Vai ārzemnieki neizpirks mūsu tēvu zemi, vai latvieši nepaliks par kalpiem ārzemju muižkungiem?
Vai ārzemnieki neizpirks mūsu tēvu zemi, vai latvieši nepaliks par kalpiem ārzemju muižkungiem? Kā jau bija teikts «Ziņu» iepriekšējā pielikumā «Eiropas Savienība» (1. oktobra numurā), tas, vai bažas par zemes tirgu pēc Latvijas iestāšanās ES piepildīsies, būs atkarīgs no pašiem zemes īpašniekiem un latviešu zemniekiem.
Nopirkt var tikai to, ko pārdod. 89 procenti zemes Latvijā ir privātpersonu īpašumā. 400 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes netiek izmantoti. Valsts pašu zemniekiem ir devusi septiņu gadu ilgu periodu atspērienam un izdevīgus kredītus zemes iegādei.
Cik daudz zemes pieder ārzemniekiem?
Pēc Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamenta Zemesgrāmatu informācijas un statistikas nodaļas datiem, līdz 2003. gada 1. janvārim Zemesgrāmatā bija nostiprinātas īpašumtiesības 10 186 ārvalstniekiem un 1087 juridiskajām personām, kurām ārzemju kapitāls pārsniedz 50 procentu. Ārvalstnieku īpašumā ir apmēram 25 tūkstoši hektāru, kas ir nepilns procents no Latvijas zemes kopplatības. Tomēr pēdējos gados novērojama ārzemju investoru un arī ES fermeru aktīvāka interese par mūsu zemi.
Kapitāla brīva kustība un zemes tirgus
Ar 1986. gadā pieņemto Vienoto Eiropas aktu kapitāla brīva kustība ieguva tādas pašas tiesības kā preču un pakalpojumu pārvietošanās pāri kopienas robežām. Kapitāla brīvas pārvietošanās pamatā ir vienādu nosacījumu ieviešana attiecībā uz visu ES dalībvalstu investīcijām un to aizsardzību. Citādi sakot, ES pilsonim ir tiesības pirkt nekustamos īpašumus jebkurā ES valstī.
Vēlāk pieņemtā Brīvās kapitāla kustības direktīva no 1990. gada 1. jūnija noteica pilnu kapitāla kustības liberalizāciju gan nekustamajam īpašumam, gan finanšu plūsmai. Kapitāla brīva pārvietošanās kā pamatprincips tika iekļauta tikai tā sauktajā Māstrihtas līgumā (Līgumā par Eiropas Savienības izveidošanu 1992. gadā). Tomēr arī tajā bija izņēmums: Dānija panāca tiesības nepārdot ārzemniekiem brīvdienu mājas.
Citu valstu pieredze zemes pārdošanas ierobežošanā
Sekojot dāņiem, tiesības uzreiz nepārdot brīvdienu mājas (mūsu izpratnē – vasarnīcas) jauno kandidātvalstu vidū izkarojusi vienīgi Malta (tomēr pēc piecu gadu nodzīvošanas tur pretendentam būs iespējams nopirkt zemi Vidusjūras krastā). Polija un Kipra panākušas piecu gadu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka pēc pieciem gadiem latvietim vairs nekas (izņemot rocību) netraucēs nopirkt pēkšņi iepatikušos vasarnīcu Kiprā, taču Maltā tik un tā vispirms vajadzēs nodzīvot piecus gadus. Toties Dānija joprojām paliks neieņemams cietoksnis…
Attiecībā uz ārzemniekiem izņēmumi zemes iegādei pastāv ne tikai ES valstu pierobežas rajonos, bet arī atsevišķos reģionos. Piemēram, Somijai piederošajās Ālandu salās nevar ne nopirkt zemi, ne iegūt kāda uzņēmuma kontrolpaketi, citviet ir citi vietējie administratīvie ierobežojumi zemes pārdošanai ārzemniekiem (piemēram, zemes nedalāmība, augsti nodokļi).
Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi nosacījumi visām kandidātvalstīm ir līdzīgi – septiņu gadu ierobežojumi ar izņēmumu pašnodarbinātajam (ārvalsts zemniekam), kas nostrādājis vismaz trīs gadus. Tikai Polijai šis pārejas periods ir ilgāks (12 gadu). Savukārt Latvijai un Slovākijai ir ļauts vēl par trim gadiem pagarināt šos ierobežojumus, ja lauksaimniecības zemes tirgus tiks apdraudēts.
Kad un kādu zemi Latvijā varēs pirkt ārzemnieki
Iestāšanās sarunās panākts, ka Latvijai būs tiesības septiņus gadus piemērot ierobežojumus citu ES valstu pilsoņiem un juridiskajām personām attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegādi Latvijā. Turklāt ir tiesības šos ierobežojumus pagarināt vēl uz trim gadiem.
Saeima 3. aprīlī pieņēma grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas nosaka zemes iegādes ierobežojumus ES valstu pilsoņiem. No 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam viņi nevarēs iebraukt un uzreiz nopirkt lauksaimniecības vai meža zemi. Uz apbūves gabaliem jūras malā ierobežojumi neattiecas.
Atļauju lauksaimniecības zemes iegādei varēs saņemt tikai tie ES valstu pilsoņi, kas Latvijā būs nodzīvojuši trīs gadus, būs nodarbojušies ar lauksaimniecību un apņemsies šo zemi izmantot tikai lauksaimnieciskiem mērķiem. Savukārt ārzemju firmas pašlaik un arī pēc 2004. gada zemi Latvijā varēs pirkt, ja tās būs reģistrējušās LR Uzņēmumu reģistrā.
Zemes nodoklis nemainīsies, kadastrālā vērtība gan
No 2003. gada 1. janvāra nekustamais īpašums Latvijā tiek aplikts ar nodokli 1,5 procentu apmērā no nekustamā īpašuma (zemes un ēku) kadastrālās vērtības, bet no 2004. gada 1. janvāra – viena procenta apmērā. Pēc Latvijas pievienošanās ES nav paredzēts paaugstināt nodokļu likmi, taču ir iespējama zemes kadastrālās vērtības palielināšanās.
Valsts zemes dienests (VZD) regulāri pārskata zemes vērtības zonējumu un ēku tipus, kā arī zemes un ēku kadastrālo vērtību atbilstoši tirgus cenām. Paredzams, ka no 2004. gada zemes kadastrālā vērtība pietuvosies tirgus cenām.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma pārvaldes direktors Gatis Kalniņš pieļauj iespēju, ka iestāšanās ES ietekmēs lauksaimniecības zemes tirgus cenu un tā pakāpeniski varētu celties. Šo procesu varētu izraisīt labvēlīgāki ražošanas nosacījumi, ko garantē tiešie maksājumi zemniekiem.
Tādējādi zemes kadastrālās vērtības palielināšanās ir nevis tieši atkarīga no iestāšanās ES, bet gan no vispārējās ekonomiskās situācijas un zemes tirgus cenas.
Zemes cena kāps un kāps, un… mitēsies
Latvijā zemei, kas nav piešķirta apbūvei, cenas ik gadu palielinās vidēji par pieciem līdz 10 procentiem. Netiek prognozēts, ka palielinājums mazināsies. Cena, par kādu varētu pārdot noteiktu zemes gabalu, atkarīga no tā atrašanās vietas, turpmākās izmantošanas iespējām un pašreizējā stāvokļa. Iekļaujoties ES koptirgū, iespējama zemes cenas straujāka celšanās. Speciālisti paredz vairāku gadu laikā zemes vērtības palielināšanos apmēram trīskārt.
Latvijas iestāšanās sarunās panāktie ierobežojumi lauksaimniecības zemju pārdošanai noteikti bremzēs lauksaimniecības zemes cenu kāpumu. Pastāv iespēja, ka liela daļa lauksaimniecības zemes var palikt neizmantota, un tas var nedaudz aizkavēt cenu celšanos.
Lai prognozētu situāciju Latvijā, Valsts zemes dienests analizējis Somijas pieredzi. Tur pēc iestāšanās ES nebija strauja zemes cenu kāpuma (tās palielinājās pusotru reizi – 1660 eiro par hektāru), turklāt zemes tirgum Somijā nebija tādu ierobežojumu, kādus zemes pārdošanai ārzemniekiem noteikusi Latvija.
Ārzemnieki var vēlēties zemi nomāt
Ārvalstu fermeri, kas vēlas strādāt Latvijā, būtu ar mieru nopirkt zemi par tādu cenu, par kādu to iznomā viņu valstī. Pastāvot ierobežojumiem attiecībā uz zemes iegādi, var sagaidīt, ka ES valstu zemnieki vairāk nekā līdz šim interesēsies par zemes nomu ar tiesībām to izpirkt pēc septiņiem gadiem. Otrais vilnis ārzemnieku, kas varētu ieplūst pēc Latvijas iestāšanās ES, neraudzīsies pēc pārdesmit hektāriem, bet meklēs iespējas uzreiz nomāt vairākus simtus vai pat tūkstošus hektāru lielas platības.
Zemes nomas maksa ES
ES lauksaimnieciskajai ražošanai zemes nomas maksai ir daudz būtiskāka nozīme nekā īpašuma cenām. Eiropas Komisijas pētījumos ir atzīts, ka zemes iegāde sadārdzina produkcijas izmaksas, tāpēc fermeri nesteidzas zemi pārņemt īpašumā. Ar to izskaidrojams fakts, ka 15 dalībvalstīs tikai 59 procenti fermeru saimnieko uz viņiem piederošas zemes.
Zviedrijā nomas maksa sasniedz piecus procentus no zemes cenas (900 zviedru kronu jeb 55 latus). Viena hektāra nomas maksa Dānijā svārstās no 1600 līdz 3200 dāņu kronām, bet vidēji ir 2300 kronu (175 lati) jeb nepilni trīs procenti no zemes cenas.
Dānija (arī Somija un Īrija) ir valstis, kurās fermeriem pieder vismaz divas trešdaļas zemes. Zemes iegādāšanos īpašumā spēj atļauties tikai tās saimniecības, kas saimniekojušas jau gadu desmitiem.
Ir tikai loģiski, ka Latvijā, kur zeme ir lētāka, ilgtermiņa nomas maksa sasniedz 15 procentu no zemes vērtības. Nomas maksa atbilst 250 līdz 300 kilogramu kviešu cenai. Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma novērtēšanas pārvaldes speciālistu datiem, Zemgalē nomas maksa ir no 25 līdz 30 latiem par hektāru, ieskaitot tajā arī zemes nodokļa nomaksu. Latgalē zemes noma ir maksāta arī ar vienu kartupeļu maisu.
Zemes cena ES valstīs
Atkarībā no atrašanās vietas, zemes auglības un īpašuma nodokļa lieluma zemes cenas ES valstīs svārstās no 1000 latiem Zviedrijā līdz 30 000 latu par hektāru Luksemburgā. Skotijā uz mūsu paralēles atrodošais zemes hektārs maksā 3300 latu, bet vairāk uz Dienvidiem (Dānijā, Vācijā un Nīderlandē) – 5000 – 9000 latu. Lauksaimniecības zemes cenas ES valstīs pakāpeniski palielinās. Piemēram, no 1997. līdz 2000. gadam Dānijā tā cēlusies par 19 procentiem jeb par 2374 eiro.
Visstraujāk zemes cena augusi Īrijā – gandrīz divas reizes. 1998. gadā hektārs zemes tur maksāja 8013 eiro, 2000. gadā – jau 11 312 eiro, bet 2002. gada rudenī viena hektāra lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cena Īrijā jau bija sasniegusi 14 934 eiro.
