Gandrīz katrs zina ierastāko alerģiju izraisītājus – ziedputekšņus, pārtiku, dzīvnieku spalvas, augu daļas, daudzus medikamentus –, taču ir arī retāk izplatītas slimības.
Gandrīz katrs zina ierastāko alerģiju izraisītājus – ziedputekšņus, pārtiku, dzīvnieku spalvas, augu daļas, daudzus medikamentus –, taču ir arī retāk izplatītas slimības. Piemēram, pavisam nedaudzi cilvēki cieš no temperatūras (aukstuma vai karstuma) izraisītas alerģijas, un tikai dažs vispār kaut ko dzirdējis par tik ļoti reto gaismas alerģiju.
Tas tiešām ir ļoti rets alerģijas veids, taču šajā gadījumā ir daudz grūtāk izvairīties no alerģijas izraisītāja nekā parasti.
Pat ēnainā vietā ir zināma daļa saules gaismas, un smagākas slimības gadījumos cilvēks ir spiests visu laiku pavadīt pustumsā. Svarīgi ir pieminēt, ka veseliem cilvēkiem gaisma ir ļoti būtiska depresijas profilaksei.
Zināms, ka depresija visbiežāk rodas gada tumšajos mēnešos, kad gaišā diennakts daļa ir ļoti īsa. Tieši tāpēc ziemā iesaka telpas apgaismot pēc iespējas spēcīgāk un šad tad pagulēt solārijā.
Taču cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret gaismu, viss ir otrādi – viņiem gaisma izraisa depresīvu un nomāktu noskaņojumu, bet atsevišķiem gaismas alerģiskiem pacientiem depresija izpaužas ļoti spilgti un ir grūti novēršama. Šādiem cilvēkiem jau samērā nelielā gaismā veidojās plankumi uz ādas un stipra nieze, ko pavada spēcīga depresija. Reizēm tā noved līdz pašnāvībai.
No kā rodas gaismas alerģija – par to mediķiem nav vienprātības. Katrā ziņā viņiem šķiet apšaubāma dažkārt izteiktā versija par gaismas alerģijas izcelsmi no penicilīna grupas medikamentiem. Zinātniska pamata šādai teorijai nav.
