Izstāde Ģ.Eliasa muzejā stāsta par to, kā pie sava pēckara arhitektoniskā veidola tikusi Raiņa iela.
Izstāde Ģ.Eliasa muzejā stāsta par to, kā pie sava pēckara arhitektoniskā veidola tikusi Raiņa iela.
Ekspozīcija izvietota nelielajā videozālē, un, kā uzsver izstādes veidotāja muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Inese Stikute, uzdevums nav bijis pilnīgi rekonstruēt pirmskara un pēckara Raiņa ielas paralēlu ainu. Izstāde ir atsevišķi fotogrāfiski tekstuāli pieskārieni Raiņa ielas pagātnei un šodienai – fotogrāfijās (no 1910. gada līdz mūsdienām) un tekstos (izpildkomitejas lēmumos un avīžrakstos) apkopots stāstījums par dažādu ielas daļu dzīvi.
Nelielā ekskursija Raiņa ielas pārvērtībās sākas no Driksas puses – ar šā ielas gala pēckara dominantes sporta kompleksa ēkas foto un lēmumu par tās celšanu, kas atrodams attēlam pievienotajā 1965. gada būvdarbu uzskaitījumā.
Turpat arī pēdējā lappuse ielas nosaukumu maiņas bagātajā vēsturē – 1950. gadā pieņemtais lēmums par Raiņa ielas nosaukuma attiecināšanu arī uz Annas ielu, posmu no tagadējās Katoļu ielas līdz Čakstes bulvārim.
Fotogrāfijās var vērot kara drupu novākšanu, Raiņa parka iekārtošanas darbus, 1950. gadā pieņemto parka plānu, kurā bija paredzēta vieta gan estrādei, gan strūklakai, aplūkot tai pašā kvartālā reiz atradušos Krievu biedrības ēku un lasīt laikrakstā nodrukāto ziņojumu par to, ka 1957. gadā durvis vēris šajā vietā uzceltais pionieru nams. Oktobra apvērsuma četrdesmitā jubilejas gada celtniecības bums Raiņa ielu aplaimoja arī ar prāvu skaitu sērijveida dzīvokļu, pārējo pilsētu – ar tādām sabiedriskām celtnēm kā autoosta un dzelzceļnieku kultūras nams. Par būvdarbu «aizkulisēm» vēsta «Zemgales Komunistā» no austrumvācu žurnāla pārpublicēta satīra. Katra jau uzcelta nama vērtību īsti iemācies novērtēt tikai sociālistiskās jauncelsmes «trieciendarbu» gausumā – tolaik tā bija jelgavniekiem un berlīniešiem vienlīdz aktuāla atziņa. Pārsvarā no muzeja arhīviem ņemtās gadsimta sākuma un pēckara bildes kopā ar Mārča Stumbra fotografēto mūsdienu Raiņa ielu liek salīdzināt ne vien agrāko un tagadējo apbūvi, bet arī tās izmantojumu un dažviet secināt vietas sabiedrisko funkciju pēctecību. Pasta ielas stūrī pretī vietai, kur agrāk atradās zirgu pasts un vēlāk telegrāfa kantoris, ir trīsdesmito gadu beigās celtais pasts. Tāpat kā senāk, Raiņa ielā joprojām ir tipogrāfija. Tiesa, pēc kara tā pārvietojusies uz Filozofu ielas pusi. Bet arī karā sagrautās Štefenhāgena tipogrāfijas vietā Mātera ielas stūrī tagad atrodas uzņēmums, kam tiešs sakars ar iespieddarbu tapšanu, lai arī «Zemgales Ziņu» redakcijā tos nevis pavairo, bet sacer un maketē. Izstādē ietverta arī ievērības cienīgu celtņu dzīve Raiņa ielas apkaimē. No Sv.Annas draudzes arhīva ņemtā fotoattēlā redzams kino «Zemgale» – par atmiņu no laikiem, kad ēka kalpoja tās sākotnējam mērķim. Preses paziņojumu vidū lasāms muzeja direktores aicinājums aplūkot izstādi par eksotisko un brālīgo Albāniju.
Kas attiecas uz paša ielas «krusttēva» gaitām, zināms vien tik daudz, ka no trim apmešanās reizēm Jelgavā vienreiz Rainis patiešām izvēlējies namu Zaļajā ielā. Dzejnieka vārdu tai piešķīra viņa nāves gadā.
***
Fakti
• 1944. gada jūlijā un augustā Jelgavā nodega vairāk nekā 5000 dzīvojamo māju, gāja bojā 91% pilsētas apbūves
• Drupu novākšanā jelgavnieki strādāja vairāk nekā 1,5 miljonus stundu
• Līdz 1950. gadam no drupām attīrīja pašreizējo Lielo, Mātera, Raiņa ielu un muzeja apkārtni
• Mūsdienu Jelgavas ielu plānojums tapa desmit pēckara gados
• Raiņa iela pašreizējo nosaukumu visā tās garumā ieguva 1950. gadā
