10. oktobrī publicēts raksts «Ar klaidonīšiem jācīnās sētniekam un municipālajam dienestam». Jau virsraksts norāda, ka jācīnās. Ar ko?
10. oktobrī publicēts raksts «Ar klaidonīšiem jācīnās sētniekam un municipālajam dienestam». Jau virsraksts norāda, ka jācīnās. Ar ko? Ar nevainīgām, neaizsargātām, bada nāvei nolemtajām dzīvībām? Pati savām acīm redzēju, kā no lepnas ārzemju markas automašīnas ar aptumšotiem stikliem izmeta jaunu, grūsnu kaķenīti, kas vēlāk pagrabā dzemdēja piecus «klaidonīšus». Kāds cinisks apzīmējums! Sevišķi drausmīgi tas skan no veterināru mutes. Vai tiešām viņi nav mācīti, ka kaķi neklaiņo. Kaķīši pieķeras dzīvesvietai, sunīši – cilvēkam. Klaiņo tikai mājas runči pārošanās laikā.
Atgriezīšos pie minēto piecu kaķēnu likteņa. Viņi piedzima pagrabā. Tā kā barot kaķeni mūsu «humānie» likumi aizliedz, kaķēni no pagraba parādījās novārguši, strutojošām acīm, divi no tiem ar vienu aci. Mājas vecākā, darbodamās uz «noteikumu» pamata, iztrenkāja no pagraba kaķeni un divus bērniņus (viens no bija tiem pusakls), bet trīs kaķīši palika pagrabā un nomira bada nāvē, sāka sadalīties, un pagrabā, bez šaubām, smirdoņa bija šausmīga. Kāpēc to visu rakstu?
Šis gadījums ir raksturīgs visai pilsētai. Jelgavā tā ir norma. Tas atkārtojas gadu no gada, sevišķi tas raksturīgs rudenim, kad tiek aiztaisīti pagrabu logi un dzīvi palikušie pūkainīši tiek atstāti badā un salā zem klajas debess. Šovasar uz trotuāra Katoļu ielā pie veikala «T Market» visu acu priekšā cits pēc cita nobeidzās trīs dzelteni kaķēni. Blakus Trīsvienības tornim Unibankas pagalma teritorijā un tur esošajos šķūnīšos mīt triju paaudžu mazuļi un viņu māte, kopā 12 kaķu, no tiem pieci pavisam mazi, novārguši.
Starp «T Market» un «Laimdotas» veikaliem jau astoņus gadus dzīvo kaķene bezpajumtniece un pašlaik arī divi kaķēni. Un kas tik nenotiek tirgus teritorijā!
Avīzē minētajā atbildē kādai jelgavniecei atbildīgs «Pilsētsaimniecības» speciālists norāda uz kaut kādiem novecojušiem noteikumiem, bet neviena vārda nav teikts par likumu pret cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Ar ko minētie gadījumi atšķiras no Bušmeisteres izturēšanās pret zirgiem, baloža dedzināšanas un citiem gadījumiem?
Vai tiešām šīs problēmas nevar atrisināt cilvēcīgi? Pastāv taču dzīvnieku aizsardzības, zinātniski pētnieciskās, veterinārās, municipālās institūcijas, kas tiek finansētas no budžeta – tātad arī no mūsu nodokļiem. Tāpēc mēs esam tiesīgi prasīt no šīm iestādēm ar savu darbību neradīt līdzjūtīgiem cilvēkiem neirožu, depresiju, sirdsmiera traucējošus apstākļus. Ne katrs taču var mierīgi paiet garām dzīvās dabas ciešanām un apzinātai mocīšanai. Amatpersonas uzskata, ka šo problēmu var atrisināt, aizliedzot piebarot no mājām izmestos mājdzīvniekus. Ļoti žēl, bet tas ir absurds. Ja to nesaprotam, tad tik uz priekšu! Celsim vairāk bērnunamu, cietumu, papildināsim nepilngadīgo noziegumu skaitu utt. Bet ar tādu morāli mēs nedrīkstam tuvoties pat ES slieksnim.
Daudzu līdzcilvēku vārdā – E.Puncule
