Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pilsētu izpilddirektoru sanāksmē konstatēts, ka pašvaldībām joprojām nav skaidrības par Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistīšanas iespējām.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pilsētu izpilddirektoru sanāksmē konstatēts, ka pašvaldībām joprojām nav skaidrības par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu piesaistīšanas iespējām. Tiesa, pilsētas, tostarp Jelgavu, kuru izstrādātie projekti jau saņēmuši ES finansējumu, tas neuztraucot.
Trešdien LLPA Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Ilze Kukute pilsētu izpilddirektoriem darīja zināmu, ka ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem turpinās diskusijas par Latvijas Attīstības plānu. Sarunas apgrūtinot tas, ka Latvijā nav pabeigta reģionālā reforma. Proti, Latvija cerot par ES naudu veicināt infrastruktūras sakārtošanu un atpalikušo reģionu attīstību, bet EK mudinot naudu investēt reģionu attīstības centros, lai gūtu ātru un maksimālu atdevi. Ja šī prasība tiks pieņemta, pagasti nākamajos trīs gados nevarēs pretendēt uz nozīmīgām investīcijām.
Jelgavas Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs norāda, ka pašvaldības, kas jau izgājušas ES projektu izstrādes procedūru un veiksmīgi tos aizstāvējušas, tostarp Jelgava un Ventspils, daudz neuztrauc ES struktūrfondu piesaistīšanas iespējas un ES līdzekļu administrēšana. Ir saprotama reģionālo aģentūru vēlēšanās administrēt ES naudu, tomēr aģentūru potenciāls un līmenis nav tāds, lai tās šo procesu spētu nodrošināt. ES struktūrfondu jomā daudz būs atkarīgs no ES Reģionu komitejas šīsnedēļas sēdes Briselē.
Tajā piedalās sešu pašvaldību pārstāvji. Viņu vidū ir gan lielo pilsētu, gan pagastu un novadu pārstāvji, tostarp Dobeles rajona Bērzes pagasta priekšsēdētājs Uldis Augulis, kas pašlaik rotācijas kārtībā vada pašvaldību sadarbības iestādi «Bērzes krasti», kur ietilpst arī mūsu rajona Līvbērzes un Glūdas pagasti.
Lielo pilsētu pašvaldības nav apmierinātas, ka valdība nākamā gada budžetā paredzējusi līdzekļus tikai ministriju darbinieku administratīvās kapacitātes paaugstināšanai, bet pašvaldību speciālistu apmācība projektu gatavošanā ES līdzekļu piesaistē nav plānota. Turklāt Rīgas pašvaldību uztrauc nozaru programmas, kur fondu sadale notiks bez konkursiem. Ministrijām būtu jāsadarbojas ar reģionu aģentūrām, kā arī ar lielajām pilsētām, kā arī jārisina projektu finansējuma jautājums, lai pašvaldībām būtu mazāk jāaizņemas un jāvairo komercbanku peļņa. Pašvaldības ir neizpratnē arī par Latvijas Attīstības aģentūras piedāvājumu slēgt līgumu par uzņēmējdarbības veicināšanu attiecīgajā pašvaldībā līdz 2013. gadam.
