Skaidrs, ka ikvienu valsts iedzīvotāju interesē, kā iekļaušanās ES ietekmēs viņa labklājību. Savukārt tās būtiska izpausme ir mūsu pirktspēja, naudas daudzums un produktu cenas.
Skaidrs, ka ikvienu valsts iedzīvotāju interesē, kā iekļaušanās ES ietekmēs viņa labklājību. Savukārt tās būtiska izpausme ir mūsu pirktspēja, naudas daudzums un produktu cenas. Par visu to «Ziņu» lasītājus informē Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš.
Kādas pašlaik ir pārtikas cenas Latvijā salīdzinājumā ar ES? Kā tās mainīsies?
Pēc Eiropas statistikas biroja «Eurostat» datiem, 2001. gadā pārtikas cenas Latvijā veidoja 66 procentus no ES vidējā cenu līmeņa un 85 procentus no zemākā līmeņa (Spānijā). Tas nozīmē, ka Latvijā cenas ir tikai par 34 procentiem zemākas nekā vidēji ES vai par 15 procentiem zemākas nekā Spānijā. Latvijā ir zemākas algas nekā ES valstīs, tāpēc arī izdevumi par vietējo produkciju un cenu līmenis ir zemāks. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk cenu līmenis Latvijā celsies izlīdzināšanās dēļ, tuvojoties Eiropas cenu līmenim. Tas notiktu neatkarīgi no mūsu iestāšanās ES, jo ilgākā laika posmā atvērtā tautsaimniecībā cenām ir tendence izlīdzināties.
Kā notiks ar pakalpojumu cenām?
Lai gan kultūras, izklaides, finanšu, tūrisma, apdrošināšanas, sakaru, transporta un citi pakalpojumi Latvijā ir ievērojami lētāki nekā Eiropā un to cenas atbilst aptuveni 29 procentiem no Eiropas vidējām pakalpojumu cenām, iestāšanās ES neizraisīs cenu līmeņa izlīdzināšanos pakalpojumu jomā. Tas būs ilglaicīgs process. Pakalpojumu cenas ir atkarīgas no iekšējiem faktoriem – algas, bezdarba līmeņa utt., tādējādi, piemēram, gandrīz visiem iedzīvotājiem nepieciešamo frizieru pakalpojumu cenas augs reizē ar algām.
