Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas inspektori kampaņā pārbaudīja darba vides iekšējo uzraudzību 36 kokapstrādes un 26 autoapkopes uzņēmumos.
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas inspektori kampaņā pārbaudīja darba vides iekšējo uzraudzību 36 kokapstrādes un 26 autoapkopes uzņēmumos.
Šīs nozares par mērķi izraudzītas lielā nelaimes gadījumu skaita dēļ. Savā apkalpes zonā Zemgales darba inspektori šogad deviņos mēnešos reģistrējuši 67 nelaimes gadījumus; 15 no tiem strādājošie guvuši smagus miesas bojājumus, bet trīs cilvēki gājuši bojā. Tostarp kokapstrādē šogad notikuši 11 nelaimes gadījumi, četros no tiem gūti smagi miesas bojājumi, viens darbinieks gājis bojā. Autoapkopes uzņēmumos Zemgalē šogad nelaimes gadījumi nav reģistrēti. Kā liecina VDI statistika, valstī nelaimes gadījumos pērn cieta 1 309 darbinieki, 183 strādājošie guva smagas traumas, 52 gāja bojā. Galvenie nelaimes gadījumu cēloņi ir drošības instrukciju neievērošana, slikta darba organizācija un ar to saistītie trūkumi, neapmierinoši darba apstākļi darbavietā.
Darba videi seko, bet nepietiekami
SIA «Ritums» bāzē Ozolniekos remontē auto, bet firma «Anglo Baltic» atjauno un realizē riepas, veic starptautiskos autopārvadājumus. Rudens pusē «Ritums» pievērsies jaunai jomai un izveidojis Ozolniekos ūdensslēpošanas trasi. Kopumā nodarbināts ap 50 darbinieku. Uzņēmumā 2000. gadā veikti trokšņu, apgaismojuma un putekļu mērījumi. Ir savs darba aizsardzības speciālists. Paralēli darba aizsardzībai Edgars Skulte tirgo «Valtra» markas traktortehniku. Taču tas ļaujot atlicināt laiku arī darba aizsardzībai.
Uzņēmumā ir izstrādātas darba instrukcijas, strādājošie izgājuši individuālu apmācību darba aizsardzības, ugunsdrošības, pirmās palīdzības sniegšanas jautājumos. Ir arī aptieciņas. Ieviests uzņēmumā izmantoto iekārtu un darbarīku uzskaites žurnāls, kur atspoguļots to faktiskais stāvoklis un atbildīgais par katru iekārtu un instrumentu. VDI pēdējo reizi «Ritumu» apmeklējusi pavasarī. Uzņēmuma direktors Ilmārs Rudzutaks apliecina, ka viņš kā darba devējs nav ieinteresēts, lai pie viņiem atrastu riskus, kas izraisītu nelaimes gadījumus, profesionālās un cita veida slimības. Darbiniekiem ir nodrošinātas ģērbtuves un dušas. E.Skulte atzīst, ka salīdzinājumā ar virkni citu autoservisu par drošiem darba apstākļiem pie viņiem gādā. Ziemā remonttelpās ir nodrošināta apkure. Un «Ritumā» nav noticis neviens nelaimes gadījums. Arī tas liecina par darba kultūru un aizsardzības līmeni.
Diemžēl remonttelpu apskate liecina, ka ikdienā ne viss atbilst prasībām. Virpai pie rotējošās daļas trūkst nožogojuma, arī rokas frēzei nav aizsarga. Darbinieki šādās reizēs parasti teic, ka, uzliekot aizsargu, nav iespējams redzēt griežamo virsmu. Bet arī nelaimes gadījumu risks ir daudzkārt lielāks. Piemēram, uzņēmumā «Slokas celtnieks» pērn strādnieks ar frēzi iezāģēja sev kājā.
Pie riepu atjaunošanas ceha izlikts brīdinājums, kas nepiederošām personām telpās aizliedz ieiet. Tas arī tiek ievērots. Pie frēzes uzstādīts putekļu nosūcējs. Taču maska strādājošajiem ļautu sevi pasargāt arī no ķīmiskiem savienojumiem, kas rodas, apstrādājot riepu gumiju. Savukārt autoservisa daļā acīmredzot papildus darbinieku instruktāžai vairāk jādomā arī par automašīnu saimnieku un citu teritorijā nonākušo instruēšanu.
Lai gan uzņēmumā darba aizsardzībā dokumentālā puse instrukciju un uzskaites līmenī ir daudzmaz sakārtota, tomēr pilnīgas izpratnes par to, kas ir darba vides iekšējā uzraudzība, risku noteikšana uzņēmuma direktoram I.Rudzutakam un E.Skultem nav. Pārsvarā tā saistās tikai ar to, lai darbinieks negūtu traumu. Patiesībā tas ir daudz plašāks jēdziens. V.Dūms, nododams informatīvos materiālus, skaidro, ka darba vides uzraudzība nozīmē tagadējo un iespējamo risku noskaidrošanu katrā darba vietā un katram darbiniekam. Pēc izvērtēšanas sastādāms darba vietu saraksts, kur darbinieki pakļauti riskam un atbilstoši finansiālajām iespējām – pasākumu plāns to novēršanai. VDI ar uzņēmuma vadību vienojas, ka darba aizsardzības speciālists ieradīsies iestādē, lai saņemtu nepieciešamo metodiku un pēc tam izlemtu, vai darba vides uzraudzības pasākumus pilnā apjomā veiks pašu spēkiem vai arī izmantos firmas pakalpojumus, kas specializējusies šajā jomā. Turklāt visiem elektroinstrumentiem nepieciešama inventarizācija. Trūkumu novēršanai tiek doti trīs mēneši.
Pēkšņi visi pazūd un durvis ir ciet
Firmā «Konstants» Ozolniekos kampaņas dalībniekus sagaidīja rosība pie remontdarbnīcām. Bet pēc nelielas uzturēšanās birojā visas durvis, izņemot riepu montāžas nodalījumu, bija slēgtas un neviena teritorijas pārzinātāja arī nebija. Nākamajā dienā uzņēmuma direktors Ēriks Krūmiņš VDI skaidroja, ka ar remontdarbnīcu firmai nav nekāda sakara – telpas ir iznomātas citām personām. Taču VDI par tām nekas nav zināms un šajā gadījumā iznomātāja pienākums ir līgumā iekļaut normu, ka nomnieks ir atbildīgs par savas uzņēmējdarbības oficiālu noformēšanu.
Arī SIA «Latvānis plus» gaterī Ozolnieku novada Pēterniekos strādnieki teic, ka nekāda īsta darba todien nebūšot. Acīmredzot arī tur saimnieki domā, ka notiks kompleksā pārbaude. Taču šoreiz VDI uzmanību vērš vienīgi uz darba vides uzraudzību.
Ar iekārtu atjaunošanu nepietiks
«Latvānis plus» ir Latvijai tipisks kokapstrādes uzņēmums ar 20 strādājošajiem. Taču tieši mazajos un vidējos šīs nozares uzņēmumos ir visvairāk problēmu. Firmā par darba aizsardzību atbild Andris Zaķevics, taču nekas daudz darba vides uzraudzībā nav darīts. Riski nav izvērtēti, un līdz ar to arī nav riskam pakļauto darbinieku uzskaitījuma un riska novēršanas pasākumu plāna.
Gaterī tikai divi no apmēram duča strādājošo izmanto austiņas trokšņu slāpēšanai. Kāds darbinieks uz jautājumu, kāpēc strādā bez austiņām un pakļauj sevi riskam palikt kurls, teic, ka pagaidām viņš par dzirdi nesūdzoties. Kad sāksies sūdzības, var izrādīties par vēlu…
Firmas direktors Agris Klāviņš stāsta, ka pašlaik lielākā uzmanība tiekot veltīta veco iekārtu nomainīšanai pret jaunām, telfers esot jau uzstādīts. Atzinīgi novērtēdams iekārtu nomaiņu, V.Dūms norāda, ka vienlaikus jārisina trokšņu un ventilācijas jautājumi, lai mazinātu koksnes putekļu ietekmi. Firmai līdztekus plašākiem paskaidrojumiem par darba vides uzraudzību un ar to saistītām procedūrām tiek arī videokasete par darba aizsardzības aktualitātēm kokapstrādē, kur gan nezin kāpēc novārtā palikusi sāpīgākā – elektroinstrumentu nožogojuma – problēma. Tā kā darāmā ir vairāk, «Latvānim plus» trūkumu novēršanai tiek doti četri mēneši.
Zemgalē pārbauda 62 uzņēmumus
Kopumā divās kampaņas dienās Zemgales Valsts reģionālās darba inspekcijas inspektori stingri pārbaudīja darba vides iekšējo uzraudzību 36 kokapstrādes un 26 autoapkopes uzņēmumos, kur nodarbināti 1 582 strādājošie. Vidēji viens inspektors divās dienās pārbaudījis 6,2 uzņēmumus. Parasti kompleksajās pārbaudēs inspektori uzņēmumā pavadot vismaz pusi dienas. Valstī pārlūkoti 303 kokapstrādes un 212 autoapkopes uzņēmumi ar 21 856 darbiniekiem. Darba vides iekšējās uzraudzības plāna Zemgalē nebija 23 autoapkopes un 28 kokapstrādes uzņēmumos jeb attiecīgi 88 un 78 procentos. Valstī tas pagaidām ignorēts 67 procentos autoapkopes un 53 procentos kokapstrādes uzņēmumu.
Darba vietu, kurās pastāv risks, saraksta Zemgalē nav 58 procentos kokapstrādes un 92 procentos autoapkopes uzņēmumu. Vidēji valstī tā nav attiecīgi 50 un 64 procentos uzņēmumu. Darba vietu un profesiju saraksta, kur nodarbinātie pakļauti īpašam riskam, Zemgalē nav 61 procentā kokapstrādes un 24 procentos autoapkopes uzņēmumu. Valstī to trūkst attiecīgi 46 un 55 procentos uzņēmumu. Darba aizsardzības speciālists atbilstoši Darba aizsardzības likuma prasībām Zemgalē norīkots 72 procentos kokapstrādes un 69 procentos autoapkopes uzņēmumu. Valstī šie rādītāji ir attiecīgi 79 un 62 procenti.
Labvēlību, iespējams, nomainīs sodi
Šogad deviņos mēnešos no Zemgalē pārbaudītajiem 52 kokapstrādes uzņēmumiem risku izvērtējuši 16 darba devēji. No 170 pārbaudītajiem citu nozaru uzņēmumiem izvērtēti 39, bet 77 procenti par to nav likušies ne zinis. V.Dūms situāciju vērtē kā kritisku – divās trešdaļās uzņēmumu darba vides uzraudzībā nav nekā. To vidū daudz ir uzņēmumu, kur ir savs darba aizsardzības speciālists. Tiesa, daudzviet viņu zināšanu un kompetences līmenis ir nepietiekams. Bet tas nav attaisnojums prasību ignorēšanai.
«Šos nepilnus divus gadus, kamēr Ministru kabineta noteikumi ir spēkā, darba devējus esam mācījuši un konsultējuši, pārbaudēs izturējušies labvēlīgi pret trūkumiem darba vides uzraudzībā. Bet acīmredzot uzņēmumi nemaz negrib īsti šīs prasības ievērot un «spļauj» tām virsū. Iespējams, turpmāk vairs nebūsim labvēlīgi noskaņoti un sāksim sodīt,» sola V.Dūms. Zemgalē darba inspektori vēl turpina apkopot redzēto un līdz oktobra vidum izstrādās priekšlikumus turpmākajam darbam darba vides uzraudzībā.
VDI direktora vietnieks Armīns Bukavs uzskata, ka kampaņa ir sasniegusi galveno mērķi, jo darba devēji ir ieinteresējušies par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtību. Par to liecinot daudzie jautājumi. Veikts arī plašs izskaidrojošais darbs. Kampaņas laikā iegūtie rezultāti tiks likti lietā, plānojot inspektoru darbu, bet iegūtā pieredze tiks izmantota nākotnē, realizējot līdzīgas aktivitātes citu nozaru uzņēmumos.
***
Dari tā
Galvenā atbildība par darba vidi ir darba devējam, kam jānodrošina Darba aizsardzības likumā un citos tiesību aktos noteikto prasību izpilde, izveidojot darbiniekiem drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Lai novērstu nelaimes gadījumus un saslimšanas darbā, darba devējam jāzina darba vidē pastāvošie riski un jāveic pasākumi to novēršanai vai samazināšanai. Ir svarīgi, lai darbiniekiem būtu iespējams piedalīties darba vides iekšējās uzraudzības darbā, jo tas atvieglos darba devēja darbu, kā arī cels darbinieku pašapziņu un rosinās viņu interesi par sava darba drošību.
Novērtē
Kopā ar darbiniekiem izvērtējiet visu uzņēmuma darbību un noskaidrojiet, kādi riski pastāv. Par izejpunktu izmantojiet darba aizsardzības tiesību aktus, kas attiecas uz jūsu uzņēmuma darbību. Būtu ieteicams izmantot arī kādus kontroljautājuma sarakstus. Lai iegūtu zināšanas par psihosociālajiem jautājumiem, var izmantot anketas un intervijas ar darbiniekiem. Risku novērtēt var uzņēmuma darba aizsardzības speciālists vai pats darba devējs, ja viņam ir nepieciešamās zināšanas par darba vidi.
Īsteno
Ja izvērtējumā atklājas, ka pastāv riski, kas var izraisīt nelaimes gadījumus vai slimības, jāveic pasākumi šo risku novēršanai vai samazināšanai. Ja to nevar izdarīt uzreiz, jāizstrādā pasākumu plāns, kurā norādīts darāmais, atbildīgais un izpildes termiņš. Riski, kas tieši apdraud darbinieku drošību un veselību, ir jānovērš pirmie, un to nedrīkst atlikt!
Pārbaudi
Kad pasākumi ir veikti, jāpārbauda, vai cerētais ir sasniegts. Ja riski vēl joprojām pastāv vai radušies jauni, jāveic papildu pasākumi.
Ieguvumi
– Laba un droša darba vide nozīmē nelaimes gadījumu un arodsaslimšanas riska samazināšanos un darbinieku labsajūtas uzlabošanos darbavietā.
– Laba darba vide veido pievilcīgas darbavietas. Tādēļ ir vieglāk pieņemt darbā jaunus darbiniekus un paturēt tagadējos.
– Laba un droša darba vide ietaupa uzņēmuma finanšu līdzekļus. Ieguldījums darba vidē ir kā ļoti izdevīgs noguldījums bankā, kur jūs to atgūstat ar ievērojamiem procentiem – samazinoties darbinieku darba kavējumiem, sarūk izmaksas par slimības dienām, kā arī izmaksas, kas saistītas ar slimojošo darbinieku aizstāšanu. Sakārtota vide ir uzņēmuma kvalitātes ķīla.
***
Darba vides faktori, kas var radīt risku darbiniekiem
Darba vietas iekārtojums. Nepiemērots darba vietas iekārtojums rada traumas, muskuloskeletārās slimības.
Troksnis. Dzirdes pasliktināšanās, vājdzirdība.
Vibrācija. Roku kustību koordinācijas traucējumi, asinsrites traucējumi, sāpes.
Apgaismojums. Slikts vai nepietiekams apgaismojums rada redzes pasliktināšanos, var izraisīt nelaimes gadījumus un iekārtu avārijas.
Aukstums un karstums. Saaukstēšanās, svīšana, asinsrites un sirdsdarbības traucējumi.
Caurvējš. Saaukstēšanās, slimības.
Fiziski smags darbs. Nogurums, nespēks, pārslodze, traumas.
Darba pozas un kustības. Nepareizas darba pozas un kustības izraisa muskuloskeletāros traucējumus, traumas, sastiepumus.
Darba laiks. Garas darba stundas un ilgstošs darba laiks izraisa nogurumu, nespēku, pārslodzi, stresu, miega problēmas, kuņģa un zarnu trakta slimības, muguras sāpes un var izjaukt cilvēka bioloģisko ritmu.
Darba temps. Saspringts darba temps rada stresu, paaugstinās nervozitāte, rodas psiholoģiskie traucējumi. Tas var izraisīt bezmiegu vai pat nelaimes gadījumu.
Monotons darbs un nespēja ietekmēt savu darbu. Depresija, nogurums, koncentrēšanās zudums, vienaldzības izjūta, sabrukums.
Darba apjoms. Liels darba apjoms rada nogurumu, nespēku, pārslodzi, paaugstinās nervozitāte.
Bīstamās vielas. Saindēšanās, apdegumi, ādas slimības, alerģijas, elpošanas slimības.
Darba iekārtas. Traumas.
Apmācība un instruēšana. Nepietiekama apmācība un instruēšana var izraisīt nelaimes gadījumus, iekārtu avārijas un traumas nodarbinātajiem, kas saistīts ar nodarbināto nepareizu rīcību.
