Padomju laikā bija tā iekārtots, ka Lauksaimniecības akadēmijas puišiem obligāti reizi nedēļā vajadzēja apmeklēt militārās nodarbības un galu galā iegūt rezerves leitnanta dienesta pakāpi ar specialitāti motorizētā kājnieku vada komandieris.
Padomju laikā bija tā iekārtots, ka Lauksaimniecības akadēmijas puišiem obligāti reizi nedēļā vajadzēja apmeklēt militārās nodarbības un galu galā iegūt rezerves leitnanta dienesta pakāpi ar specialitāti motorizētā kājnieku vada komandieris.
Šo militāro mācību kulminācija pašās studiju beigās bija trīs mēnešu vasaras nometne, kas ap astoņsimt Jelgavas studentiem ilgāku laiku tika organizēta Igaunijā, Klogas pilsētiņas apkaimē, apmēram kilometrus trīsdesmit uz ziemeļiem no Tallinas. Kā atceras tautsaimnieks un politiķis Juris Iesalnieks, kā arī mūsu rajona zemnieks agronoms Dainis Pelšs, tolaik studentiem stingra tradīcija bijusi, šķiroties no nometnes, nodedzināt lielo āra tualeti. Šī ēka ar apmēram simts sēdvietām bija daļēji no koka un vai katru rudeni pēc Jelgavas studentu aizbraukšanas tika atjaunota.
«1981. gadā, kad ieradāmies Klogā, virsnieki jau vienā no pirmajām uzrunām teica, lai mēs, «nolādētie nelieši», neiedomājoties, kā parasti, beigās dedzināt to tualeti,» atceras agrākais Ekonomikas fakultātes students J.Iesalnieks. No tā sapratām, ka tiešām goda lieta ir to izdarīt, un bija puikas, kas to paveica.
Tomēr gluži ne katrreiz gājis tik vienkārši. D.Pelšs atceras, ka 1986. gadā, tuvojoties noteiktajam laikam, pie tualetes tika norīkota obligātā dienesta karavīru sardze. Tādā situācijā papīrus neaizdedzināsi. Tad puiši nolēmuši, ka podos jāsamet raugs. Tika izpirkti vai visi Klogas veikali. Agronoms rēķina, ka minētajā vietā rauga masa varēja būt ap trīssimt kilogramu. Kādas tam bija sekas, pagaidām ziņu nav.
