Dzīvojot kopmītnēs, gadījies tikties ar dažādiem jauniešiem. Tomēr biju mazliet izbrīnīta, kad 6. dienesta viesnīcas ceturtajā stāvā izdzirdēju mūziku: tas nebija ne radio, ne arī televizors.
Dzīvojot kopmītnēs, gadījies tikties ar dažādiem jauniešiem. Tomēr biju mazliet izbrīnīta, kad 6. dienesta viesnīcas ceturtajā stāvā izdzirdēju mūziku: tas nebija ne radio, ne arī televizors. Skanēja sintezators, ģitāra un, šķiet, divas skanīgas puišu balsis.
Ar Tomu Rebinku un Jurģi Bambānu iepazinos pavisam nejauši – kārtējā «koju tusiņā». Tomam uz galda stāvēja sintezators un bieza mape ar dziesmu notīm un vārdiem, savukārt Jurģis trinkšķināja ģitāru un dziedāja kaut kur dzirdētu dziesmu, laikam «Ķiršu lietu». No istabiņas biedrenes uzzināju, ka abi puiši nāk no Vidzemes, taču jau kādu laiku dzīvo Jelgavā, studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē uzņēmējdarbību un darbojas vokāli instrumentālajā ansamblī «Lietus». Domāju, būtu interesanti uzzināt, kā iet jauniešiem, kas zina, ko grib sasniegt, un, kā teica Toms: «Daudziem mūsu vecuma cilvēkiem nav ne jausmas par savu dzīves aicinājumu. Mums gan ir.»
Muzicē jau trešo gadu
«Mūsu aktīvā darbošanās mūzikas pasaulē sākās aptuveni pirms trim gadiem. Abi ar Tomu mācījāmies Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā un, kas pats paradoksālākais, dzīvojām vienā istabiņā. Kad pirmo reizi satiku Tomu, pamanīju, ka viņam līdzi ir sintezators, bet man bija ģitāra. Nolēmām, ka paralēli mācībām vajadzētu nodoties mūzikai, tādēļ sākām apmeklēt tehnikuma kori,» atceras Jurģis. Abi jaunieši korī dziedāja basu, daudzi teica, ka muzikālo dotību viņiem netrūkst. «Man vienmēr ir gribējies iemācīties labi spēlēt ģitāru. Sāku darboties tehnikuma vokāli instrumentālajā ansamblī «Lietus». Taču ģitāru nespēlēju, biju solists. Ar laiku piedalīties ansamblī piedāvāju arī Tomam,» stāsta Jurģis. Toms piebilst, ka tā dēvētajā grupā spēlējis sintezatoru un arī dziedājis. Pašā sākumā puiši ar ansambli piedalījās tehnikuma pasākumos, koncertēja, uzstājās svētkos, dažādos konkursos. Ir gūtas arī godalgotas vietas. Runājot ar puišiem, nepavisam nerodas iespaids, ka viņiem mūzika nepieciešama tikai tāpēc, lai pelnītu un būtu populāri. «Gan man, gan Jurģim mūzika ir sirdslieta, kaut kas tāds, bez kā nevar pavadīt ne dienu. Mums ir dzīves aicinājums, nodarbošanās, un tas varētu būt par piemēru arī citiem jauniešiem – galu galā darboties radošā jomā, turklāt tādā, ko tu pārzini, ir labāk nekā bezmērķīgi eksistēt un darīt tikai to, kas pieņemts,» pārliecināts Toms.
Visa sākums – akordeons
Jurģis stāsta, ka viņa ieinteresētībā mūzikā «vainojama» mamma, kas ārkārtīgi labi spēlēja akordeonu. Puisis jau kopš bērnu dienām audzis kopā ar mūziku: «Man ļoti patīk dziedāt. Sākumā iemācījos spēlēt akordeonu. Kad vecāki pamanīja manas muzikālās dotības, izlēma sūtīt mani uz skolu ar mūzikas novirzienu. To pabeidzu, taču kādu laiku muzicēšana rimās. Vēlāk pašmācības ceļā iemācījos spēlēt ģitāru, un nu jau varu teikt, ka bez profesionālām nošu zināšanām varu nospēlēt gandrīz jebkuru labi pazīstamu dziesmu. Dziedot var atbrīvoties no negatīvajām emocijām; izpaust savus pārdzīvojumus, nedarot pāri citiem; var izdziedāt visu, kas uz sirds…» teic Jurģis.
Jau šūpulī ielikts
Uz jautājumu, kā sākās Toma radošā darbība mūzikā, viņš pasmaida un atbild: «Vienmēr, kad man uzdod šo jautājumu, saku, ka tas jau «šūpulī ielikts»… Man ir ļoti muzikāla ģimene. Iespējams, manas dotības ir iedzimtas. Turklāt esmu absolvējis Valmieras Mūzikas skolu. Mācījos septiņus gadus – gan klavierspēli, gan dziedāšanu. Tagad, šķiet, varu izpildīt un klausīties jebkura veida mūziku.» Puisis stāsta, ka tieši grupa «Queen» savulaik viņu aizrāva – esot gribējies būt tikpat talantīgam kā šīs grupas dalībniekiem. Mūzika Tomam nozīmē daudz: «Ja dienā kaut reizi neuzspēlēju sintezatoru vai neuzdziedu, rodas nepilnības izjūta. Muzicēšana ir mana sirdslieta. Es vienmēr cenšos darīt tikai to, kas man patīk.»
«O! Es viņus zinu!»
Abi puiši ir grupas «Lietus» dalībnieki. Laiks atliek studijām un mēģinājumiem, kas notiek divas reizes nedēļā un četras stundas dienā; pirms koncertēšanas – biežāk. «Taču tas mūs nebiedē, rezultāti ir grūtību vērti. Savulaik pēc mums bija zināms, ja tā var teikt, pieprasījums – mūs bieži aicināja koncertēt ballēs, kāzās, skolu pasākumos. Nenoliegsim, bija patīkami, ejot pa kopmītņu gaiteni, sajust cilvēku atsaucīgos skatienus, saņemt smaidus un sajūsmu: «O! Tie ir tie puiši, kas dzied! Es viņus zinu!»,» tā Toms. Divu gadu laikā viņam ir izveidota mapīte, kur var atrast daudzu populāru latviešu mūziķu dziesmu vārdus un izpildījuma akordus. Vakaros, kad labs vai, gluži otrādi, slikts noskaņojums, puiši kopā uzspēlē kādu tuvu dziesmu, uzdzied. Jurģis apgalvo, ka brīžos, kad aizraujas ar mūziku, viņam rodas asociācijas, ar kuru palīdzību var atslābināties un novirzīties no sadzīviskām problēmām.
Negribētu būt «Tranzīts»
«Manuprāt, Latvijā kvalitatīvas mūziķu grupas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Fascinē «Prāta vētra» – puiši kļuva atpazīstami kā neatkarīgi cilvēki,» vērtē Toms. Savukārt Jurģis teic, ka abiem ar Tomu tālāku plānu attiecībā uz muzikālo karjeru nav: «Ar to maizi nopelnīt nevar.» Turklāt Latvijā «izsisties» esot grūti. Toms ar jaušamu ironiju piebilst: «Kaut kādi jēlie «Tranzīta» varianta mūziķi mēs negribētu būt. Mūsu valstī jaunajiem mūziķiem perspektīvu nav.»
Puiši dzīvē
Trīs gadu laikā puiši kļuvuši par labākajiem draugiem. Patlaban abi studē Jelgavā, kā arī dzīvo vienā «koju» istabiņā. Gan Toms, gan Jurģis piekrīt tam, ka ir radoši. Ārpus studijām un savas darbības mūzikā jauniešiem ir arī citas aktivitātes: Toms aizraujas ar sportu, sevišķi ar basketbolu, savukārt Jurģis stāsta, ka daļēji ir brīvdomātājs un brīvajā laikā labprāt studē dzīves psiholoģiju, saskarsmi. Uz jautājumu, kādi viņi ir kā cilvēki, Toms sacīja: «Esmu labs puika. Man ir laba sirds.» Bet Jurģis neatbildēja neko, tikai pasmaidīja un uzspēlēja ģitāru. Toms Jurģi raksturoja kā ļoti savdabīgu cilvēku, kuram vienmēr ir savs viedoklis par notiekošo. Mūsu saruna beidzās ar to, ka puiši saskatījās un nospēlēja savu mīļāko grupas «Caffe» dziesmu «Kaut kur tālu, tāl’ vēl ķiršu lietus līst.
***
Vārds: Toms
Uzvārds: Rebinka
Vecums: 21
Absolvējis Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu
Pašlaik studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē uzņēmējdarbību
Grupā spēlē taustiņinstrumentus (sintezatoru)
Ārpus studijām spēlē basketbolu
*
Vārds: Jurģis
Uzvārds: Bambāns
Vecums: 21
Absolvējis Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu
Pašlaik studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē uzņēmējdarbību
Grupā spēlē ģitāru, solists
Brīvajā laikā studē dzīves psiholoģiju, saskarsmi, raksta dzeju, sacer dziesmas
