīs kilogramiem cukura.
Lētā, subsidētā cukura ievešana mūsu valstī no Igaunijas lielos apjomos kļuva iespējama, jo 1. septembrī spēkā stājās izmaiņas normatīvajos aktos. Spēku zaudēja norma, kas privātpersonai ļāva Latvijā ievest tikai trīs kilogramus salduma, bet bija noteikta muitas vērtība 15 latu apmērā, par kādu vienai privātpersonai valstī atļauts ievest cukuru. Ar šā regulējuma stāšanos spēkā, pēc lauksaimnieku teiktā, vienā piegājienā privātpersona varēja Latvijā no Igaunijas ievest pusotru maisu jeb 75 kilogramus cukura, tādējādi vienā diennaktī valstī ieplūda 30 tonnu saldās vielas.
Akciju sabiedrības «Liepājas Cukurfabrika» ģenerāldirektore Valija Zabe aģentūrai LETA sacījusi, ka līdz ar jaunajiem grozījumiem minētajā likumā lētais cukurs Latvijā no Igaunijas vairs netiks ievests tik lielos apjomos kā līdz šim. «Trīs kilogramu dēļ cilvēks neskries divdesmit reižu pāri robežai. Ja arī skries, tad vairs ne ar maisiem, kā tas bija līdz šim.»
